Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. septembris, 2014
Drukāt

Par veselības aprūpes modeli ” LA” diskusijā Zemītē spriež veselības ministra kandidāti (19)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ausma Beiere no Slampes: "Repšes kungs, ar to žiguli jūs mūs nebaidiet! Man arī ir žigulis, un ar to esmu apceļojusi puspasauli un braucu vēl šodien." (Aplausi.)

Trīspadsmitajās Grāmatu dienās Kandavas novada Zemītes pagastā, kur cita starpā notika arī diskusija par veselības aprūpes jautājumiem, bija ieradušies divi oficiāli nosauktie veselības ministra kandidāti – Einars Repše (“Latvijas attīstībai”) un Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība), kā arī valdības vadītājas Laimdotas Straujumas izveidotās veselības aprūpes jautājumu darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (“Vienotība”), kura neoficiāli tiek minēta kā nākamās valdības veselības ministre.

Zemītē viesojās arī Dagnija Staķe (ZZS), kura sacīja: “Ja man piedāvātu veselības ministra portfeli, es droši vien neatteiktos.” Ar Kandavas novada iedzīvotājiem tikās Edgars Zalāns (“Vienoti Latvijai”), kurš bija sašutis par to, ka līdzšinējā veselības politika novedusi pie milzīga ārstu deficīta. Kurzemē uz trim slimnīcām strādājot tikai viens anesteziologs, kurš pirms vairākām dienām saslimis, un Aizputes, Liepājas un Kuldīgas slimnīcās nav neviena, kas veic anestēziju.

E. Repše: – Man ir morālas tiesības runāt par jaunu veselības aprūpes modeli Latvijā, jo es to izdomāju un izauklēju savā sirdī pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas bija “Jaunā laika” piedāvājums veselības aprūpei, toreiz pasaulē nepārbaudīts. Diemžēl veselības ministram Ārim Auderam to neļāva īstenot. Pēc dažiem gadiem mūsu izdomāto sistēmu pilnīgi neatkarīgi izstrādāja un pie sevis īstenoja Nīderlande, un tagad, manuprāt, tā ir labākā sistēma pasaulē. Neatkarīgi no tā, kāds ir cilvēka sociālais stāvoklis, ja viņš nonāk pie ārsta, viņš tiek apkalpots pēc vajadzības. To nīderlandieši panākuši, ieviešot tirgus principus, kas savukārt veicina privāto iniciatīvu.

Nīderlandē katram ir apdrošināšanas polise, ko nopērk daļēji valsts un daļēji privātais apdrošinātājs. “Latvijas attīstībai” piedāvā visiem iedzīvotājiem nopirkt labu kvalitatīvu bāzes apdrošināšanas polisi par valsts budžeta naudu. To budžets atļauj. Darbspējīgā vecuma cilvēkiem tā, visticamāk, būs ar mazāku segumu, savukārt bērniem un pensionāriem – ar lielāku segumu. Polisi valsts nopirks tajā apdrošināšanas kompānijā, kurā jūs paši izvēlēsieties. Ja nebūsiet apmierināti ar apdrošinātāju, jums būs tiesības nākamajā gadā izvēlēties citu apdrošinātāju. Tiesa, apdrošinātājs kaut ko nopelnīs par labu darbu, organizējot jūsu veselības aprūpi, bet tā nebūs milzīga peļņa.

Apdrošinātāji slēgs līgumus ar ārstiem par tām cenām, ko viņi vēlas saņemt par savu darbu. Tas, ko valdība šodien dara ar visiem tiem tarifiem un murgainiem cenu aprēķināšanas manuskriptiem, man atgādina PSRS, kad cenas tika fiksētas un diktētas. Turpinot šādu sistēmu, nekas neuzlabosies.

Modernā jaunā sistēma būs stimuls veselības aprūpes budžeta palielināšanai. Kad sistēma būs iedibināta, katra ģimene, kas gribēs apdrošināt vēl papildus savus ģimenes locekļus, varēs nopirkt aug­stāka līmeņa, labākas kvalitātes polisi, kas piesaistīs medicīnai papildu naudu. Viss nostāsies savās vietās. Piedevām apdrošinātājs būs ieinteresēts, lai jūs neslimotu. Tātad būs ieinteresēts veselīga dzīvesveida popularizēšanā un savlaicīgā diagnostikā.

Nīderlandes veselības aprūpes sistēma nav jāpārņem pilnībā. Polises cena ir atkarīga no tā, ko valsts ieliek pamatpakalpojumu grozā. Bet tur ieliek to, ko var atļauties. Līdz ar to Latvijā polise nemaksās tik dārgi kā Nīderlandē. Bet atteikties no modernas un progresīvas metodes tikai tāpēc, ka mēs nevaram uzreiz atļauties Nīderlandes līmeni ar vienu lēcienu, tas būtu aptuveni tāpat kā, ja mēs nevaram atļauties nopirkt benzīnu, lai katru mēnesi apceļotu Eiropu ar labu mašīnu, tad turpināsim braukt ar sliktām padomju mašīnām – zaporožecu, žiguli un citām, nevis pārsēdīsimies vienā modernā rietumvalstīs ražotā mašīnā.

Valsts budžets jau patlaban tērē aptuveni miljardu eiro veselības aprūpei (I. Viņķele aizrāda: “780 miljonus!”). Nu labi, tuvu tam. Legālajos un nelegālajos maksājumos arī mēs no savām kabatām maksājam lielas naudas summas. Ar šo naudu varētu nodrošināt labu veselības aprūpi pašreizējā apjomā, bet labākā kvalitātē visiem.

E. Zalāns: – Cik, Einar, pēc tās tavas programmas maksās polise?

E. Repše: – Apmēram 500 eiro. Bet vajadzētu atcerēties, ka Nīderlandē cenas ir krietni augstākas.

I. Viņķele: – Jūs gribat teikt, ka Latvijā ārstu darbs a priori maksās lētāk nekā Nīderlandē?

E. Repše: – Ārsti saņems daudz vairāk nekā patlaban.

I. Viņķele: – Bet, Repšes kungs, jums ir jāpasaka skaidri un gaiši – jūs piedāvājat pie līdzšinējā veselības aprūpes naudas daudzuma būtiski labāku pakalpojumu ar labākām mediķu algām, nepalielinot nodokļus. Tad tur pat manam vienpadsmitgadīgajam bērnam būs skaidrs, ka jūs piedāvājat mazāku veselības aprūpes pakalpojumu daudzumu, pat mazāku nekā tagad un mazāku pieejamību.

E. Repše: – Būs efektivitāte un līdzekļu racionāla izmantošana. Sociālistiskā sistēma bankrotēja…

I. Viņķele: – Jūs esat iestrēdzis sociālismā!

E. Repše: – Efektīva naudas izmantošana ir pirmais solis uz labas kvalitātes veselības aprūpi.

I. Viņķele: – Tas caurums veselības aprūpes jomā, kas radies krīzes laikā, ir tik liels, ka līdz 2020. gadam katru gadu papildus būtu jādabū apmēram 100 miljoni eiro. “Vienotība” piedāvā finansēt no valsts budžeta joprojām lielāko veselības aprūpes daļu. Otru daļu varētu iegūt no sociālās apdrošināšanas iemaksām. To darītu pakāpeniski, pirmajā gadā sākt ar pusprocentu, līdz tiktu sasniegti divi trīs procenti gadā. Šis iezīmētais maksājums kalpotu par pamatu strādājošo apdrošināšanas polisei, skaidri un nepārprotami pasakot, ko par šo apdrošināšanu cilvēks saņems.

No valsts budžeta jo­projām finansētu neatliekamo palīdzību, primāro aprūpi (ģimenes ārstus, speciālistus ambulatorajās ārstniecības iestādēs), slimnīcas un medikamentus. Tiem cilvēkiem, kas nemaksā sociālās iemaksas (pensionāriem, studentiem, bezdarbniekiem utt.), apdrošināšanu segtu valsts. Cilvēkiem nebūtu jāstāv rindās un nebūtu vairs līdzmaksājumu. Tiesa, to nevar izdarīt nākamgad, tas ir trīs četru gadu darbs, jo saistīts ar nopietnām izmaiņām sociālā budžeta administrēšanā.

Administrēšanas izdevumi privātajām apdrošināšanas kompānijām ir apmēram divdesmit pieci procenti no veselības aprūpes izmaksām. Pastāvot akūtam naudas trūkumam sistēmā, kas diemžēl turpināsies apmēram četrus gadus, mēs nevaram atvēlēt tik lielu naudu administrēšanas izdevumiem. Piemēram, Īrija ir sasniegusi ļoti labus rezultātus, izveidojot vienu efektīvu ļoti strukturētu valsts aģentūru, kas uzmana veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un naudas tēriņus. Ja tiktu ieviests “Vienotības” piedāvātais modelis, administrēšanas izdevumi būtu apmēram divi procenti.

E. Zalāns: – Veselības aprūpes bedri varētu aizpildīt ar 500 miljoniem eiro, ko vajadzētu papildus jau piešķirtajam veselības aprūpes budžetam. Tad varbūt Repšes piedāvājumu varētu ieviest.

Partija “Vienoti Latvijai” uzskata, ka veselības obligātās apdrošināšanas sistēmai būtu jānovirza līdz diviem procentiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Tad jau pirmajā gadā veselības aprūpes budžets papildinātos par 100 miljoniem eiro, kas divos gados jau būtu 200 miljoni eiro. Tiesa, ar šo naudu vēl nevar aizbērt bedri.

D. Staķe: – Būdama Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, esmu viesojusies visās reģionālajās slimnīcās. Ir ne viena vien slimnīca, kura pacientu ar sarežģītu veselības stāvokli nespēj izārstēt, bet tur divas nedēļas, jo tas ir finansiāli izdevīgi.

Runājot par nākotni, liela uzmanība ir jāpievērš ģimenes ārstu darbam, jo daudzi slimnieki nonāk slimnīcās nepamatoti – viņus varēja izārstēt ģimenes ārsts.

Kundze no zāles: – Mēs šādā pašā pasākumā ar Staķes kundzi tikāmies pirms diviem gadiem Tumes kultūras namā. Tur jums uzdeva jautājumu par Bērnu slimnīcu, par neatliekamās palīdzības sniegšanu, kad bērnam asiņo deguns. Tukuma ātrā palīdzība bērnu ved līdz Jūrmalas slimnīcai, savukārt no turienes – uz Rīgu. Aizved naktī uz Bērnu slimnīcu, bet tur nav kas sniedz palīdzību. Tādu gadījumu ir ne mazums. Jums toreiz tika uzdoti vairāki ļoti būtiski jautājumi un jūs apsolījāt šos jautājumus noskaidrot. Tie jautājumi joprojām ir aktuāli, bet nekādu atbildi no jums neesam saņēmuši. Kā mēs varam ticēt, ka jūs spēsiet risināt kādus lielākus jautājumus?

M. Šics: – Rakstot partijas veselības aprūpes sadaļu, daudz spriedām par ātrās palīdzības brigāžu efektīvu izmantošanu. Patlaban tiek pieļauts dienestam efektīvs, bet valstij ļoti neefektīvs risinājums. Brigāde drīkst braukt tikai ārkārtas gadījumā – ja cilvēks mirst vai notikusi avārija. Absurds ir arī tas, ka ātrās palīdzības mediķi nedrīkst izrakstīt zāļu receptes.

Nīderlandes administratīvie izdevumi ir 
2,48 %, nevis 25%, kā to apgalvoja Viņķeles kundze. Nīderlandē nabadzīgie pensionāri par veselības aprūpi saņem 500 eiro lielu piemaksu no valsts. Taču kopumā, ja politiķi nolemtu ieviest Nīderlandes modeli, tad pēc gada vai diviem mēs runātu tikai vienu: kā varēja nesolīt? Nīderlandē veselības aprūpei ir piešķirti 11,9% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā – teju trīs procenti. Latvijā uz vienu cilvēku ārstēšanai tērē zem 400 eiro, kamēr Nīderlandē 3690 eiro. Skaitļi rāda, ka šo modeli Latvijā nav iespējams īstenot.

Grāmatu svētkus Zemītē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, a/s “Dimela Veta Latvija”, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”; partijas: “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Vienoti Latvijai”, Latvijas Reģionu apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, Inese Vaidere, Alfrēds Rubiks, Kandavas novada dome, z/s “Mednieki 2” – Biruta Apse.
Sadarbības partneris: “LDZ Cargo”.
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgās  Tukuma Ziņas”, Tukuma bibliotēka.
Mājas lapas: biblioteka.tukums.lv, www.ntz.lv, www.tukums.lv, www.kandava.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. staķe vai zalāns būtu vēl glaunāk par veldri…..to, ka neatteiktos, varēja pat neteikt, zinam

  2. Vai tad Repše nebija tas,kas aicināja samazināt pensijas un bērnu pabalstus?
    “Finanšu ministrs Einars Repše (JL) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) otrdien parlamenta ārkārtas sēdē no Saeimas tribīnes aicināja pieņemt īpašo likumu,kas uz laiku paredz samazināt pensijas un strādājošo vecāku pabalstus.” Skat.”Repše un Augulis aicina Saeimu atbalstīt pensiju samazināšanu”,Aleksis Zoldners,..,redakcija@apollo.lv Otrdiena,2009.gada 18.jūnijs 17:15 Lai gan vēl pirms trim nedēļām pats apgalvoja,ka pensiju samazināšana netiek plānota! Skat.”Repše: netiek plānota pensiju samazināšana,ne nodokļu palielināšana”,Līva Melbārzde,..,2009.gada 1.jūnijs 10:38

  3. Repšes rosinātais veselības apdrošināšanas variants nebūtu slikts! Tikai viņš ir aizmirsis,ka,pastāvot maksas medicīnai,Nīderlandē ir gan progresīvais ienākuma nodoklis ar atbilstošu neapliekamo minimumu,gan samazināta,6% PVN likme pārtikai,gan pasaulē labākā pensiju sistēma un apvienotas vienā ministrijā veselības aprūpe un sociālās lietas! Bet”Repše neredz iespēju ieviest progresīvo ienākuma nodokli”,Apollo.lv>Ziņas>Ekonomika,2009.gada 3.novembris.Nepiedāvā pat samazināt Latvijas 3,5 reizes augstāko PVN likmi pārtikai! Kur tad vairākums cilvēku Latvijā ar pieckārt mazākām algām,ņems šos tikai 500 eiro veselības apdrošināšanas polisei? Ja pat Labklājības ministrijas 2013.gada informatīvajā ziņojumā lasām,ka “Latvijā,salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir otrs augstākais materiālās nenodrošinātības un dziļas materiālās nenodrošinātības rādītājs,kas norāda uz lielu iedzīvotāju īpatsvaru,kuri nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem,uzturēt siltu mājokli un ēst pilnvērtīgu pārtiku,nerunājot par iespējām segt neparedzētus izdevumus un reizi gadā vienu nedēļu atpūsties ārpus mājas.”

  4. Kā gan citādi?>Anonymous Atbildēt

    Mēs taču turpinām,kā apgalvo Straujuma,Dombrovska iesākto kursu! Bet Viņķeli un Vilku taču izvēlējās pats Valdis Dombrovskis! Tādēļ sarakstos ir ne tikai Viņķele,bet pat Zaķis!

  5. vinķele ir murgs – un viņa vēl turpina savu darbošanos – pat vēl ir velēšanu sarakstos.Nu tas ir murgs.

  6. Šie citā dimensijā dzīvojošie kungi nemaz nevēlās zināt kā praksē izskatas viņu īstenota veselības politika,kura vairāk izskatās pēc nacistu programmā paredzēto latviešu selekciju atbilstoši āriešu vajadzībām.

  7. Esmu lasījis,ka pirmskara Latvijā pastāvēja visu strādājošo un viņu ģimeņu locekļu obligātā veselības apdrošināšana-slimokases! Bet Ilze Viņķele mums piedāvā:”Kad sistēma būs iedibināta,katra ģimene,kas gribēs apdrošināt vēl papildus savus ģimenes locekļus,varēs nopirkt augstāka līmeņa,labākas kvalitātes polisi….”

  8. Anonymous (nobeigums) Atbildēt

    iedzīvotāju ienākuma nodoklis visiem,lai veselības aprūpes budžetu regulāri neizkonkurētu pārējās prioritātes-aizsardzība,izglītība u.c.

  9. Ja jau vispārējā nodokļu finansēšanas sistēmā,veselības aprūpes finnsējuma galenais aots ir dotācija no pamabudžeta vispārējiem ieņēmumiem,ko piedāvā arī Ilze Viņkele (sistēma šobrīd darbojas Anglijā,Itālijā,Spānijā,Portugālē,Zviedrijā,Dānijā,Norvēģijā,Somijā,Maltā),td arī Latvijai ir vispirms jāpāriet uz uskaitīto valstu progresīvajiem nodokļiem,nevis jāsamazina ar katru gadu par procentu vairāk

  10. Pēc sociālistiskās sistēmas,ir paspējusi nobankrotēt arī Jaunā laika/Vienotības regresīvā nodokļu sistēma,Repšes kungs!

  11. Par veselības ministru Ati Slakteri!

  12. Un kā ar pašas VM iekšējām rezervēm? Vai ir vajadzīga,piemēram,bez Farmācijas departamenta vēl Zāļu valsts aģentūra-ši ministrija ministrijā? Nekādu atdevi nejūtam-zāles kļūst arvien dārgākas! Pat Latvijā ražotās ārzemēs maksā lētāk!

  13. Kad mūs,pilntiesīgus Eiropas savienības pilsoņus,iepazīstinās beidzot tuvāk ar veselības apdrošināšanu citas ES valstīs? Vai,Vienotībasprāt,neesam šādai informācijai vēl pietiekami nobrieduši?

  14. Latvijā par 2 ministrijām vairāk nekā Briselē Atbildēt

    Vai šo veselības ministra portfeli,uz kuru ir tik daudz pretendentu,vispār nevajadzētu likvidēt,apvienojot atkal veselības aprūpi un sociālās lietas vienā ministrijā ka IGAUNIJĀ,Somijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,NĪDERLANDĒ,Vācijā,Francijā,Krievijā,Polijā,Ungārijā,Horvātijā,GRIEĶIJĀ,Gruzijā un pat Indijā,Austrālijā,Japānā,Dienvidkorejā un Svētās Helēnas salā!
    Samazināsim beidzot šo daudzo ministriju slogu,kā to 2008.gadā”jau tuvākajā nākotnē,samazinot valdību līdz 11 ministrijām,tās apvienojot”” bija ieplānojis Ivars Godmanis! Pat bagātajai Šveicei,valstij ar piecreiz lielāku iedzīvotāju skaitu pilnīgi pietiek ar septiņām ministrijām! Ministiju skaits taču atkarīgs no ministru skaita! Skat.rakstu”Ministriju skaits atbilst ministru skaitam”,Baiba Lulle,Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste,nra.lv,15.decembris 2010,9:00.

  15. Vecaas latviesu aviizees rakstiija,ja nevar tikt pie daktera jaaiet pie balbiera.Vecos laikos balbieris bija teerpies baltaa halaataa.pa rokai bija ass baardas nazis un uz galda kemmes un dezinfekcijas liidzeklis.

  16. Par labāko pasaulē tiek uzskatīta arī Nīderlandes pensiju sistēma! Vēl tāda ir Austrālijā,kur bagātie vispār pensiju nesaņem! Kāpēc neviens no deputātu kandidātiem nepiedāvā ieviest Latvijā,nepiemin pat progresīvo ienākuma nodokli-nodokli pēc maksātspējas principa un 6% PVN likmi visai pārtikai-kā tajā pašā Nīderlandē?

  17. Vai jaunā kārtība neatliekamās palīdzības sniegšanā,kad slimnieks tiek vadāts no slimnīcas uz slimnīcu,no viena rajona uz otru, valstij izmaksā lētāk? Kundzes no zāles stāstītais jau nav vienīgais šāds gadījums!

  18. Neveselīgā veselības sistēma.Vainīgo nv. Atbildēt

    Pie milzīgā ārstu deficīta ir novedusi ne jau veselības,bet gan aplamā valdības nodokļu politika! Bet to jau Zalāns,kā bijušais tautfrontietis nedrīkst atzīt!Jo,kur tad biji pats? ir viegli pateikt,cik vajadzētu! Taču neviens no šo abu partiju kandidātiem nepasaka pašu galveno-kur ņemt? Un,kapēc,cienījamā Viņķeles kundze,Latvijā jāveido obligāti valsts aģentūru,nevis jāatjauno pirmskara Latvijas slimokases,ar pašu dalībnieku vēlētu valdi un revīzijas komisiju? Vai arī slimokases kā Igaunijā un Lietuvā,kuru vadībā iekļauti,vismaz daļēji,arī pašu dalībnieku vēlēti pārstāvji?

  19. Ko var murgot,vajag ieviest obligāto apdrošināšanu un maksā visi apdrošināšanas summu ir jāizvērtē profeseonāļiem,līdzīgi kā tas ir ar auto ostas polisi,jo eiropā visi ir apdrošināti un ja ar tevi kas notiek ārzemēs,tad maksā ragā,vai tev ir polise un tu nemaksā neko.Vienīgais par ko maksā valsts ir ātrie.

Draugiem Facebook Twitter Google+