Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Sestdiena, 18. novembris, 2017
9. novembris, 2017
Drukāt

18 mēnešus iztērēja, lai pateiktu “nē” (4)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Valdība otrdien lēma neapvienot telekomunikāciju uzņēmumus “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”) un “Lattelecom”, kaut arī Ekonomikas ministrija ar Arvilu Ašeradenu priekšgalā ieteica abus uzņēmumus apvienot, saglabājot kontrolpaketi jeb 51%.

Par iespējamo neapvienošanos jau varēja nojaust kopš pirmdienas, kad Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK paziņoja, ka neredz argumentus abu kompāniju apvienošanai, un apvienošanos neatbalstīja.

Premjers Māris Kučinskis pēc valdības sēdes sacīja, ka ir gatavs turpināt sadarboties ar “Telia Company”, kuri jau gadiem uzstāj uz abu uzņēmumu apvienošanu un pirms neilga laika atkārtoti nāca klajā ar paziņojumu, ka savas akcijas uzņēmumos varētu pārdot. Premjers šādu iespējamību vakar noraidīja, uzskatot, ka “Telia” Latviju tikai baida.

Uzreiz pēc valdības paziņojuma “Latvijas Avīzei” izdevās sazvanīties ar “Telia Company” vecāko viceprezidentu Robertu Andersonu.

 

Kā vērtējat valdības lēmumu neapvienot “LMT” un “Lattelecom”? Izskatās, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens bija par apvienošanos, bet koalīcijas partneri ideju noraidīja.

R. Andersons: Gan Latvijas valdības algotā darba grupa (auditorkompānija “KMPG” un Privatizācijas aģentūra), gan Latvijas ekonomikas ministrs atbalstīja iespēju apvienoties. Mani sarūgtina, ka apvienošanās sarunas pārvērtās par politisku diskusiju, nevis par finansiālu un tehnoloģisku stratēģisko sarunu, kādā virzienā labāk doties. Šādu lēmumu nedrīkst padarīt politisku, jo vienmēr būs kāds, kurš nesaprot, par ko vispār ir runa. Tādi biežāk izvēlas pateikt “nē”. Esmu ļoti sarūgtināts.

 

Ko Latvijas ekonomika, jūsuprāt, zaudē, abiem uzņēmumiem neapvienojoties?

Manuprāt, Latvijā ir tāda pati telekomunikāciju struktūra kā pirms 25 gadiem, kad mēs ienācām šajā tirgū un kopā ar Latviju dibinājām “LMT” un “Lattelecom”. Taču pasaule gan nav stāvējusi uz vietas. Pasaule neskatās uz telekomunikāciju uzņēmumiem kā uz fiksēto vai mobilo sakaru nodrošinātājiem. Pasaule uzskata, ka telekomunikāciju uzņēmumiem jādod iespēja piekļūt dažādiem tīkliem jebkur un jebkurā laikā. Nākotnē vienkārši nepietiks inovāciju, jaunu produktu un pakalpojumu, kurus Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt šajā šaurajā fiksēto un mobilo sakaru tirgū. “LMT” un “Lattelecom” riskē atpalikt no pārējā tirgus, nebūvējot tehnoloģiski kopīgu, saplūstošu spēku. Manuprāt, tas ir nepieļaujami.

 

Kādi būs “Telia Company” nākamie soļi? Vai tiešām kompānija varētu censties pārdot savas akcijas?

Vispirms mums jāsagaida no Latvijas valdības oficiāls paziņojums, jo gribam zināt, ko viņi piedāvā, vai ir kādi alternatīvie soļi šai situācijai. Noteikti pēc iespējas ātrāk tiksimies ar valdības pārstāvjiem, lai saprastu, ko darīt. Negribam, lai visa šī situācija ievelkas. Jau tā šis process paņēmis pārāk ilgu laiku. Taču mēs noteikti esam gatavi izskatīt iespēju izstāties no abiem uzņēmumiem. Jau sen esam pauduši mums svarīgo stratēģiju, kas ir balstīta uz kopīga spēlētāja radīšanu ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Ja šo stratēģiju nevaram izpildīt, tad būs jāatrod cits veids, kā to sasniegt, kas varētu būt daļu pārdošana un cita risinājuma meklēšana.

 

Kāda ir iespēja visiem strādāt draudzīgi kā līdz šim, neko nemainot? Šādu iespēju noraidāt?

Lai turpinātu strādāt kā līdz šim, jāveic izmaiņas “LMT” vadības līmenī. “LMT” vadītājs skaidri pateicis, ka nevēlas apvienoties un netic, ka tas būtu labākais risinājums. Uzskatu, ka tas ir pierādījums, ka, iespējams, viņš šo nozīmīgo amatu ieņem pārāk ilgi un vairs nespēj pieņemt realitāti.

 

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis pēc valdības sēdes norādīja, ka, viņaprāt, “Telia Company” Latvijas pusi ir baidījusi ar iespējamo savu daļu pārdošanu. Kā skatāties uz šādu paziņojumu?

Esmu sarūgtināts dzirdēt šādus vārdus. Izskatās, ka viņš nav sapratis šā lēmuma nozīmību.

 

Vai sarunu gaitā piedāvājāt Latvijas pusei jaunajā apvienotajā uzņēmumā saglabāt vairākuma jeb 51% akciju daļu? Iepriekš skaidri norādījāt, ka šādu iespējamību neizskatāt.

Šķiet, ar Latvijas pusi esam izdiskutējuši teju ikvienu iespējamo risinājumu un iespēju – nopirkt Latvijas puses akcijas, pārdot savas daļas Latvijai, kotēt akcijas biržā, diskutējām arī par vairākiem scenārijiem, kuros Latvijai vai mums paliek vairākums akciju utt. Sanāk, ka valdība tagad noraidīja pilnīgi visas iespējas, tā vietā nenākot pretī ar savu alternatīvu. Ir tikai vienkāršs “nē”. Sanāk, ka Latvijas valdība iztērēja 18 mēnešus, lai saprastu, ka grib pateikt “nē”, un tas man liek vilties.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Mans priekšlikums : kad abas šīs kompānijas sāks iet uz bankrota pusi, saukt pie atbildības visus tos bāleliņus no TB/LNNk un arī visus iesaistītos valdības vīrus. Personīgi !!! Par kaitējuma nodarīšanu lielos apjomos.

  2. Būtu labāk iedziļinājies abu uzņēmumu konkurētspējā un inovācijās, nevis gvelzis kā nopirktā reklāmrzkstā. Uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi un risjnājumi ir vieni no visefektīvākajiem un labākajiem pasaulē un šeit nevar būt nekāda runa par stagnāciju vai atpalikšanu no pārējās pasaules. Šis ir kartējais veids kā visādiem kpmg auditoriem un konsultantiem papildināt īpašu cilvēku kabatas.

  3. Tādas apvienošanās, aizvienošanās … kalpo tikai naudiņas izvilkšanai no mūsu kabatām

  4. 18 mēnešus svensoni un gulbīši varēja tādu lobiju Saeimā izveidot, ka “Jā” tiktu nolemts automātiski.
    Skopais maksā dubultā!

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+