Alus Latvijas brīvvalstī 0
Nodibinoties Latvijas brīvvalstij kā arī muižu zemju reformas rezultātā, daudzas muižu alus darītavas nopērk vietējie uzņēmēji. Vietējo uzņēmēju interesi saista Cēsu pilsmuižas, Naukšēnu, Vecgulbenes, Vandzenes, Aizputes, Alūksnes u. c. muižu brūži. Dažviet darbu turpina iepriekšējie muižu brūžu nomnieki, droši vien izpērkot tās, piemēram, Lubānā. Lielākās alus darītavas Rīgā paliek vācbaltiešu īpašumā. Vācbaltieši savā īpašumā saglabā brūžus Liepājā (A. Dollingers un mantinieki), Bauskā (T. Lodings un mantinieki), Kuldīgā (K. Zake un mantinieki), Kocēnos (nomā brāļi Švarci) un Gatartā (Zīversa dzimtas pārstāvji līdz repatriācijai), kā arī citviet. Latvijas brīvvalsts sākumā darbu sāk 56 alus darītavas, bet darbu pārtrauc 21 alus darītava. Latvijas Konversācijas vārdnīcā varam lasīt, ka 1936. gadā Latvijā darbojušās 30 alus darītavas. Bet ir šaubas, ka šis skaitlis atbilst faktiskajam stāvoklim. Varam secināt, ka Latvijas brīvvalsts sākumperiodā darbojušās 56 alus darītavas. Krīzes gados un vēlāk darbu pārtrauc 21 alus darītava un agrīno padomju laiku sagaida 35 strādājošas alus darītavas.
