“Transmašholding” Tveras rūpnīcā radītais “City Star” tramvajs.
“Transmašholding” Tveras rūpnīcā radītais “City Star” tramvajs.
Publicitātes foto

Apšaubāms darījums Daugavpilī 3

Daugavpils lēmums sadarboties ar Krievijas ieroču ražotājiem, kuri pilsētai piegādās tramvajus, raisījis skaļas diskusijas sabiedrības vidū. Šāds lēmums ir ne tikai politiski apšaubāms, bet arī tehniski, piemēram, piedāvātais produkts nav aprobēts Eiropas Savienībā. Rodas šaubas, vai ilgtermiņā šis darījums būs ekonomiski izdevīgs. Eksperti norāda, ka akmens ne tik daudz jāmet pašvaldības dārziņā, kā valsts, kas negodīgi sadalījusi finanšu līdzekļus, Daugavpilij un Liepājai atvēlot krietni vien mazāk nekā Rīgai.

Reklāma
Reklāma

Kapu tramvajam nauda taupīta nav

Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Lasīt citas ziņas

Daugavpils pilsētas domes izsludinātajā tramvaju vagonu iegādes konkursā nesen uzvarēja Lietuvā reģistrētais uzņēmums “Railvec UAB”, kas grasījās arī Liepājai piedāvāt Krievijā, Tverā, ražotus tramvaja vagonus. TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnālisti izpētījuši, ka šī Tveras pilsētas lokomotīvju rūpnīca pieder uzņēmumam “Transmašholding”, kas ražo ieročus un ir plaši iesaistīts lielās kaimiņvalsts militārajos pasūtījumos.

Tomēr uzņēmuma pārstāvis Konstantīns Dorohins kategoriski iebilst pret šiem apgalvojumiem un portālam liepajniekiem.lv ir teicis: “Nekādu bruņojumu, ieskaitot starta platformas starpkontinentālām raķetēm, ne Tveras vagonbūves rūpnīcā, ne kādā citā “Transmašholding” rūpnīcā neražo!” Lai vai kā, liepājniekiem vairs nav jāsatraucas par sadarbību ar apšaubāmās kvalitātes tramvaju ražotājiem, jo konkursa atlasi uzņēmums neizturēja. Liepājas iepirkuma komisiju neapmierināja piedāvājums, kas esot bijis “nepārliecinošs gan attiecībā uz prasīto pieredzi, gan personālu, gan arī attiecībā uz tam pieejamiem garantijas resursiem”. Tomēr neatbildēts paliek jautājums – kā šis darījums ietekmēs Daugavpili?

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šajā situācijā pašvaldībai īsti nav citu izvēles iespēju. Pērkam to, ko varam atļauties,” komentāru sniedz Daugavpils pilsētas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Daņilova. “Izsludinātajā konkursā uzvarēja lētākais piedāvājums. Arī visas prasības un nosacījumus uzņēmums “Railvec UAB” izpildīja, tādēļ nav pamata neslēgt ar to līgumu. Nav mūsu kompetencē veikt izmeklēšanu, tādēļ uzrunājām Drošības policijas pārstāvjus, kuri mutiski norādīja, ka draudi netiek saskatīti. Esam aizsūtījuši viņiem arī vēstuli, lai saņemtu oficiālu paziņojumu. Patlaban gaidām atbildi. Protams, vēlētos, lai mūsu izsludinātajā konkursā piedalītos Eiropas Savienības kompānijas, piemēram, nodrošinot mūs ar “Škoda” tramvajiem, taču apzināmies, ka to atļauties nevaram.”

Ekonomiski riskants darījums

Transporta nozares eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka notikusi greiza projektu programmēšana, Daugavpils un Liepājas tramvaju projektiem apzināti iedalot mazāk līdzekļu, nekā nepieciešams kvalitatīvu tramvaju iegādei. Savukārt tā dēvētajam kapu jeb Skanstes tramvajam nauda taupīta nav. “No ekonomikas viedokļa raugoties, šajā jautājumā jāņem vērā divi būtiski aspekti. Pirmkārt, šāda veida projektiem ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai varētu iepirkt kvalitatīvus, ES ražotus tramvajus. ES izmaksas ir augstākas, un arī valūtas kurss ir par labu šāda tipa Krievijas ražojumiem. Izvēloties tramvajus pēc zemākās cenas principa, nepārsteidz, ka uzvar šādi “brīnumi”. Konkrētais modelis, kas ir piedāvāts Daugavpilij, patiesībā nav piemērots funkcionēšanai ārpus Krievijas. Tas ir Krievijas ražojums, kas paredzēts šīs valsts tirgum. Tādēļ man nav pārliecības, vai šie tramvaji būs sertificēti atbilstoši ES prasībām, lai tos pēcāk varētu izmantot šajā teritorijā. Atšķirīgas ir tehniskās un apkalpes prasības, ES tās ir citādas. Nedrīkstētu apgalvot, ka tās ir stingrākas vai vājākas – vienkārši tās atšķiras no Krievijas,” pirmo aspektu argumentē T. Linkaits.

“Otrkārt, konkrētais piedāvātais produkts nav aprobēts ES. Nav bijusi pozitīva pieredze ar līdzšinējo tramvaju ekspluatāciju. Šie tramvaji ir ekspluatēti tikai divās Krievijas pilsētās – Rostovā un Tverā – un abās pilsētās ekspluatācija ir bijusi neveiksmīga. Manuprāt, arī pašiem daugavpiliešiem vajadzēja mazliet nopietnāk pieiet šim jautājumam. Izstrādāt iepirkuma specifikācijas sagatavošanas un vērtēšanas kritērijus, lai spētu analizēt ne tikai vienu faktoru – iepirkšanas cenu –, bet arī izmaksas visā tramvaja dzīves ilgumā, teiksim, trīsdesmit gadu perspektīvā. Tas ļautu saprast, kādas būs uzturēšanas, remonta, apkopes un citas izmaksas.” Lai gan politiski daugavpiliešu lēmums šķiet īpaši nepievilcīgs, T. Linkaits akcentē, ka šoreiz politiku vajadzētu nodalīt no ekonomikas. “Pašvaldībai vai pašvaldības uzņēmumam nav jāpilda drošības iestāžu pienākumi, pētot, kam pieder ražotne. Šādiem jautājumiem, kas saistīti vairāk ar politiku nekā tehnisko pusi, Latvijā darbojas drošības dienesti.”

Nesatrauc, kas notiek pēc tramvaju piegādes

Reklāma
Reklāma

“Neatbalstu valsts un Eiropas finansējuma tērēšanu produktiem, kas nav ražoti Eiropā,” norāda Viesturs Krūmiņliepa, kurš šobrīd Bredā, Nīderlandē, studē pilsētplānošanu un mobilitāti. “Valsts Daugavpilij un Liepājai ir atvēlējusi ļoti maz līdzekļu, lauvas tiesu piešķirot Rīgai–Skanstes tramvajiem. Tieši tādēļ paši lētākie krievu tramvaji ir vienīgie, ko reāli šīs pašvaldības spēj iegādāties. Uzskatu, ka nav pareizi vainot Daugavpils pilsētu, kas izdarījusi šādu izvēli.”

Eksperts izpētījis, ka pasaulē šobrīd ir 38 šāda tipa “City Star” tramvaji: astoņi Tverā un 30 Rostovā pie Donas, tomēr 14 no tiem jau nedarbojas, lai arī ir vien divus trīs gadus veci. “Neviens no Tveras tramvajiem jau teju gadu nestrādā, jo ir tehniskas problēmas. Bet Rostovā nedarbojas seši no tiem 17 tramvajiem, kas tika piegādāti 2016. gadā. Abos gadījumos tiekot vainots pilsētu sliktais infrastruktūras stāvoklis, kas bojā riteņus un elektroniku. Daugavpilī infrastruktūra ir nedaudz, bet tomēr labākā stāvoklī nekā Krievijā. Varbūt šādas problēmas tos nepiemeklētu? Taču tas joprojām šķiet riskants darījums.”

V. Krūmiņliepa krievu elektrotransporta forumos esot lasījis viedokļus, ka Latvijai noteikti nevajadzētu pirkt šos tramvajus un ka Tveras rūpnīcu neuztrauc tas, kas notiek pēc tramvaju piegādes. “Tas automātiski nenozīmē, ka Tveras rūpnīca nespēj ražot kvalitatīvus tramvajus. Maskavā ir jau vairāk nekā 170 “Vityaz-M” tramvaju, kuriem tādu tehnisku problēmu nav, un tie visi pārvadā pasažierus. Tomēr šie tramvaji maksā divreiz vairāk nekā Daugavpilij piedāvātie “CityStar”,” viņš norāda.

“Rīgā visu grib dārgi, un tas tiek arī pieļauts. Neizprotu, kādēļ Skanstes tramvaju iepirkumā, kurā uzvarēs “Škoda”, jo iepirkums ir tikai viņu piedāvājumam radīts, obligāti vajag četrposmu tramvajus. Piemēram, ja galvaspilsētā pirktu tikai trīs posmu “Škodas” tramvajus, atbrīvotos 3,6 miljoni, ko varētu novirzīt Daugavpilij un Liepājai. Atgādināšu, ka viss Daugavpils tramvaju iepirkums pašlaik ir 4 miljoni eiro.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.