Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. decembris, 2014
Drukāt

Arheologu skats uz paveikto

Foto - LETAFoto - LETA

Gada beigās iznācis Latvijas Arheologu biedrības sarūpētais rakstu krājums “Arheologu pētījumi Latvijā 2012. –  2013. g.”, kas ir zināma un speciālistu aprindās ierasta atskatīšanās uz iepriekšējā sezonā paveikto.

Kaut arī krājums regulāri iznāk kopš 1959. gada, tā ir pirmā reize, kad tajā atrodamas krāsainas izrakumu vietu fotogrāfijas un shēmas – speciālisti novērtēs. Par grāmatas stabilu iznākšanas vietu jau vairākus gadus kļuvis apgāds ”Nordik”. Savukārt saturs ir Arheologu biedrības biedru rokās. Minētā organizācija savās rindās apvieno ap 60 diplomētu nozares speciālistu. Lai ko arī runātu par procesiem Latvijas vēstures izpētē, arheologu kustība joprojām ir spēcīga, un arī darba, kā liecina 2012./2013. gada sezonas rezultātu apkopojums, netrūkst.

Kā norādīts grāmatas ievadā, pārskatāmajā periodā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir izdevusi 154 izrakumu atļaujas, kas skar objektus no akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam. Tiesa, absolūtais vairākums šo izrakumu ir klasificēti kā arheoloģiskās uzraudzības darbi, kas nozīmē, ka arheoloģisko izpēti konkrētajā vietā pasūtījis kāds uzņēmējs vai organizācija, jo arheoloģiskā pieminekļa aizsargājamajā teritorijā paredzēta saimnieciskā darbība. Kas attiecas uz zinātnisko institūciju organizētām zinātniskajām ekspedīcijām, tad tādas gadā sanāk ap desmit, aplēsis viens no krājuma sastādītājiem Juris Urtāns.

Krājums ir strukturēts, savstarpēji nodalot izrakumus, kas attiecas uz akmens laikmetu, dzelzs laikmetu, viduslaikiem un jaunākiem laikiem. Ir arī atsevišķa nodaļa ”Apzināšanas un pārbaudes”, kurā, piemēram, iekļauts stāsts par Kurzemes un Zemgales hercogistes, kā arī vēlāka laika metāla manufaktūru vietu apsekošanu Kurzemē. Plašāk iezīmēt grāmatā aptverto izrakumu ģeogrāfiju būtu apgrūtinoši, tikai piebildīšu, ka arheologi 2012./2013. gadā ir strādājuši no Kurzemes līdz Latgalei, ieskaitot Rīgu un citas pilsētas – strādājuši laukos, mežos, pilsdrupās, kapulaukos, remontējamās ielās un jaunbūvēs. Rakstus krājumam sagatavojuši paši izrakumu vadītāji, tādēļ publikāciju teksta stils un apjoms savstarpēji atšķiras. Var tikai piezīmēt, ka “Arheologu pētījumi Latvijā” ir pašu arheologu aprindās cienīts un gaidīts izdevums, kurā iekļaujoties var, kā saka, ij citu darbu iepazīt, ij pats ar savu palielīties.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+