Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Apkalpe sadumpojas par kapteiņa neizlēmību pēc avārijas

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc kruīza kuģa avārijas pagājušās nedēļas nogalē, ko izraisīja kapteiņa pārgalvīgais lēmums pēkšņi mainīt kursu, piebraucot pārāk tuvu Džiljo salai Itālijas piekrastē, bez vēsts pazuduši 24 cilvēki – gan pasažieri, gan apkalpes locekļi. Pagaidām apzināti 11 avārijas upuri, aptuveni 60 cilvēki ievainoti.

 

Pēc kruīza firmas sniegtās informācijas, avārijas brīdī uz klāja atradās 4229 pasažieri un apkalpes locekļi. Glābējiem nav ziņu par desmit Vācijas, sešiem Itālijas, četriem Francijas, diviem ASV, vienu Ungārijas, vienu Indijas un vienu Peru pilsoni. Piecas dienas pēc avārijas dažas kuģa daļas vēl nav pārmeklētas, tāpēc saglabājas vāja cerība atrast kādus izdzīvojušos, ziņo aģentūra “Reuters”.

 

Izsludina 
ārkārtas stāvokli

Glābēji atzīst, ka apstākļi kuģī ir katastrofāli, jo gaiteņi ir aizsprostoti, un glābējiem ir grūti izpeldēt cauri, turklāt ceturtdien tiek prognozēta vētra, kas var aizraut kuģi dziļākos ūdeņos. Vakar Itālijas kara flotes glābēji izspridzināja vairākus caurumus kuģa korpusā, lai ūdenslīdēji varētu ātrāk pārmeklēt daudzās kuģa telpas. Džiljo mērs Seržio Otrelli brīdinājis, ka avarējušais kuģis ir “ekoloģiskā bumba ar laika degli”, jo tajā atrodas 2380 tonnas degvielas, tās noplūde šajā rajonā sagandētu jūras nacionālo parku ar daudzām salām. Lai no avarējušā kruīza kuģa izsūknētu degvielu, būs nepieciešamas vismaz trīs nedēļas, paziņojis Nīderlandes firmas pārstāvis, kam šis atbildīgais uzdevums uzticēts. Džiljo salā jau ieradušies 20 firmas darbinieki. Itālijas vides ministrs Korado Klini izsludinājis ārkārtas stāvokli Toskānas apgabala piekrastes rajonā, kur notika kuģa avārija.

Uz avārijas vietu devies glābšanas kuģis ar tehnisko aprīkojumu, lai mēģinātu nocelt pasažieru laineri no klints un izvadīt dziļākos ūdeņos, pirms vētra nav to sadragājusi.

Vakar Džiljo bija paredzējis ierasties firmas “Carnival Corp” izpilddirektors Mikijs Erisons, kuram pieder pusmiljardu dolāru vērtais kruīza kuģis. Eksperti uzskata, ka 114 000 tonu kuģi diez vai izdosies nocelt no klints, turklāt tā sānos jau izsists aptuveni 60 metru caurums.

 

Iespējams, grezno kuģi ar desmit klājiem un simtiem izklaides vietu var nākties sagriezt lūžņos, bet par tā likteni jālemj apdrošināšanas sabiedrībām, raksta avīze “The Guardian”. Firma “Costa Cruises”, kas rīko kruīzu kuģu reisus, paziņojusi, ka šogad zaudēs vismaz 90 miljonus dolāru pēc “Costa Concordia” avārijas.

 

Firmas “Carnival Corp”, kam pieder avarējušais kuģis, akcijas Londonas biržā kritušās par 20 procentiem. Finanšu un apdrošināšanas ekspertu vērtējumā kopējie zaudējumi no kuģa “Costa Concordia” avārijas varētu sasniegt vairākus miljardus dolāru. Analītiķi bažījas, ka kruīza kuģu klientu atbirums pēc plašsaziņas līdzekļos plaši atainotās avārijas, ko izraisīja kapteiņa neapdomāta rīcība, varētu radīt tūrisma firmām milzīgus zaudējumus.

 

Kapteinis pēc avārijas pasūta pusdienas

Pēc kruīza kompānijas sniegtās informācijas, avārijas brīdī uz kuģa atradās 4229 pasažieri un apkalpes locekļi. Kuģa kapteinis Frančesko Sketino un viņa pirmais palīgs Čiro Ambrozio ir aizturēti, un viņiem draud apsūdzība par cilvēku bojāeju un kuģa pamešanu pirms visu pasažieru evakuācijas. Kapteinim par šādu nodarījumu draud cietumsods līdz 15 gadiem. Kā liecina publiskotie Sketino un ostas darbinieka sarunu ieraksti, kapteinis pēc avārijas pametis kuģi un nav vadījis pasažieru glābšanu. Jau pēc avārijas ieradies Itālijas krasta apsardzes mītnē Livorno, kapteinis paziņoja, ka uz kuģa “viss kārtībā”, raksta avīze “The daily Telegraph”. Itālijas prese raksta, ka kapteiņa neizlēmība pēc avārijas izraisījusi kuģa apkalpes sašutumu, un viņi sākuši gatavot glābšanas laivu nolaišanu ūdenī un pasažieru evakuāciju jau pirms kapteiņa novēlotā rīkojuma pamest kuģi. Kapteinis deva rīkojumu evakuēt pasažierus tikai 70 minūtes pēc tam, kad kuģis bija uzskrējis uz klints un jau sasvēries uz sāniem, apgrūtinot glābšanas laivu nolaišanu un pasažieru iekāpšanu. Kapteiņa advokāts Bruno Leporati paziņojis, ka viņa klients bijis “notikušā nomākts” un gribot izteikt visdziļāko līdzjūtību upuru tuviniekiem. Kāds no kuģa pavāriem stāstījis izmeklētājiem, ka jau pēc avārijas kapteinis pieprasījis sagatavot pusdienas viņam un savai pavadonei.

 

Krievi kritizē 
haotisko evakuāciju

kugiss_AFP_11Starp kruīza kuģa “Costa Concordia” 4200 pasažieriem bija arī 111 krievi, neviens no viņiem avārijā nav cietis. Pēc atgriešanās dzimtenē viņi asi kritizējuši juceklīgo evakuāciju pēc avārijas, īpaši nicinošus vārdus veltot kapteinim, kurš nav pārraudzījis glābšanas darbus, raksta avīze “The Moscow Times”. “Neviens neko nedarīja. Vissliktākais bija tas, ka evakuācijai nebija nekādas koordinācijas,” pēc atgriešanās Maskavā “MT” sacīja Maksims Benkovskis. “Apkalpe mums nepalīdzēja uzvilkt glābšanas vestes, visu nācās darīt pašiem,” piebilda Aleksejs Kučins. Andrejs Vislovs, kurš strādā Krievijas tūrisma firmā 
”NordEx”, kas piedāvā ceļojumus ar firmas “Costa Cruises” kuģiem, uzskata, ka laikus veikta obligātā instrukcija par drošības noteikumiem būtu varējusi mazināt upuru skaitu. Intervijā “MT” viņš atzinis, ka drošības noteikumu mācības, kas pagaidām nav obligātas, katra brauciena sākumā apmeklē tikai aptuveni 15 procenti pasažieru. Avarējušais kuģis devās ceļā piektdien, bet drošības mācības pasažieriem bija paredzētas tikai sestdien.

 

Sievu glābj 
vīra atdota veste

Kāda pasažiere no Francijas izglābusies pēc avārijas, pateicoties vīra atdotajai glābšanas vestei, raksta avīze “The Daily Mail”. 61 gadu vecā francūziete Nikola Servela sacīja “DM”, ka 71 gadu vecais dzīvesbiedrs Frānsiss atdevis viņai savu glābšanas vesti, pirms abi ielēca jūrā no grimstošā kuģa. “Par savu izdzīvošanu man jāpateicas vīram,” viņa atzina. Servelai izdevās izkļūt krastā, bet viņas vīrs pakļuva zem ūdens un noslīka. “Viņš sauca: ec, lec, – bet es neprotu peldēt, tāpēc viņš atdeva man savu glābšanas vesti,” viņa teica, atgriezusies mājās Tulūzā Francijas dienvidrietumos. “Es sastingu un nespēju nolēkt, bet viņš nolēca un sauca mani. Tad es lēcu, un pēdējais, ko dzirdēju, bija viņa vārdi, ka ar mani viss būs labi. Tad viņš pazuda zem ūdens, kura temperatūra bija astoņi grādi.” Nikola atceras, ka, ķepurojoties ūdenī, domājusi par bērniem un mazbērniem, un domas par viņiem palīdzējušas noturēties virs ūdens un izdzīvot. Atgriezusies mājās un drošībā, viņa nespēj izprast, kā spējusi to paveikt.

 

Pasažieri vēršas tiesā pret kuģa īpašnieku

Vairāk nekā 70 pasažieri, kuri cieta kruīza kuģa “Costa Concordia” avārijā pie Itālijas krastiem, iesnieguši kopīgu prasību tiesā pret kuģa īpašnieku, paziņojusi patērētāju tiesību asociācija “Codacons”, kas ierosinājusi šādas prasības iesniegšanu.

“Mūsu mērķis ir panākt katram pasažierim vismaz 
10 000 eiro (7028 latu) lielu kompensāciju par materiālajiem zaudējumiem un pārciestajām bailēm, sabojātajām brīvdienām un nopietnajiem pārciestajiem riskiem,” norādīja “Codacons” vadītājs.

Lieta, visticamāk, tiks izskatīta miertiesā, un tiesas process varētu ilgt vairākus mēnešus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+