Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. decembris, 2014
Drukāt

Apvienošanās palielinātu vērtību

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis vērtē, ko viņa vadītais uzņēmums šogad ir veicis valsts digitalizācijā.

– Ir viegli atcerēties, kas šogad padarīts. Bet ar ko šo gadu atcerēsities pēc vairākiem gadiem?

– Šis gads iesākās turbulenti – TV3 aizgāja no bezmaksas apraides, “Baltcom” paziņoja, ka lielam klientu skaitam Rīgas centrā nepiedāvās pakalpojumus, aprīlī nespējām vienoties ar TV3 par pārraidīšanas cenu, un šis kanāls kādu laiku netika pārraidīts. Tolaik Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8. aprīlī paziņoja, ka RTR jāatslēdz no apraides, ko vienīgie godprātīgi pildījām.

– Kas no jauna nācis klāt?

– Šogad esam nostiprinājušies kā Baltijā lielākais televīzijas pakalpojumu sniedzējs, un TV joprojām ir lielākais “Lattelecom” dzinējspēks. Esam izveidojušu divus jaunus īstermiņa kanālus, ko televīzijas cilvēki sauc par pop-up kanāliem. Viens bija “Positivus” festivāla laikā, otru kultūras kanālu atvērām nupat – “Kultūra 360TV”, kurā demonstrējam Eiropas un Latvijas kino labākās filmas.

Televīzija kopš 2007. gada ir ne tikai mūsu veiksmes stāsts, bet arī nodrošina finanšu rezultātus. Apgrozījums ir 2013. gada līmenī, bet peļņa (pirms nodokļiem) būs par 5 – 6% lielāka, savukārt tīrā peļņa – par kādiem 7 – 8% lielāka nekā pērn. Mūsu apgrozījums un ienākumi pakāpeniski aug gadu no gada.

– “LA” publicēja telekomunikāciju kompāniju vērtību tabulas, kurās bija redzams, ka 2013. gadā “Lattelecom” apgrozījumā tomēr ir kritums. Ar ko tas skaidrojams?

– Tas tāpēc, ka iepriekšējā gadā bijām iepirkuši neraksturīgi daudz datoru Izglītības ministrijai. Kopš 2008. gada apgrozījums vienmēr bijis ap 190 – 200 miljoniem eiro. Likumsakarīgi, ka uzņēmuma vērtība pieaugusi par 30% jeb par simt miljoniem eiro, kā secināts TOP101 pētījumā. Šajā ziņā esam atgriezušies 2007. un 2008. gada līmenī, kas, pēc biznesa parametriem, bija “treknākie gadi”.

– Vai uzņēmuma vērtības pieaugums nozīmē, ka šis būtu tas izdevīgākais brīdis, kad valstij pārdot savas “Lattelecom” kapitāldaļas?

– Ja valsts grib maksimāli realizēt savu daļu vērtību, tad pašlaik ir labs brīdis. Jo pašlaik visā Eiropā notiek darījumi ar telekomunikāciju uzņēmumu akcijām, bet pirms tam jāveic “Lattelecom” un LMT apvienošana, kas būtiski palielinās uzņēmuma vērtību. Pēc piedāvājuma, ko esam izteikuši akcionāriem, – atpirkt pārējo uzņēmumu daļas SIA “Latvijas Mobilais telefons”, viņi saņemtu apmēram 150 miljonus eiro naudā. Otrkārt, piecu gadu laikā vairāk nekā 70 miljoni eiro iegūsim no sinerģijas, samazinot izmaksas, piemēram, uzturot divas valdes, divas administrācijas, divas grāmatvedības. Apvienošanās ir veids, kā palielināt uzņēmuma vērtību.

– Šogad sākāt skandēt, ka “Rīga ir Wi-Fi galvaspilsēta”. Tas ir mārketinga sauklis Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos?

– Tas ir pamatots ar statistiku. Rīgā uz 700 iedzīvotājiem pieejams viens bezmaksas Wi-Fi pieslēguma punkts, uz vienu kvadrātkilometru ir trīs šādi punkti. Salīdzinājumam: Tallinā attiecīgi viens uz 1340 iedzīvotājiem jeb divi uz kvadrātkilometru. Protams, ka izmantojām iespēju popularizēt savus tehnoloģiskos sasniegumus kā lielākais korporatīvais kultūras galvaspilsētas atbalstītājs. Tā šogad bija veiksmīga sakritība.

– Gan jūsu televīzijas interaktivitātes, gan Wi-Fi ātrdarbības pamatā ir tīkls.

– Turpinām vilkt optisko tīklu un tuvojamies pusmiljona mājsaimniecību atzīmei, kam tas pieejams. No korporatīvā biznesa viedokļa esam attīstījuši superdrošo datu centru “Dattum”, kas mums šajā reģionā ir vienīgais.

– Nav vienīgais, ir arī DEAC, LRTC un “Telia Latvija” datu centri.

– Attiecībā uz drošību TIER III sertifikāts ir tikai mums.

– Šoruden devāt iespēju saviem klientiem bez maksas uzglabāt datus 1 GB apmērā. Faktiski katrs savas ģimenes digitālo atmiņu šādi var pasargāt no nejaušas pazušanas.

– Tas pirmkārt. Otrkārt, “Lattelecom” tīklā pieslēgums ir ātrāks nekā analoģiskiem ārvalstu resursiem, kas ļauj gan ātrāk augšuplādēt šo informāciju, gan saņemt to atpakaļ. Pavisam mums ir pieci datu centri, bet šis ir jaunākais. Apsveram iespēju būvēt vēl vienu tuvākajā laikā.

– Turpināt seniorus mācīt strādāt ar datoru?

– Jā, akcijā “Pieslēdzies, Latvija!” esam apmācījuši 3700 seniorus Latvijas reģionos, savukārt Rīgā un tās apkaimē apmācības turpināsies vēl janvārī un februārī. Lielā interese par apmācībām no senioru puses liek mums domāt, ka izvirzīto mērķi – 30 tūkstoši datorizglītotu senioru – sasniegsim pirms Latvijas simtgades. Mēs šogad nolēmām datorprasmes veicināt arī “no otra gala”. Šogad novērtējām arī Latvijas pašvaldību gatavību sniegt e-pakalpojumus iedzīvotājiem un drīz publicēsim e-indeksu tām 115 (no 119) pašvaldībām, kuras bija gatavas sadarboties. Janvārī publicētajā e-indeksā parādīsies gan bezmaksas datoru skaits, gan pašvaldību reakcijas ātrums uz e-pastiem, sociālajos tīklos.

– Kā atbalstītājs jūs iesaistījāties jaunā biznesa uzsākšanas inkubatorā “Tech-hub Riga”. Ar kādiem apsvērumiem?

– Pirmajā stadijā esam ievilkuši optisko kabeli un nodrošinājuši internetu. Tālāk domājam vairāk iesaistīties, pārraidīsim televīzijā viņu tikšanās. Tā kā mūsu pamatbizness Latvijā nākotnē neaugs tik strauji, svarīgi ir dzirdēt jauno uzņēmēju jaunās idejas, pamanīt jaunus biznesa modeļus. Varbūt kādu būs vērts atbalstīt un ieviest.

– Nākamgad ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā ar digitālo darbakārtību kā prioritāti. Vai “Lattelecom” ir kāda interese tajā?

– Vienota digitālā tirgus izveidošana ir viens no trim Latvijas prezidentūras uzdevumiem. ES telekomunikāciju pakete ir iestrēgusi, bet diskusijās mums ir svarīgi, kā nodrošinās tīkla neitralitāti, tas ir, vienādu pieejamību visiem tā lietotājiem. Tas ir, lai iedzīvotājam Ķengaragā, kurš youtube.com skatās kaķu video, būtu tāda pati piekļuve internetam kā ātrās palīdzības dienestiem. Mūsdienās visiem viss nav vienādi, jo drošības iestādēm, ātrās palīdzības dienestiem, bankām un apdrošinātājiem vajadzīgi superātri un droši tīkli. Ja pieņems Eiropas Parlamentā virzīto variantu, tad to nākotnē būs problemātiski nodrošināt.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+