Latvijā
Politika

AT plēnums izvērtēs, vai ir pamats Kalnmeiera atlaišanai0


Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tieslietu ministra paziņojuma, izvērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam, 17.05.2019.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tieslietu ministra paziņojuma, izvērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam, 17.05.2019.
Foto: LETA/Īriss Sviklis

Lai izvērtētu un dotu atzinumu par to, vai ir pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai no amata, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 18.oktobrī ir sasaucis AT plēnumu, aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Plēnums dos atzinumu, balstoties uz senatores Marikas Senkānes veiktās pārbaudes materiāliem.

Lēmumu veikt pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai no amata, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma.

Veicot pārbaudi par pieprasījumā norādītajiem faktiem, pilnvarotā tiesnese Prokuratūras likumā paredzētos ģenerālprokurora atlaišanas pamatus nekonstatēja.

Saskaņā ar AT plēnuma reglamenta 19.punktu plēnuma sēdes, kurās tiek apspriests jautājums par ģenerālprokurora atlaišanu no amata, ir slēgtas.

Senkāne 1.oktobrī žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību.

Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process.

Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju.

Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir “akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā”.

Savukārt Kalnmeiers preses brīfingā žurnālistiem norādīja, ka tiesneses lēmumu vērtē pozitīvi un norādīja, ka viņam vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar Senkānes veikto pārbaudi.

Ģenerālprokurors arī pauda, ka vēl aizvien uzskata, ka deputātu lēmums ierosināt pārbaudi bija politiski motivēts. Viņš uzsvēra, ka savā darbā nav pieļāvis tādus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu viņa atbrīvošanai no amata. “Tas, ka katra darbā var atrast trūkumus, tas ir saprotams,” sacīja Kalnmeiers.

Viņš atzina, ka neizslēdz iespēju, ka arī nākotnē pret viņu kāds varētu vērsties. Ģenerālprokurors arī atzīmēja, ka viņa attiecības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) ir rezervētas, taču nepieciešamības gadījumā abi komunicē.

Jau vēstīts, ka pārbaude bija jāpabeidz līdz 16.septembrim, taču, ņemot vērā veicamās pārbaudes apjomu, kā arī nepieciešamību pārbaudīt papildu saņemtos materiālus, bija vajadzīgs ilgāks laiks nekā iepriekš noteiktais. Papildu materiāli saņemti no Tieslietu ministrijas, Saeimas deputātiem, Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras.

17.maijā Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Saistītie raksti

Vēlāk, saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”, turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

LA.lv