Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

Ārstēja zobus. Vai vajadzēja?

“Neizturami sāpēja zobs, tādēļ devos pie zobārsta, kurš lika veikt zoba rentgenu un pēc tam pateica, ka jātīra kanāls. Tomēr pēc nedēļas sāpes nebija mitējušās un sāka kratīt drebuļi. Gāju pie tā paša zobārsta, kas atkal “pabakstīja” zobu un šajā reizē izrakstīja arī antibiotikas. Kad pēc to lietošanas labāk nekļuva, sameklēju citu zobārstu, kas atkal kaut ko laboja un izrakstīja citas antibiotikas. Galu galā nonācu pie deguna ārsta, kurš atklāja deguna blakusdobumu iekaisumu. Trešais antibiotiku kurss un tūsku mazinošas tabletes palīdzēja,” par savām veselības problēmām pastāstīja rīdziniece Inga (35). Viņa atzīst, ka ir žēl gan iztērētās naudas, gan antibiotiku lietošanas laikā pabojātās veselības.

 

Kurš pirmais – 
zobs vai dobums? 


“Grūti pateikt, vai pacientei jau sākotnēji bija deguna blakusdobuma iekaisums un zoba sakņu kanālus varēja netīrīt, vai arī bija sastrutojusi zoba sakne un infekcija pārceļoja tālāk,” situāciju vērtē klīnikas “Headline” otorinolaringologs Kaspars Peksis.

Augšžokļa deguna blakusdobums cilvēkam pilnībā izveidojas apmēram 16 gadu vecumā, kad izauguši visi zobi. Ja augšējo zobu saknes atrodas ļoti tuvu augšžokļa dobumam vai pat iesniedzas tajā, infekcija no bojāta zoba saknes var pārvietoties uz augšžokļa dobumu. Tas var notikt arī zobu sakņu kanālu tīrīšanas dēļ. “Nevis tādēļ, ka zobārsts kaut ko būtu izdarījis nepareizi! Pat ja pacients augšžokļa iekaisumu uzskatīja par zobu sāpēm, zobārsta pienākums bija labot bojāto zobu, jo parastais zoba rentgens ne vienmēr ļauj precīzi pateikt, vai sāpes izraisa zoba bojājums,” norāda K. Peksis.

Parasti ir tā, ka zoba sāpes sāk mocīt naktīs, bet sāpes, kas parādās jebkurā diennakts laikā, var norādīt uz iespējamu blakusdobumu iekaisumu.

Zobu sakņu un augšžokļa dobuma anatomisko īpatnību noteikšanai jāveic panorāmas zobu rentgens vai i-CAT rentgens jeb sejas žokļu trīsdimensiju datortomogrāfijas attēla skenēšana ar koniskā stara datortomogrāfijas iekārtu (Stomatoloģijas institūtā), vai deguna blakusdobumu datortomogrāfija. Šie izmeklējumi maksā no Ls 20 līdz Ls 45.

Kādēļ nepalīdzēja 
antibiotikas


Ārsts K. Peksis stāsta, ka arvien biežāk pacientiem atklāj sēnīšu izraisītu blakusdobumu iekaisumu, pret kuru antibiotiku terapija nav iedarbīga. Iespējams, sēnīšu savairošanos izraisa pārmērīga antibiotiku, E vielām bagātu pārtikas produktu, dažādu antibakteriālo līdzekļu, tostarp mutes skalojamo līdzekļu lietošana. Piemēram, pēdējie iedarbojas uz mutes un deguna dabisko mikrofloru.

Par sēnīšu infekciju liecina gadījumi, kad pacients lietojis antibiotikas, kļuvis labāk, bet slimība atkārtojas. Arī rentgena izmeklējumā redzams iekaisums, bet to nevar identificēt. K. Peksis atceras kādu pacientu, kuru pēc zoba izraušanas pie viņa nosūtījis zobārsts. Rentgena uzņēmumā izskatījies, it kā dobumos būtu sabāzta folija vai skrotis, patiesībā tās bija lielā daudzumā savairojušās sēnītes. Tā kā tās uzkrāj smagos metālus, izmeklējumā tās var labi redzēt.

“Labā ziņa ir tā, ka sēnīšu infekcijas izraisītu iekaisumu var pilnībā izārstēt, veicot nelielu operāciju, lai paplašinātu atveri starp degunu un blakusdobumu un to iztīrītu,” uzsver ārsts.

Blakusdobumi 
bez “lūciņas”


“Iesnas – gan vīrusu, gan alerģiskās – ir ne tikai deguna, bet arī visu blakusdobumu slimība, jo tie ir savienoti ar degunu. Diemžēl starp tiem ir salīdzinoši šaura eja, kurā viegli rodas tūska. Ja augšējo elpceļu infekcijas dēļ savairojušies vīrusi un citi mikroorganismi netiek izvadīti laukā, bet kopā ar gļotādas izdalījumiem krājas dobumos, rodas iekaisums, bet vēlāk arī strutas,” skaidro deguna ārsts.

Akūts iekaisums deguna blakusdobumos visbiežāk rodas nevis novājinātas imunitātes vai augšējo elpceļu infekcijas dēļ, bet gan sašaurinātās atveres dēļ, kas tāda, piemēram, ir anatomisku īpatnību vai neizārstēta iekaisuma gadījumā. Ja cilvēkam ir alerģija vai atviļņa slimība, kad nepārtraukti tiek kairināta rīkles un deguna gļotāda, sprauga var pilnībā noslēgties. Pacientiem, kas cieš no akūta blakusdobumu iekaisuma, var palīdzēt, operācijas laikā dabiskās atveres rajonā izveidojot “lūciņu”.

Ko darīt, lai iesnas neradītu blakusdobumu iekaisumu? Ieteicami tūsku mazinoši deguna pilieni vai alerģisko iesnu ārstēšanas aerosoli. Pretalerģijas un tūsku mazinošus medikamentus var lietot arī iekšķīgi. Atveseļošanos paātrina deguna skalošana ar mazas koncentrācijas sāls šķidrumu. Mājās to gatavo, 200 ml silta ūdens glāzē iejaucot tējkaroti (bez kaudzes) sāls. Pētījumi liecina, ka, aktīvi skalojot degunu, iesnas pāriet ātrāk un iekaisums blakusdobumos rodas daudz retāk.

Laba profilakse ir arī tautas līdzekļi, piemēram, tvaika inhalācijas. Lai šķidrinātu gļotas un veicinātu to izdalīšanos, jālieto atkrēpošanas līdzekļi. Svarīgi arī ļoti daudz dzert, lai mitrinātu gļotādas.

 

Fakti


Par deguna blakusdobumu iekaisumu var liecināt:

 spiediena, sāpju sajūta vaigā, pierē, acu apvidū, noliecot vai pakratot galvu, piecērtot kāju, it īpaši, ja šī sajūta ir tikai vienā galvas pusē;

 ieilgušas iesnas – vairāk par divām nedēļām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+