Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

Arvīds Krievs: „Dvēseļu putenis” – atbilde visām atklātajām vēstulēm (11)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Autors: Arvīds Krievs, filmu režisors un producents

Ap “Dvēseļu puteni” ir sacelta vētra un ātrumā grūti saprast, par ko. Varbūt ir vērts noskaidrot, kādi ir bieži pieminētie demokrātijas pārkāpumi, nelikumības, negodīgums un uzmanīgi pārlasīt, ko šai sakarā saka likumi.

Filmu likuma 8. pantā ir runāts par filmu publiskā finansējuma administrētājiem. Administrētāji likumā uzskaitīti netiek, tie var būt daudzi un dažādi. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), „Latvenergo”, „Latvijas Valsts meži”, visas pašvaldības, arī Ministru kabinets (MK) un Saeima. Arī Nacionālais kino centrs (NKC), – kuram nebūt nav monopoltiesību lemt par filmu finansēšanu, – kā mūs maldina NKC ierēdņi un Filmu padome.

Tātad ar filmu projektu ejot uz Saeimu, likums nav pārkāpts. Tāpat kā to nepārkāpa šogad 800 savu projektu pieteicēju no visas valsts. Saeima kā augstākais likumdevējs ir tiesīga lemt par ikvienu jautājumu, un ir absurdi likumdevējam pārmest nelikumību.
Kā labvēlīgā atrisinājuma gadījumā finansējums pēc tam ir administrējams, to producents var izvēlēties: tas var būt gan NKC, kā pagājušajā gadā, gan VKKF, kā tas reizēm arī ir ticis darīts vai kāds cits.

Kārtību attiecībā uz NKC saņemtā publiskā finansējuma administrēšanu nosaka Filmu likuma 9. un 11. pants. (Citām institūcijām var būt noteikta atšķirīga kārtība, uz tām Filmu likums neattiecas.) NKC to regulē arī MK noteikumi nr. 975, nosakot, lai kopējais piešķiramā finansējuma apmērs nepārsniedz 50%, bet, piemēram, vēsturiskām filmām – 80% no kopējām izmaksām. Vislabākajā gadījumā NKC varētu “Dvēseļu putenim” piešķirt mazāko daļu. Tas nozīmē, ka iztrūkstošā summa producentam jāsameklē pašam un producents cenšas to darīt. Producents nepretendē uz NKC finansējumu, nemazina citiem projektiem piešķiramo summu, bet gluži otrādi – vēlas pienest nozarei ievērojamu papildinājumu.

Kur te saskatāms negodīgums? Kur ir apiets kāds likums? Ja producentam nebūs iespējams saņemt filmas uzņemšanai vajadzīgo finansējumu – tieši NKC ierēdņu un Filmu padomes atsevišķu dalībnieku organizētas apzinātas pretdarbības dēļ, – vai producentam kopā ar juristiem nebūtu jāizvērtē šīs tīšās pretdarbības sekas un sava tālāka tiesiska rīcība?

Pēc finanšu ministrijas ierēdņa apgalvojumiem Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras” rodas jautājums: Vai un kā „atbalsts, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu negatīvi iespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Kopienā”? Un kā gan tas var būt „pretrunā ar Eiropas Kopienas kopīgām interesēm”? Vai atkal kāds kaut ko te nemēģina biedēt un pievilkt aiz matiem?

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Nevajadzētu aizmirst, ka mūsu izcilie režisori un citi pieredzējušie ”kinošņiki” nedzīvos saules mūžu, tāpēc jādod viņiem līdzekļus filmu uzņemšanai par VISAI tautai svarīgām vēsturiskām tēmām.Bet tie sadomazohomohistu mākslinieki savus murgus var filmēt savām vajadzībām.Ja nedos naudu un neļaus uzņemt ”Dvēseļu puteni”, tad šī vairs nav Latvija un nāksies braukt uz Rīgu ar dakšām izcīnīt kārtējo neatkarību.

  2. Jūtams, ka lielākie „Dvēseļu puteņa” noliedzēji ir sevi par „augstās mākslas” guru dēvētajiem. Nacionālais kino centrs nav nekāds „nacionālais” un nekad nebūs tas, kam radīsies vajadzība pēc tautas un valsts vēstures nozīmīgāko notikumu atainojuma mākslas darbā.
    Centra rūpju bērni ir dažādi dīvaini indivīdi, kuri meklē veidu kā izpaust savas dziļi individuālās vēlmes un tādas pašas sev raksturīgās slimīgās tieksmes. Labs noiets starptautiskajā kino apritē pašlaik ir vardarbībai, narkomāniem, seksa minoritātēm u.c. perversijām. Tās tad arī būs tēmas, kas tiek uzdotas par latviešu kinomākslai vissvarīgākajām .Ne jau A.Grīns ar viņa „Dvēseļu puteni” ir viņu ideāls, bet Kolka Cool un līdzīgi „šedevri”.
    Drosmi un veiksmi A.Krieva kungam!

  3. Es ar nesaprot kapēc mums vajg tād film par kaut kadiem pūteņiem . Mumsim tač ir tādas feinas filmas kā Kolka kul un iscils gravējs Dokumentaļisc , kur visi škoļņiki bez bēdam pēc izvēles var apgūt krievņieku un latēšu labakos un suligakos lamuvardus .

  4. FILMAI IR JāBŪT un VISS!!! CIENAM SAVU TAUTU UN TĀS PAGĀTNI VAI NĒ??? GĻĒVUĻI, NO KĀ BAIDĀTIES???

  5. Acīmredzot ir lobiji, kas nevēlas lai ši filma taptu. Kādas izredzes tad ir izgatavot filmu par traģikomisko dzīvi krievu/psrs okupācijas laikā?

    • ” Pasaka par 700 gadu verdzību” Kaspars Kļaviņš (Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums (II) – IR viena tāda grupiņa lobetāju ar K.Kļaviņu un M.Zālīti priekšgalā, kam A.Krieva uzņemtā filma “Dancis pa trim”, kā arī iecerētais “Dvēseļu putenis” neļaus savus mītus izplatīt. Vācu draugi mierā neliksies……

      • dīvaini gan, ka daļa komentētāju komentē to, ko paši nezina, jo A.Krievs te principā iestājas par producenta tiesībām meklēt visiem iespējamiem legāliem līdzekļiem finansējumu režisora iecerei, bet viņš nav tas kurš gatavojas šo filmu uzņemt, viņš vienkārši nav skaudīgs un pats izbaudījis cik grūti un ilgstoši ir meklēt naudu filmai, aizstāv jaunāko kolēģi…jo esiet taču komentētāji uzmanīgi,šo filmu uzņemt kā režisors gatavojas A. Zvirbulis…ja protams kas neizmainās vēl…

  6. Par kādu patriotismu varam runāt mākslas pasaulē, jo vairāk Latvijas mākslas vidē. Savi sīkie mērķīši, savam labumam – lūk īstenie mūsu mākslas cilvēku pamatprincipi. Pie tautas pēc palīdzības griežas vien tad, kad paši vairs nemāk no savas vistu kūts izrāpties un tad atskan, ka mēs jau strādājam priekš jums, bet mūs nesaprot! Bet lai atbrauktu uz tiem mazajiem pagastiem – lika pagaidīt. Dvēseļu putenis prasa ļoti nopietnu pieeju, bet bez krievu režisoriem mūsu aktieri vairs nemāk strādāt. Patriotisms!

    • Tikai mieru! A.Krievs savu filme “Dancis pa trim” par kureliešiem spēja pabeigt 10 (!) gados, tagad, iespējams, ar “ļoti nopietnu pieeju” spēs 20 gados uzņemt? Anti-vācisko noskaņojumu veicināšanu tagadiņ’ diezin vai kāds varnesis ar sajūsmu uzņems…..

  7. Lūk, cilvēks, kuram neskauž! Visu cieņu! Diemžēl gana daudz kultūras cilvēku sevi ir pozicionējuši kā naudas rausējus /gan “slavenās” rakstnieces ar Ikstenu un Langi priekšgalā, gan nu arī kinofilmu veidotāji/. Kur gan palicis mūsu patriotisms!? Kur tautas izglītošanas misija?

    • Vēlme, lai labos darbus Saeima veic daudzmaz korektā veidā, jau nav skaudība. Pēdējā reize, kad partija un valdība piešķīra naudu pa tiešo kinofilmai, ja pareizi atceros, bija 90.- gadu sākumā , Streiča kungam, ar MK lēmumu. Un tapa “Likteņdzirnas”.Kas, protams, tāpēc nebij ne par kapeiku sliktāka filma.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (32)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+