Latvijā
Kriminālziņas

Apsūdzētais uzņēmējs iemaksās pusmiljonu lielu drošības naudu 16

Foto – Shutterstock

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi pret pusmiljonu lielu drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot kukuļošanā apsūdzēto uzņēmēju Borisu Rjazanski, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pusmiljons, visticamāk, ir lielākā iemaksātā drošības nauda Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas.

Rīgas apgabaltiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis aģentūrai LETA apstiprināja, ka tiesa lēmusi par apsūdzētā atbrīvošanu pret drošības naudu, taču par tās apmēru informāciju sniegt nedrīkstot, jo lieta tiek izskatīta slēgtās tiesas sēdēs.

Drošības nauda ir iemaksāta tiesas norādītajā kontā, bet tiesai vēl jānokārto dokumenti, lai apsūdzēto atbrīvotu no cietuma. To plānots izdarīt rīt, 24.novembrī, teica Ločmelis.

Nākamās tiesas sēdes šajā krimināllietā Rīgas apgabaltiesā paredzētas nākamā gada 11.janvārī un 12.janvārī.

Apsūdzību uzturošā prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA teica, ka iebildusi apsūdzētā advokātu lūgumam grozīt drošības līdzekli. Viņa piekrita, ka šāds drošības līdzeklis nav garantija tam, ka apsūdzētais turpmāk ieradīsies uz tiesas sēdēm, turklāt vērsa uzmanību, ka apsūdzētajam citi papildus drošības līdzekļi, piemēram, aizliegums izbraukt no valsts nav piemēroti.

“Es uzskatu, ka šobrīd nav zudis vai mainījies apcietinājuma piemērošanas pamats,” uzsvēra Zaļūksne.

Pirmajā tiesu instancē krimināllietas skatīšana ievilkās uz vairākiem gadiem, bet Rīgas apgabaltiesā tā atrodas aptuveni divus gadus. Prokurore nenoliedza, ka lieta ir sarežģīta un diezgan apjomīga, taču pirmās instances tiesa spriedumā nebija atzinusi, ka pārkāpti saprātīgi iztiesāšanas termiņi.

Pusmiljons, visticamāk, ir lielākā iemaksātā drošības nauda Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Līdz šim lielākā drošības nauda bija iemaksāta par kukuļņemšanā apsūdzētā bijušā uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magones atbrīvošanu no apcietinājuma. 2015.gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro drošības naudu.

Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, lai nodrošinātu apsūdzētā ierašanos uz procesuālo pienākumu izpildi. Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.


Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita persona. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā.

Sākotnēji minētajā krimināllietā bija divi apsūdzētie – bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un Rjazanskis. 2015.gada maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Bogdanovai piesprieda četru gadu cietumsodu par 35 571 eiro kukuļa izspiešanu. Rjazanskim tiesa piesprieda piecus gadus reālas brīvības atņemšanas. Abiem apsūdzētājiem tika noteikta arī mantas konfiskācija un apsūdzētie tika apcietināti tiesas sēžu zālē.

Žurnāls “Ir” 2016.gada rudenī rakstīja, ka Bogdanova psihisku veselības traucējumu dēļ no ieslodzījuma atbrīvota. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra eksperti Bogdanovai konstatējuši tādus psihiskās veselības traucējumus, kuru dēļ viņa nedrīkstot ne atrasties brīvības atņemšanas vietās, ne arī drīkstot piedalīties tiesas sēdēs. Žurnāls noskaidrojis, ka Bogdanovas ekspertīzes slēdziena dēļ tiesa ir apturējusi kriminālprocesu, savukārt, lai neietekmētu Rjazanska tiesības uz lietas pabeigšanu saprātīgos termiņos, tiesvedība pret viņu turpināsies.

Bogdanova tiek apsūdzēta pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 2.daļas – par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta atkārtoti, lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts. Savukārt Rjazanskis pie atbildības tiek saukts pēc KL pantiem par uzkūdīšanu dot kukuli lielā apmērā, par kukuļdošanas organizēšanu un atbalstīšanu, kā arī par kukuļa piesavināšanos. Arī Rjazanskis neatzīst savu vainu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēšanā ir noskaidrojis, ka kukulis 35 571 eiro apmērā ticis pieprasīts no kādas personas, lai šīs personas interesēs nodrošinātu pretlikumīgu darbību veikšanu prokurores lietvedībā esošā kriminālprocesā.

KNAB uzskatīja, ka kukuļa pieņemšanai bija jānotiek pa daļām un pēc pirmās daļas 21 343 eiro nodošanas prokurore tika aizturēta 2008.gada 17.oktobrī.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Rjazanskim savulaik piederēja 50% uzņēmuma SIA “Bulduru nams” kapitāla daļu. Otri 50% uzņēmuma piederēja Markam Edidovičam. 2005.gada februārī 50% no šī īpašuma iegādājās Kazahstānas pilsone Svetlana Lučko, bet otrus 50% – Vera Fisenko.

Rjazanskim iepriekš piederēja SIA “Konkordija-AB”, bet 2008.gada nogalē šis uzņēmums pārgāja Jeļenas Rjazanskas īpašumā. Kā šīs sabiedrības darbības veidi minēta augkopība, dārzkopība, lopkopība, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšana.

LA.lv