Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. marts, 2013
Drukāt

Arklu zagšanas mānija

Foto - LETAFoto - LETA

Kuldīgas novada Turlavas pagastā 6. marta naktī nozaga dārgu “Kverneland” arklu. 6. februārī septiņus kilometrus attālajā Sermītē nočiepa tās pašas firmas arklu. 6. novembrī līdzīgu arklu nozaga netālu no Saldus. Ciparu sakritība vai īpaša zagļu nekaunība? Garnadžu rokraksts visos gadījumos ir līdzīgs, lai neteiktu, ka vienāds.


Turlavnieks zemnieku saimniecības “Kupšas” īpašnieks Raimonds Rudzītis tagad ir nelaimīgs, ka viņam paskrējis garām raksts 14. februāra “Latvijas Avīzē”, kurā stāstīts, kā Sermītē nozaga arklu viņa kolēģim Visvaldim Kūmam. Tāpat ar vinču, tāpat no bijušās kolhoza tehnikas novietnes, kas tāpat atrodas ciema nomalē ar vārtiem uz neapdzīvoto pusi. Novietnē gan bija uzstādīta fotokamera, taču ne visai veiksmīgi, jo bildēs zagļu sejas nav saskatāmas. Te der atcerēties, ka 15. novembrī aprakstījām, kā SIA “Lestene” vadītājs Egīls Seņkāns tieši ar šādu nakts redzamības automātisko kameru piefiksēja un pēc tam atpazina garnadzi. Tā ka tehniskas iespējas ir, taču arī pašiem saimniekiem jāmāk tās izmantot un jābūt vērīgiem. 1985. gada ražojuma, bet labā stāvoklī esošo un atjaunoto 6000 latu vērto četrkorpusu maiņvērsējarklu “Kverneland” Raimonds kopā ar šķūri un betona maisītāju bija nolicis novietnes priekšplānā, speciāli priekšā tikai gadu vecajam un 160 000 eiro vērtajam apdrošinātajam labības kombainam, lai tam nelūgtiem viesiem grūtāk tikt klāt.

“Pirms kāda mēneša kāds jau bija ielīdis novietnē, kas mums, sešiem cilvēkiem, ir kopīpašums. Paņemts bija tikai aptuveni simts latu vērtais kabelis, tāpēc nekādu brēku netaisījām un policijai neziņojām.

Kopš neatkarības atjaunošanas te tādas un līdzīgas lietas čieptas bezdievīgi, pagājušogad kaut kādi narkomāni no Kuldīgas bija atklīduši un palaiduši nagus. Bet tie jau materiālā ziņā sīkumi, vairāk traumē morāli. Taču arkls – tas jau ir nopietni, turklāt pēc mēneša jāsāk art un būs jādomā, ar ko,”

stāsta Raimonds Rudzītis, kurš 400 hektāros audzē kviešus, auzas, griķus, rapšus. Strādājot ar peļņu, tāpēc bankrots neapdrošinātā arkla dēļ nebūs, tikai liels finansiāls robs saimniecības budžetā. Zemnieks lūdz atsaukties cilvēkus, kas pamana, ka tirgo arklu, kas līdzīgs viņējam. Pat ja gadās tādu nopirkt, Raimonds atpakaļ neņemšot, viņam tagad galvenais, lai tiek noķerti nekaunīgie zagļi.

Ko darīt, lai zemniekus apzagšanas gadījumu būtu mazāk? Raimonds iesaka, ka vajadzētu uzskaitīt un kontrolēt visus lauksaimniecības agregātus, ne tikai traktorus un kombainus, kā tas, starp citu, bijis padomju kopsaimniecību gados, kad katram agregātam bijusi speciāla uzskaites karte. Tagad, piemēram, arklu nopērk kā tādu ledusskapi vai televizoru – kaut kādi papīri līdzi nāk, bet tie nevienam nav vajadzīgi un tos neviens neprasa. Šobrīd, kad zemnieku saimniecību paliek arvien mazāk, bet tās ir lielākas, tam nebūtu nepieciešami arī lieli kontrolējošie resursi. Otrkārt, visām metāllūžņu uzpirkšanas firmām vajadzētu videokontroli – katrs uzpirktais metāla gabals jānofilmē. Treškārt, visi daudzmaz lietojamie ceļi un to krustojumi būtu jāaprīko ar videokamerām, tāpat apdzīvotās vietas. Ja Turlavas gadījumā kameras būtu uz ceļiem, kas ved uz Kuldīgu, Aizputi un Skrundu, zagļi būtu piefiksēti. Starp citu, par braukšanas ap-stākļiem uz ceļiem informāciju Raimonds smeļas Norvēģijas laika ziņu dienesta portālā “yr.no”, kam ir tiešsaiste ar iekārtu uz Liepājas šosejas pie Rudbāržiem…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+