Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. maijs, 2012
Drukāt

Ar 70 latu integrācijas pabalstu mudinās atgriezties darba tirgū

nauda_leta10

Vakar sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem labklājības ministre Ilze Viņķele, pēc pašas sacītā, “atrādīja lielās grūtībās dzimušo bērnu” – ministrijas izstrādāto sociālo pabalstu reformu. 


Tā paredz būtiskas izmaiņas, kas stātos spēkā no 2013. gada 1. janvāra un atteiktos no trūcīgās personas (ģimenes) statusa, kā arī no garantētā minimālā iztikas līmeņa nodrošinājuma jeb GMI pabalsta, kas patlaban ir 40 lati pieaugušajam un 45 lati bērnam. Tā vietā stātos 35 latu iztikas pabalsts (ja ienākumu līmenis personai vai ģimenei nebūs lielāks par tādu pašu summu – 35 latiem). Iztikas pabalstu nodrošinās pašvaldības no sava budžeta. Viens no priekšlikumiem paredz, ka iztikas pabalsts ģimenēm nedrīkstētu pārsniegt 200 latus mēnesī – minimālo darba algu valstī.

Kāpēc iztikas pabalsts ir tikai 35 lati? LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš skaidro, ka starptautiski noteiktais galējās nabadzības līmenis ir 2,15 ASV dolāri dienā, attiecīgi mēnesī tie ir 35 lati. “Nav noslēpums, ka jebkurā sabiedrībā būs cilvēki, kas nekad nestrādās. Tādiem neko vairāk par minimālo summu arī nemaksās,” teic A. Dūdiņš.

 

Savukārt jaunā integrācijas pabalsta mērķis ir veicināt personas atgriešanos darba tirgū. Sociālā dienesta uzdevums būs izvērtēt, kurš no pabalstu saņēmējiem patiešām vēlas izrauties no bezdarba jūga un kurš ne. Tāpat laikus jāpamana un jāsniedz atbalsts ģimenēm, kas pēkšņi nonākušas grūtībās.

 

Integrācijas pabalsta lielums paredzēts 70 lati vienai personai. Ja mājsaimniecībā ir vairākas pieaugušas personas, viena saņems 70 latus, bet pārējās – 50 latus, savukārt bērni – katrs 35 latus.

Piešķirot pabalstu, tiks vērtēts ģimenes ienākumu līmenis, bet pabalsta prasītājam jābūt reģistrētam Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam. Pabalsta izmaksas termiņš seši mēneši, bet, ja vajadzīgs, arī 10 mēneši. Turklāt to turpinātu maksāt arī divus mēnešus pēc tam, kad cilvēks būs sācis strādāt. Integrācijas pabalstu 50% apmērā līdzfinansēs no valsts budžeta.

A. Dūdiņš norādīja, ka galīgais lēmums vēl neesot pieņemts par vairākiem jautājumiem, piemēram, saglabāt vai tomēr atteikties no trūcīgās personas statusa, lai gan tas iedzīvotājiem joprojām nodrošina dažādus labumus (nav jāmaksā pacienta iemaksa, bezmaksas juridiskā palīdzība, atbrīvojums no tiesu nodevas, EK pārtikas pakas u. c.). Tāpat – kādiem jābūt mehānismiem, lai pašvaldības savlaicīgi un atbilstošā apmērā sniegtu sociālo palīdzību, bet tajā pašā laikā nemaksātu pabalstus “visiem pēc kārtas”. Integrācijas pabalsts paredzēts tikai tām personām, kas ir gatavas atgriezties darba vidē, bet to nedrīkst maksāt, ja skaidri zināms, ka cilvēks nestrādās algotu darbu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa solīja piedāvātās izmaiņas izvērtēt, ņemot vērā pašvaldību finansējumu, un tad teikt galavārdu – kam piekrist, kam ne.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja, ka neesot aizmirsis pērn doto solījumu – panākt, ka pašvaldību struktūrās strādājošajiem, arī sociālajiem darbiniekiem tiktu palielinātas algas. Pašlaik tās ir par 200 latiem zemākas nekā valsts pārvaldē strādājošajiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka dažviet novados trūkstot profesionālu sociālo darbinieku.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+