Atklās piemiņas akmeni represētajiem slampeniekiem “Zelta josta” 0
Svētdien, 14. jūnijā, Slampē atklās pieminekli represētajiem “Zelta josta”, LA.lv uzzināja biedrībā “Savai Slampei”, kas ir pieminekļa idejas autore un īstenotāja.
Piemiņas vietas ideja pieder rakstniecei ar dziļām saknēm Slampē Mārai Zālītei. Autori ir arhitekts Edvīns Vecumnieks un tēlnieks Ģirts Burvis, stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Ieviņa.
Akmens apjozts ar nerūsējoša tērauda termiski zeltā tonētu “jostu”, kurā ar lāzergriezuma tehnikas palīdzību ierakstīti visu simts Slampes represēto iedzīvotāju vārdi. Tie ir gan 1941. gada 14. jūnijā, gan 1949. gada 25. martā deportācijās cietušie, gan holokausta upuri.
“Zelta josta” ir latviešu folkloras tēls, kas simbolizē sargāšanu, piebilst Ieviņa, citējot tautasdziesmu: “Sien, Dieviņi, zelta jostu / Apkārt manu tēvu zemi, / Lai nenāca sveši ļaudis / Šai zemē ziedus traukt!”
“Piemiņas vieta tapusi ar Tukuma novada domes finansiālu atbalstu, kā arī pateicoties privātpersonu un vietējo uzņēmēju ziedojumiem, tomēr visvairāk ar pašu slampenieku ieguldīto roku un personiskās tehnikas darbu, neskaitot stundas un netaupot spēkus,” uzsver biedrības valdes priekšsēdētāja.
Biedrība “Savai Slampei” atgādina, ka Slampe – vieta Zemgales auglīgajā līdzenumā – tika stipri cietusi 20.gadsimta vēstures peripetijās. “Iedzīvotāji deportēti, devušies trimdā, krituši karā. Viensētas likvidētas. Pamatiedzīvotāju vietā padomju vara aicināja citus, kad sovhozs “Zemgale” piecdesmitajos gados būvēja tolaik lielāko vistu fermu Baltijā. Vēsturiskā atmiņa un vietas identitāte bija tikpat kā izzudušas. Svarīgi uzsvērt, ka tagadējie Slampes patrioti ir kādreizējo “ienācēju” bērni un mazbērni, kuri tagad par vienu no pirmajiem uzdevumiem uzskata Slampes vēstures un identitātes atdzīvināšanu, lai stiprinātu lepnumu un piederību “savai Slampei”,” stāsta Ieviņa.
