Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. jūnijs, 2014
Drukāt

Ar mākslīgo purvu attīra ūdeni
 (10)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jura un Vijas Cīruļu saimniecībā “Mežacīruļi” jūnijā darboties sāka pirmā mitraine Austrumeiropā, kas savāc un attīra piesārņoto ūdeni.

“Mežacīruļos” patlaban lietus un citi notekūdeņi no aptuveni divus hektārus lielas platības (barības gatavošanas laukumi, darba un citi laukumi) tiek savākti nosēdlagūnā. No tās tie nonāk nosēdakā. No tās netīro ūdeni ar sūkni sūknē uz 8,2 x 19,6 metrus lielu infiltrātu, kurš ir no augsnes izolēts un kurā atrodas arī grants un iestādītas niedres. Tās kā barības vielas uzņem ūdenī izšķīdušo 30% – 50% slāpekli un fosforu. Dabiski attīrītais un ar skābekli bagātinātais ūdens tālāk nonāk notekgrāvī, Eglones upē un plūst uz Baltijas jūru. Notekūdeņus, tostarp ar lauksaimniecības piesārņojumu, cita starpā, svarīgi attīrīt arī Baltijas jūras piesārņošanas dēļ. Baltijas jūrā atsevišķas vietas patlaban jau ir mirušās teritorijas. Par Baltijas jūras vissvarīgāko ekoloģisko problēmu uzskata eitrofikāciju jeb pārmērīgu ūdensaugu vairošanos. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības. Pie ieplūdes nosēdlagūnā un pie attīrītā ūdens izplūdes vietas regulāri ņems paraugus analīžu veikšanai. “Mežacīruļi” projektu īstenojuši sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Pasaules Dabas fondu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.

“Saimniecība “Mežacīruļi” ir pozitīvs un iedvesmojošs piemērs, kā lielām saimniecībām virzīties uz ilgtspējīgāku saimniekošanas praksi,” norāda Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors. “Mežacīruļos” sākotnēji intuitīvi, tomēr vēlākos gados jau pilnībā apzināti izvēlēts daudznozaru ražošanas princips, ražojot pienu, audzējot kviešus, rapsi, zālājus, pupas un kukurūzu. Izmantojot ārvalstu pieredzi, lauksaimniecības uzņēmums paplašināts ar enerģijas ražošanas posmu – biogāzi, elektrību un siltumu. Tālāk siltuma izmantošanai izveidots siltumnīcu komplekss. Patlaban saimniecībā izveidota arī pirmā mitrzeme – demonstrējumu objekts.

Jau pavisam drīz “Mežacīruļos” pēc šā – demonstrējumu projekta – īstenos daudz vērienīgāku mitraines projektu. Tas paredz augu barības vielu jeb lauksaimniecības ūdeņu vākšanu un attīrīšanu no aptuveni 100 ha lauksaimniecības zemes. “Sabiedrības viedoklis par lauksaimniekiem ir salīdzinoši negatīvs, tāpēc kopā ar biedrību “Zemnieku saeima” lēmu un cenšos to vērst uz labu. Mūsu saimniecību 1957. gadā uzbūvēja purvainā vietā. Ja meliorācija nedarbojas, tad piesārņojums nonāk jūrā. Mitraiņu nolikšana stratēģiskajās vietās nozīmē 30% – 50% slāpekļa un fosfora noķeršanu un izmantošanu, tās noķer arī 85 – 90 procentus suspendēto daļiņu. Turklāt jārēķinās, ka Eiropas Savienībā aizvien svarīgāki kļūst vides jautājumi, no nākamā gada ir jāīsteno zaļināšanas pasākumi. Paredzu, ka mitraiņu ierīkošana lauksaimniekiem nākotnē dos priekšrocības naudas atbalsta saņemšanā,” tā J. Cīrulis.

“Latvijas Avīzē” esam stāstījuši par “Mežacīruļos” uzbūvēto biogāzes staciju, kuras darbināšanai izmanto kūtsmēslus, bet ražoto siltumu novada siltumnīcām, kur audzē puķes, salātus un garšaugus. Arī šāda uz ilgtspēju vērsta saimniekošana bija viens no nosacījumiem, kāpēc Pasaules Dabas fonda un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Baltijas jūras reģiona lauksaimnieks 2014” šajā gadā par uzvarētāju atzina “Mežacīruļu” saimniecību.

Pavisam konkursā piedalījās astoņas saimniecības. “Mežacīruļi” no Pasaules Dabas fonda saņēma arī 1000 eiro naudas balvu.

Cīruļu saimniecība pārstāvēs Latvijas valsti reģionālā līmenī un pretendēs uz naudas balvu – 10 000 eiro un titulu “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014”. Reģionālais uzvarētājs tiks nosauks 23. – 24. septembrī konferences “Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai” laikā Polijā. Konkursa mērķis ir mudināt reģiona lauksaimniekus aktīvi iesaistīties Baltijas jūras eitrofikācijas jeb aizaugšanas problēmas risināšanā. Konkursu Latvijā rīko Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.

Uzziņa


Konkursa “Gada lauksaimnieks 
Baltijas jūras reģionā laureāti”


2013. gads


Uzvarētājs: Juhans Sargavs no Igaunijas

Latvijas finālists: Arnis Burmistris – z/s “Vilciņi 1”

2011. gads


Uzvarētājs: Marians Raks no Polijas

Latvijas finālists: SIA “Ulbroka”

2010. gads


Uzvarētājs: Li Eriksoni no Zviedrijas

Latvijas finālists: Valtenbergu ģimene no Skrundas z/s “Valti”

2009. gads


Uzvarētāji: Katarīna Vapola un Jirki Ankelo no Somijas

Latvijas finālists: Guntars Dolmanis no Jaunpiebalgas z/s “Lielkrūzes”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Kāposts nepiedalījās?

  2. Un kas gan liedz skaugjiem aizpildiit pieteikumus uz Eiropas naudaam? Tikai neuznjeemiiba un slikta izglliitiiba!

    • Vispār naudu tiek pelnīta nodarbojoties ar uzņēmējdarbību nevis “aizpildot pieteikumus uz Eiropas naudaam”. “Eiropas nauduas” ir kā jau te minēja, parazītisms vistīrakajā formā – ja nodokļu naudas paliek pāri, nodokļi jāsamazina, nevis kā komunismā – atņem pelnošajiem, lai atdotu nespējniekiem.

  3. .......mj, mazais zemnieks Atbildēt

    Ir labi un progresīvi ,biju klāt pie atklāšanas. Tas ir nosēddīķis.Lai mums saimniekiem ir vairāk uzdrīkstēšanās un veiksmes.Taču beidzam skaust, daram kaut ko paši un tad redzēsiet kur tā naudiņa rodas un kur aiziet.Lai sokas arī turpmāk.

  4. Mēs visi no nodokļu naudas maksājām par visu šo vienam turīgam lauku miljonāram.
    Varētu lepni izrādīt, ja tas būtu par paša nopelnīto naudu uzbūvēts. Paskatieties http://www.lad.gov.lv cik šī saimniecība ir saņēmusi atbalstu unt ad vēl pieskaities klāt kādus 200 000 katru gadu ko mēs visi maksājam par elektrību, ko viņi iegūst no kukurūzas.
    Jākaunas par šo nevis lepnam jābūt!

    • Diemžēl parazītisms (slēptais feodālisms) ir 21.gs problēma – no vieniem iekasē nodokļus, lai citiem vienkārši atdotu. 20 gadus pēc neatkarības brīvā un godīgā tirgus tā aŗī nav un Eiropas savienība velk sevi un mūs līdz šajā purvā:
      “zaļā” elektroenerģija, atbalsts zemniekiem (ne vien Latvijā, bet Eiropā kopumā), CO2 kvotas, valsts parāds (valsts ir ļoti drošs kredītņēmējs) – pelnošo konkurētspējīgo nodokļu maksātāju naudas izšmurgāšana, kur daļa naudas aiziet absolūti nevajadzīgā administrēšanā. Un pēc tam brīnās kāpēc visa ražošana ir pārnesta ārpus Eiropas, bet Eiropā bezdarbs un stagnācija.

  5. Niedres gāzīs savā bioražotnē un mēs par to maksāsim. Cik noprotu, Zemgalē grūti ar brīvām zemēm, bet kukurūzu audzēšanai kā biomasai vajag daudz zemju, tāpēc noderēs niedres.

  6. Bildēs gan nekādu mitraini vai izolāciju neredz…. Ūdens zaļš un apšaubāmi tīrs, neviena zālīte neaug, kaut kā neuzrunā ar draudzīgumu videi, un vēl augšā tas siltumnīcu komplekss, no kura ne vien slāpeklis un forfors nāk ārā, tādas ļoti daudz lieto lauksaimniecības ķīmiju un tā visa – plūst projām. Tā vismaz no attēliem šķiet…

  7. samazina fosforu un slāpekli un kā ar visu citu???? naftas produkti, smagie metāli, Sintētiskās virsmas aktīvās vielas, pesticīdi, herbicīdi u.t.t., kas nu tādos “darba laukumos” varētu būt. Tas viss mierīgi plūst uz upi un jūru???

  8. Tas nav ne pirmais ne vienīgais šāds projekts, žurnālistiem vajadzētu painteresēties pirms muļķības raksta. Arī Latvijā jau ir tādi realizēti, par rezultātiem gan netiek plaši ziņots. Pirmais bija, šķiet 90-tajos Kurzemes pusē, pati redzēju, vēl daži bijuši
    Kā jau viss, ideja nav slikta, tikai jādomā kur tās niedres liks, jo arī tās būs piesāŗnotas. tāpat ar laiku mazinās efektivitāte un kā viss arī šie lauki ir jākopj un jāatjauno, bet parasti par to aizmirst.
    Panaceju, diemžēl nav… vismaz pagaidām

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+