Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
27. oktobris, 2017
Drukāt

Ārzemēs maksās vairāk (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Celtniekiem, kurus, piemēram, Latvijas uzņēmums nosūtījis būvēt kādu ēku citā ES dalībvalstī, var maksāt uzņemošās valsts minimālo algu. Šāda situ­ācija rietumeiropiešus neapmierina.

Eiropas Parlamentā (EP) pamazām uz priekšu virzās karstas debates izraisījušie noteikumi par vienas dalībvalsts darbinieku norīkošanu darbā uz citu bloka valsti. Trešdien EP Nodarbinātības komiteja saņēma zaļo gaismu sarunām ar dalībvalstu nodarbinātības ministriem.

 

Sola lielāku aizsardzību

Šie ir vieni no pēdējā laikā viskarstāk apspriestajiem ES noteikumiem tā iemesla dēļ, ka vairākas valstis, visskaļāk Francija, norādīja, ka līdzšinējie noteikumi veido negodīgu konkurenci vietējām kompānijām, firmām izvēloties lētāku darbaspēku no Centrālās vai Austrumu Eiropas, kas strādā par mazāku samaksu un attiecīgi maksā arī mazākus nodokļus savās mītnes zemēs.

Taču konkurences apgrūtināšanā vainotās valstis strīdas pretī, ka, mainot līdzšinējos nosacījumus, tā ir vēršanās pret atvērtas Eiropas un brīvas darba plūsmas iespējām. Izskan arī argumenti, ka Rietumeiropas uzņēmumi Eiropas austrumu galā lētāk var nopirkt zemi un uzņēmumus.

Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis arī uzskata, ka arguments par darbinieku aizsargāšanu, atalgojuma vienādošana un tas, lai viņi nekļūtu par paverdzināšanas upuriem, neiztur konkurenci. Ir izskanējis pārmetums Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, ka, pieprasot izmaiņas šajā likumā, viņš patiesībā rūpējas nevis par ārzemju strādnieku labklājību, bet drīzāk izspēlē svarīgu iekšpolitisku kārti, jo Francijā ir liels bezdarbs un tieši sociālās problēmas ir vissarežģītāk risināmie jautājumi jaunajai administrācijai.

 

Vairākkārt pārveidota

Taču šī nebūt nav pirmā reize, kad darbā ārzemēs norīkošanas direktīva nonāk pārmaiņu vējos. Tā pastāv jau kopš 1996. gada un nemitīgi ir bijusi diskusiju krustcelēs. Darbs pie jaunās versijas ilgst jau pusotru gadu, un patlaban virsroku gūst Francijas aizstāvētie argumenti.

Visvairāk noteikumi skars būvniecības, transporta, kravas pārvadājumu sektorā un sociālās aprūpes jomā strādājošos, kurā vairākās tā sauktās vecajās Eiropas valstīs strādā tieši cilvēki no Polijas, Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas, Baltijas un citām tā sauktajām jaunajām dalībvalstīm.

Atbildīgā par Eiropas Parlamenta pozīciju, deputāte Agnese Jonheriasa no Nīderlandes atzina, ka tagad, Eiropas Parlamentam sēžoties pie viena galda ar Eiropas Savienības Padomi jeb atbildīgajiem dalībvalstu ministriem, būs jāvienojas par tādu direktīvu, kas atbilst mūsdienu prasībām. “Attīstības virziens ir pareizs, taču būtiskas ir detaļas. Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību ceļu transporta nozarei, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un labāku darba ņēmēju aizsardzību,” tā A. Jonheriasa. Iespējams, ka uz transporta nozari šī direktīva neattieksies. Sarunas starp abām institūcijām varētu sākties novembrī.

 

Visvairāk ārzemēs strādā poļi

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 2015. gadā visā Eiropas Savienībā bija vairāk nekā divi miljoni citās Eiropas Savienības dalībvalstīs norīkotu cilvēku. Visvairāk uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm strādāt norīkoti ir bijuši no Polijas, Vācijas un Francijas, taču darbiniekus arī visdāsnāk uzņēmušas Vācija, Francija un Beļģija. No Latvijas tad bija norīkoti 7738 darbinieki, bet Latvijā uzņemts 1431 darbinieks.

Eiropas Komisija atgādina, ka norīkotie darba ņēmēji nav tas pats, kas tā sauktie mobilie darba ņēmēji, kuri pārceļas uz citu dalībvalsti, lai pastāvīgi vai uz ilgu laiku iekļautos šīs valsts darba tirgū. Norīkotos darba ņēmējus joprojām nodarbina nosūtītāju uzņēmums, un viņu uzturēšanās attiecīgajā valstī ir īslaicīga. Darbiniekus nereti norīko, lai apmierinātu vajadzību pēc augsti kvalificēta personāla. Atsevišķās nozarēs tas ir īpaši populāri. Piemēram, būvniecības sektors vien veido 42% no kopējā norīkoto darba ņēmēju skaita visā Eiropas Savienībā, tam seko ražošanas nozare (21,8%), izglītība, veselība, sociālie pakalpojumi (13,5%) un uzņēmējdarbība (10,3%).

Tā kā darba devēji var norīkotajiem darbiniekiem maksāt uzņemošās valsts minimālo algu, viņi nereti tiek sliktāk atalgoti nekā vietējie darbinieki, kas dara to pašu darbu. Balstoties uz Eiropas Komisijas rīcībā esošajiem datiem, norīkotie darbinieki reizēm pelna pat par 50% mazāk. “Tas var izraisīt negodīgu konkurenci un traucēt Eiropas Savienības vienotā tirgus darbību,” norāda EK.

 

EEZ_12

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Par poļiem būtu vietā uzrādīt procentos, nevis absolūtajos skaitļos !

Darbs ir, bet nav kas strādā (64)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+