Atņēma bērniem tēvu, sievai – mīlošu vīru. Darbavietā nejauši nošauj kolēģi 3
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 38 gadus vecajam Edgaram (vārds mainīts) par kolēģa nejaušu nošaušanu šovasar piesprieda divu gadu cietumsodu nosacīti. Tāpat tiesa lika samaksāt nogalinātā sievai morālo kaitējumu 25 000 eiro un materiālo 302,50 eiro, bet mātei – 17 000 eiro morālo kaitējumu un 1025,06 eiro – materiālo. Spriedumu cietušās pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, un pagājušajā nedēļā tā lēma, ka šī lieta ir izskatāma.
Nevērības cena
Savā darbavietā Rīgā, Mūkusalas ielā 41, kāda biroja telpās pagājušā gada 26. janvārī Edgars ieradās plkst. 8.40. Līdzi viņš bija paņēmis savu legālo pistoli “Glock 19C”, kas bija pielādēta ar 12 deviņu milimetru patronām.
Kā vēlāk vīrietis stāstīja izmeklēšanā, ieroci viņš bija paņēmis līdzi, lai ar kolēģi apspriestu pistoles tēmēkļa slikto kvalitāti – nākamajā dienā bija paredzētas šaušanas sacensības.
Nedaudz pāri plkst. 10 pārliecībā, ka patrontelpā nav patronas, Edgars, sēžot uz krēsla, pavērsa stobru pret sienu un nospieda mēlīti…
Atskanēja šāviens. Patrontelpā tomēr bija atradusies patrona.
Lode trāpīja 35 gadus vecajam Ivaram (vārds mainīts), kurš tajā brīdī sēdēja pie sava darba galda blakus kabinetā aiz sienas. Lode trāpīja krūtīs, ievainoja plaušas un aknas. Edgars skrēja uz blakus kabinetu, izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, mēģināja Ivaram apturēt asiņošanu un veica reanimāciju.
Diemžēl Ivars nomira pēc nepilnas pusstundas.
Paradoksāli, bet autovadītājam Edgaram tajā dienā darbā nemaz nav vajadzējis atrasties, jo viņš bija bērna kopšanas atvaļinājumā.
Visiem smagi
Tiesa bija emocionāla un smaga. Apsūdzētais savu vainu atzina, nožēloja notikušo, bet nepiekrita tikai morālai kompensācijai: nošautā vīrieša sieva prasīja 97 440 eiro (2560 eiro Edgars jau bija samaksājis – viņš jau pirms tiesas bija brīvprātīgi iespēju robežās sācis maksājumus Ivara sievai), māte – 50 000 eiro.
Nogalinātā vīrieša sieva tiesā sacīja, ka vīrs bijis vienīgais ģimenes apgādnieks un viņa tagad palikusi viena ar diviem bērniem (astoņus un trīs gadus veciem), ir kredīts.
Ivars bijis mīlošs vīrs un tēvs. Sieviete ir pateicīga apsūdzētajam par finansiālo palīdzību. Sākumā piedāvājusi, lai Edgars maksā 200 eiro par abiem bērniem katru mēnesi, līdz tie sasniedz 21 gada vecumu. Edgars piedāvājis samaksāt trīs gadu laikā 10 vai 15 tūkstošus eiro. Tomēr Ivara sieva pirms tiesas pārdomājusi, vairs nav vēlējusies slēgt vienošanos un riskēt par kompensācijas atmaksu konkrētā termiņā, jo valstī varot būt gan inflācija, gan deflācija.
Vienlaikus sieviete neuzstāj, lai Edgars nokļūst cietumā, jo tas vīru neatgriezīšot – cilvēks saņemšot pelnīto sodu no Dieva.
Ivara māte tiesā liecināja, ka Edgars tikai īsi pirms tiesas sēdes piedāvājis samaksāt 10–15 tūkstošus eiro. Atteikusies no piedāvājuma, jo tam neticot: izmeklēšana ilgusi pusotra gada un kāpēc gan apsūdzētais pa šo laiku viņu nav uzmeklējis? Arī summa neapmierinot. Abi ar vīru sarēķinājuši, ka grasās dzīvot vēl 20 gadus un piekristu kompensācijai, rēķinot 200 eiro par mēnesi. Abi novecojot un ar katru gadu kļūstot arvien sliktāk. Cietušajai ir trīs dēli, un tieši Ivars visvairāk rūpējies par vecākiem. Sieviete ir invalīde, gaidāma operācija, ir kredīts.
Apsūdzētais tiesā norādīja, ka tagad viņam esot ne tikai divi savi bērni, bet kopā ar nošautā Ivara bērniem – četri.
Apzinās, ka izdarījis drausmīgu nodarījumu, atņēmis bērniem tēvu, sievai – mīlošu vīru, mātei – dēlu.
Nevarot notikušo izskaidrot: bijis pārliecināts, ka patrontelpā nav patronas. Pēc notikušā vēlējies aiziet no dzīves, ārstējies. Ļoti nožēlo izdarīto un izjūt vainu. Ja būtu nauda, prasītās kompensācijas segtu.
Kā rēķina kompensāciju
Darba devēji Edgaru raksturo tikai pozitīvi. Pēc paša vārdiem, alkoholu nelietojot vispār, neesot arī citu kaitīgu ieradumu.
Tiesnese Ilze Vanaga, lemjot par sodu, novērtēja apsūdzētā pozitīvo personību, vainas atzīšanu un nožēlu, palīdzības sniegšanu nogalinātā sievai jau pirms tiesas, mēģinājumu glābt sašauto, kā arī to, ka noziegums izdarīts aiz neuzmanības un nevērības, notikušais bijis zināmu apstākļu sakritības kopums un nelaimīga sagadīšanās.
Nosakot morālo kompensāciju, tiesnese ņēma vērā samērīguma principu, piesaisti valsts pašreizējam un prognozējamajam ekonomiskajam stāvoklim, iedzīvotāju dzīves un ienākumu līmenim.
Pēc tiesneses domām, apsūdzētais Edgars nekādi savas dzīves laikā nevarētu samaksāt 150 000 eiro, ko prasa cietušās.
Likumos nav noteikts morālās kompensācijas apjoms. To tiesa nosaka katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā daudzus apstākļus, piemēram, nodarījuma smagumu un raksturu, aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskās sekas.
I. Vanaga norāda, ka tiesas lielā mērā pieturas pie Augstākās tiesas apkopojuma “Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”, kam ir rekomendējošs raksturs, – tajā noteikts, ka par nogalināšanu aiz neuzmanības maksimālā morālā kompensācija būtu nosakāma 38 minimālo mēnešalgu apmērā, tātad šobrīd 16 340 eiro. Līdz ar ko sanāk, ka nošautā sievas gadījumā tiesnese morālo kompensāciju noteikusi augstāku (25 000), bet mātei (17 000) – kā augstāko rekomendējošo.
