Latvijā
Izglītība

Atkal virzīs likumu par sešgadniekiem skolā 9

Publicitātes foto

Jau šoruden Saeimai būs jālemj, vai jau 2018./2019. mācību gadā sešgadniekiem būs jāuzsāk skolas gaitas.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, kas 13.jūlijā izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Izsludināšana nozīmē, ka divu nedēļu laikā ministrijām šis likumprojekts jāizvērtē un jāsniedz savs atzinums.

Iecerētās izmaiņas likumā paredz, ka tāpat kā līdz šim obligātā pirmsskolas izglītība sāksies piecu gadu vecumā, taču jau sešos gados sāksies skolas gaitas. Gan Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule, gan arī Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks uzsvēra, ka līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu tiks būtiski mainītas mācību metodes, tāpēc vairs nebūs tik krasas atšķirības starp bērnudārza rotaļnodarbībām un sākumskolas mācību stundām, kā tas ir bijis līdz šim. Mācību metodes tikšot veidotas tā, lai tās būtu piemērotas sešgadīgu bērnu skološanai. Cita starpā likumprojekts arī paredz atcelt prasību par 40 minūšu garām mācību stundām 1. līdz 6. klasē. Kā organizējams mācību process, lems skolas direktors.

E. Papule arī skaidroja, ka saskaņā ar ieceri sešus un septiņus gadus vecie pirmklasnieki aiznākamajā mācību gadā mācīsies kopā pēc vienas mācību programmas.

Iecerētās izmaiņas likumā gan paredz arī saglabāt iespēju bērnam uz gadu atlikt skolas gaitu sākumu, ja to iesaka mediķi vai psihologs.

Lai nebūtu krasa pāreja no bērnudārza uz skolas vidi, 1. klasē sešgadnieki varēs iet bērnudārzā, kam dotas tiesības skolot bērnus līdz pat 6. klasei. Skolām būs ļauts uzņemt sešgadniekus vien tad, ja tajās būs iespējams nodrošināt maziem bērniem piemērotu vidi. Tieši kāda vide tiks uzskatīta par sešgadniekiem piemērotu un kurš izvērtēs, vai skolā var mācīt sešgadniekus, tas no likumprojekta gan nav saprotams. E. Papule skaidroja, ka to noteiks jaunais mācību saturs, kas vēl nav līdz galam izstrādāts. Tajā tikšot iekļauts ne tikai tas, kas bērniem jāapgūst, bet arī kādā vidē jāapgūst.

Tajā pašā laikā likumprojektu pavadošajā anotācijā IZM atzīst, ka tieši šobrīd pirmsskolā un sākumskolā tiek apgūts līdzīgs mācību saturs, kas uzskatāms par valsts resursu nelietderīgu tērēšanu. Kā vēl viens arguments pārejai uz skološanos no sešu gadu vecuma tiek minēts tas, ka tagad daudzi jaunieši vidusskolu pabeidz pat 20 gadu vecumā.

Izmaiņas Vispārējās izglītības likumā valdībai vajadzētu pieņemt līdz septembrim. Pēc tam jālemj būs Saeimai un, tā kā likuma spēkā stāšanās paredzēta nākamā gada 1. janvārī, bet sešgadniekiem iet skolā vajadzētu jau no 2018. gada septembra, parlamentam būs tikai daži mēneši laika, lai izlemtu par tik būtisku reformu.

Līdz šim politiķu vidū nav bijis atbalsta sešgadnieku sūtīšanai skolā. Likumprojektu, kas paredzēja agrāku skolas gaitu sākšanu, IZM izskatīšanai valdībā virzīja jau pērnajā rudenī, taču premjers Māris Kučinskis to apturēja it kā sociālo partneru, piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumu dēļ. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvo, ka neskaidrību joprojām ir daudz. Piemēram, vai rindas uz pirmsskolām nepieaugs, ja tajās mācīties 1. klasē paliks arī septiņgadīgie. Arodbiedrības atbalsta likumprojektam nav arī tagad.

Izglītības un zinātnes ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts, vaicāts, vai nu būs politiska vienprātība par sešgadnieku sūtīšanu skolā, apgalvoja, ka skaidru nē no koalīcijas partneriem ministrs nav saņēmis. Tikmēr kuluāros baumo, ka Zaļo un zemnieku savienība, ko pārstāv premjers un prezidents, atbalstīšot sešgadnieku skološanu, ja vien “Vienotība”, no kuras nāk izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, neizgāzīšot plānoto nodokļu reformu.

LA.lv