Tehnika
Auto un moto

Ar kādu degvielu: dīzeli vai benzīnu? “LA” izmaksu analīze 16

Foto-LETA

Ikgadējā konkursa “Latvijas Gada auto” žūrijas biedri (šogad 26) ne tikai vērtē autobūves jaunumus. Nu jau vairākus gadus, konkursa organizatoru un žūrijas vadības rosināti, viņi piedalās publiskās diskusijās par plašākām satiksmes nozarei būtiskām tēmām. “LA” lasītājiem jau labi pazīstami drošības jautājumu eksperti Oskars Irbītis un Juris Zvirbulis. Šodien dodam vārdu vienam no žūrijas tehnisko ekspertu, lielo autoparku vadītāju grupas par auto izvēles kardinālu pamatjautājumu.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Edgars Utāns, AS „Latvenergo” transporta funkcijas direktors

Nākamā braucamā izvēlē sapņu auto veidojas kā uz iepriekšējās pieredzes veidots cerību atspoguļojums. Bet, ja iepriekšējā pieredze ir maza vai tādas nav, cilvēks seko sabiedrībā izveidotiem stereotipiem. Un viens no tiem ir tieši Latvijā uzpūstais dīzeļu automašīnu burbulis.

Kas to ir veicinājis? Racionāli apsvērumi vai apšaubāmi pieņēmumi? Pie racionāliem apsvērumiem varētu pieminēt pamatotus ekonomiskus aprēķinus. Izmaksas ilgtermiņā – iegādes, uzturēšanas, degvielas un iespējamo remontu izmaksas. Diemžēl jāatzīst, ka reti kuram ir pacietība rūpīgi uzskaitīt visus izdevumus un ieraudzīt bildi kopumā.

Pirkums dārgāks

Mēģināsim tādēļ analizēt visu pēc kārtas.

Iegādes izmaksas ar dīzeļa motoru aprīkotai automašīnai diemžēl ir augstākas, tādas tās arī paliks (tie ir 7 – 15%), jo šo mašīnu ražošanas tehnoloģija ir krietni sarežģītāka un detaļu izgatavošana prasa lielāku precizitāti. Šodienas ražošanas tehniskais līmenis ļauj radīt un rūpnieciskos apstākļos saražot “ultra” precīzas detaļas, kuras nepieciešamas, lai sagatavotu dīzeļdegvielu aizdegšanās procesam, lai šī degviela sadegtu pēc iespējas pilnīgāk.

Pirkšanas brīdī šo cenu starpību pārdevēji veikli noslēpj ikmēneša kredītu maksājumu summā. Palielinājums izskatās nenozīmīgs, bet, ja šo starpību sareizinātu ar līzinga maksājumu skaitu, tad šī summa izaug visai prāva, un, galvenais, pārdevējs ar šo gājienu ir arī labi nopelnījis ilgtermiņā.

Apkopes dārgākas

Taču jaunas mašīnas pircējs netiek brīdināts par to, cik izmaksā šāda dīzeļauto apkope, salīdzinot ar benzīnu darbināmu auto. Tās neapšaubāmi ir dārgākas. Jūs iebildīsiet, ka tie ir salīdzinoši sīkumi. Bet tad ķeramies klāt iespējamiem degmaisījuma sagatavošanas aparatūras remontiem. Un šeit radīsies “patīkami” pārsteigumi, kad kaut kāda iemesla pēc pārstās darboties, piemēram, degvielas sprausla. Te jau diagnostika un remonts ar detaļām maksās vairākos simtos eiro. Protams, var jau atrunāties, ka auto ir garantija, bet diemžēl tā nav mūžīga. Un cik tad tādu ir, kas regulāri pērk tikai jaunus auto un lieto tos tikai garantijas laikā? CSDD statistika rāda kaut ko citu. Lielākais ir tieši pēcgarantijas dīzeļauto skaits.

Mēģināsiet iebilst, ka ekonomija rodas uz mazāka degvielas patēriņa un cenu starpības rēķina. Šobrīd dīzeļdegvielas cena ir zemāka par benzīna cenu, bet jāatceras, ka degvielas cena ir tikai maza daļa no kopējā maksājuma par degvielas iegādi, kuru būtiski ietekmē akcīze un PVN. Šajā gadījumā ieteiktu pievērst uzmanību jūsu ikdienas paradumiem un atbildēt sev uz vienu jautājumu – cik lielu nobraukumu veiksiet ar šo savu sapņu auto? Varat veikt aprēķinus arī paši, bet šo sadārdzinājumu iegādes brīdī, uzturēšanas izmaksas un piesardzīgi ieplānotos degvielas aparatūras remontus varēsiet kaut cik kompensēt ar degvielas patēriņa un degvielas cenas ekonomiju, tikai sākot ar 40 000 km gada nobraukumu. Neticiet?

Pamēģiniet parēķināt paši. Tas nozīmē, ka mēnesī jānobrauc vidēji apmēram 3300 km (t. i., 110 km katru dienu, arī svētdienās un svētku dienās). Protams, ir komerctransporta segments, kur šāds nobraukums nav nekas pārdabisks un ir arī ievērojami lielāks gada nobraukums. Bet šeit gribētu pievērst īpašu uzmanību tieši privātpersonām un likt aizdomāties par racionālu lēmumu pieņemšanu.

Kāpēc iztērēt ievērojami vairāk naudas, pērkot sapņu auto un tad ar visādiem mērķiem mēģināt pārliecināt sevi, cik esat ekonomisks, un cerēt klusībā daudzu gadu garumā auto pirkumā iztērēto naudu ieekonomēt, to ekspluatējot. Vai tas neizklausās jocīgi? Ja gribas tēlot bagātu cilvēku, kurš neskaita naudu, tad darīt tā var, jo ar savu naudu katrs dara, ko vēlas. Tikai šaubos, vai lielākā daļa sabiedrības, kas brauc ar pēcgarantijas auto, ir tik bagāta, ka var neskaitīt naudu.

Īsiem pārbraucieniem nepiemērots

Modernajam dīzelim ir vēl vairākas nevēlamas blakusparādības. Pieminēju iepriekš par nepieciešamo lielo nobraukumu. Dīzelis ir labs, ja tas intensīvi un ilgstoši strādā visai vienmērīgās slodzēs. Bet kādi ir mūsu braukšanas paradumi un maršruti? Īsi pārbraucieni, kuru laikā mūsu dīzelītis pat neuzsils līdz normālai darba temperatūrai. Jautājums – kurā laikā tas paspēs “izdedzināt” aizsērējušo kvēpu filtru, ja motors nesasniedz nepieciešamo temperatūru nedēļām ilgi? Atbilde vienkārša – tas aizsērēs līdz neatgriezeniskam stāvoklim un būs jānomaina.

Sākumā ieminējos par pārdevēja ieguvumiem ilgtermiņā. Šeit arī tas ieguvums turpina uzvaras gājienu, jo rēķinu par iespaidīgām summām sagatavoto rezerves kvēpu filtru maksāsiet jūs kā automašīnas laimīgais īpašnieks, un tā summa ir iespaidīga. Ja mēģināsiet to “amputēt” (t. i., noņemt filtru un apmānīt vadības bloku), tad saskarsieties ar problēmām izturēt dūmainības testa pārbaudi. Diemžēl jāatzīst, ka tieši pēdējā gada laikā ir palielinājies dūmojošo dīzeļu skaits uz Latvijas ceļiem. Un, sastrēgumā stāvot aiz šāda dīzelīša, ir jāver lūkas ciet un jāmēģina atdalīties no ārpasaules gaisa, jo nesadegusī dīzeļdegviela riebīgi smird.

Laimīgais pirkums ir veikts, bet naudiņas, lai sakoptu mašīnu pienācīgā kārtībā, pietrūkst. Moderno dīzeļu remontu nav iespējams veikt kurā katrā darbnīcā. Nepieciešama dārga un precīza aparatūra, kuru var apkalpot tikai zinoši, apmācīti meistari. Iekārtas maksā lielu naudu, to var aizņemties bankā, bet ar zinošiem cilvēkiem ir grūti. Tie nerodas vienā dienā, viņu skaits ir ierobežots. Bet kāds “garāžas” meistars ar savu nemākulību un bravurību, visticamāk, sabojās jūsu mašīnu vēl vairāk. Un tad būs jāatgriežas pie tiem pašiem dārgajiem speciālistiem, kas šo lietu saprot un zina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar sarežģīto dīzeli.

Un piedevām kaitīgs…

Par ekoloģiju. Par CO2 izmešiem uztraucas Eiropa un tos rūpīgi vēro, bet par dīzeļu superkaitīgajiem slāpekļa oksīdu savienojumiem izmešos runā ļoti maz vai cenšas vispār nerunāt. Dīzeļdegviela sadegšanas brīdī rada šos kaitīgos savienojumus (NOx), kas atmosfērā savienojoties ar ūdeni, rada slāpekļskābi. Mediķi šo lietu izskaidrotu krāsaināk, bet tā ir viena no kaitīgākajām vielām atmosfērā, ko mums nākas elpot aiz šo dīzeļu izmešiem. Dīzeļdegvielas sadegšanas procesā šis kaitīgais savienojums rodas piecas reizes vairāk, nekā sadegot benzīnam. Vai tik tiešām mēs esam tik vienaldzīgi pret savu veselību? Tērējam savu naudu dārgāka auto iegādei un pēc tam indējam sevi ar šo savu pirkumu.

Saprotiet pareizi – es neesmu pret dīzeli, bet pret neracionālu tā izmatošanu. Šodienas patērētāju sabiedrībai tiek piedāvāti produkti, kas radušies nepienācīgas kontroles rezultātā.

Diemžēl ir tā izveidojies, ka lielie kravas vilcēji ar pārbaudes metodiku reālos ceļa apstākļos ir novesti līdz tādam līmenim, ka izmešu nekaitīgums ir ievērojami mazāks nekā tam mazlitrāžas dīzelim, kas iespiests kompaktās vai vidējās klases vieglajā auto vai “džipā”. Par šo “džipu slimību” neturpināšu, bet pabeigšu par dīzeļu racionālo izvēli. Dīzelim ir, protams, arī savas priekšrocības – ievērojams griezes moments jau zemos motora darbības apgriezienos. Šis parametrs arī pievilina cilvēkus un aizmiglo reālo skatienu uz braukšanas procesu. Jāpiezīmē, ka šis dinamiskais ieskrējiens mānīgi liecina, ka ar mašīnu ir ērti braukt, bet tam visam ir ēnas puses. Šis lielais griezes moments ir ļoti šaurā apgriezienu diapazonā un, lai dinamiski brauktu, ir aktīvi jādarbojas ar pārnesumu pārslēgšanas sviru. Automātu īpašnieki to varētu neievērot, kas notiek un cik aktīvi strādā pārnesumu kārba.

Protams, dīzelim ir arī sava racionālā vieta vieglo auto segmentā, un tā varētu sākties, ja mašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas. Tikai šajā gadījumā varētu racionāli pārdomāt dīzeļa nepieciešamību, jo no fizikas kursa mēs zinām, ka lielākā enerģija jāpatērē, automašīnu tieši iekustinot. Un tad sāk parādīties tieši šī dīzeļmotoru labā īpašība – liels griezes moments pie zemiem apgriezieniem. Tāpēc nemocīsim sevi ar pārdomām par degvielas izvēli relatīvi viegliem kompaktās un vidējās klases auto.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv