Latvijā
Kriminālziņas

Asiņainās šausmas Dubļavā. Kasparu sasēja un aizvilka uz mežu sacirst…9


Valsts policija Bērzkalnes pagasta viensētā, kur februārī notika liktenīgā iedzeršana un kautiņš.
Valsts policija Bērzkalnes pagasta viensētā, kur februārī notika liktenīgā iedzeršana un kautiņš.
Foto: Artūrs Ločmelis/”VADUGUNS”

Pagājušajā nedēļā Rēzeknes tiesa Balvos par slepkavību piesprieda 11 gadu un sešu mēnešu cietumsodu 23 gadus vecajai Laurai Bukovskai, bet viņas brāļiem – 21 gadus vecajam Jānim un 18 gadus vecajam Jurim – astoņu mēnešu cietumsodu par nelikumīgu brīvības atņemšanu, kas radījusi bīstamību dzīvībai. Tiesnese šādi lēma, apstiprinot vienošanos par sodu starp prokurori un apsūdzētajiem. Līdz ar to tiesvedība notika vienu dienu.

Tiesas sēde pēc apsūdzēto lūguma tika pasludināta par slēgtu. Tāpēc par 26. un 27. februāra šausmīgo notikumu Balvu novada Bērzkalnes pagasta Dubļavas ciemā varam pastāstīt, vadoties no tā, ko policija un prokuratūra ziņojušas iepriekš, kā arī no tā, ko ārpus tiesas zāles stāstīja cietusī Silvija – noslepkavotā Kaspara Jeromāna māte, viens no notiesātajiem – Jānis Bukovskis, liecinieks, noslepkavotā brālis un slepkavas vīrs Guntis.

Policija šā gada 4. martā ziņoja: Balvu novada Bērzkalnes pagastā mežā atrasts 1989. gadā dzimuša vīrieša līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm – dažāda rakstura brūcēm ķermenī. 27. februārī aizturētas trīs personas. Pirms mēneša prokuratūra krimināllietu nodeva tiesai.

Prokuratūras izplatītajā informācijā medijiem vēstīts: “Februārī Balvu novada Bērzkalnes pagastā trīs apsūdzētie [māsa un divi brāļi] aiz personiskas nepatikas pret savu paziņu, kopīgi lietojot alkoholu, sāka viņu sist, sasēja rokas un kājas, izveda viņu no mājas un noguldīja uz ledusskapja durvīm. Pēc tam viņi vīrieti aizvilka līdz netālu esošajam mežam, kur turpināja sist. Pēc kāda laika jaunā sieviete paņēma cirvi un sita cietušajam pa galvu un ķermeni. Rezultātā viņa noslepkavoja vīrieti.”

Aizbrauca pēc savas nāves

Ziemeļlatgales laikrakstam “Vaduguns” noslepkavotā Kaspara māte Silvija uzreiz pēc notikušā pastāstījusi, ka viņa kopā ar 29 gadus veco dēlu tajā dienā tīrījuši grāvjus no krūmiem. Pēc darba dēls vispirms ar velosipēdu aizbraucis pie kaimiņa, bet mājās māte dēlu tā arī nav sagaidījusi.

Kā vēlāk izrādījies, Kaspars pēc tam devies uz Dubļavu, kur vienā no viensētām – “Lilijās” – dzīvo brālis Guntis. Mātei neesot paticis, ka Kaspars tajās mājās ciemojas – vienreiz jau tur viņam esot bijusi pārsista galva un nokļuvis slimnīcā. Kaspars bijis mīļš un labsirdīgs dēls, dzīvojis kopā ar māti tajā pašā Bērzkalnes pagastā.

Slepkavībā apsūdzētās Lauras vecāmāte Vita pēc tam laikrakstam vairāk atklājusi fonu, kādā notikusi slepkavība. Viņa pārliecināta, ka konflikts aizsācies par viņas meitas – Lauras mātes – Ingas nāvi pagājušā gadā. Viņu esot nobraucis Kaspara brālis – viens no četriem Silvijas dēliem.

Par mazmeitas Lauras pastrādāto slepkavību vecmāmiņa ļoti pārdzīvojot. Laurai dzīve neesot bijusi viegla. Pirms dažiem gadiem viņas klātbūtnē tēvs nositis viņas otru vecmāmiņu, tad sekojusi mātes nāve… Vecmāmiņa nenoliedz, ka Laura lietojusi alkoholu. Notikušais esot vēl viens ļauns murgs, kas nākot pār Vitas galvu: 2004. gadā nodegusi māja, bet vēl pēc diviem gadiem policists nobraucis viņas dēlu Artūru.

Sākās ar iedzeršanu

Kā tiesas starplaikā teica Lauras vīrs Guntis, slepkavības dienā Kaspars atbraucis ciemos, līdzi paņemot pretīgu pašbrūvēto. Iedzēruši, jo bijis iemesls: Lauras brālis Jānis bija kļuvis par tēvu – piedzimis dēls. Guntis iedzēris dažas glāzes, juties slikti, tāpēc gājis gulēt.

Gribējis iedzert nomierinošas tabletes, bet sajaucis kārbas un paķēris sauju ar tabletēm pret epilepsiju. Gulējis un nav varējis pakustēties, bet redzējis, ka Laura kopā ar brāļiem ar siena ruļļu auklu piesien Kasparu pie atlauztām ledusskapja durvīm uz grīdas un sitot viņu. Gribējis iejaukties, taču locekļi nav klausījuši.

Savukārt Lauras brālis Jānis man teica, ka Kasparam iesitis tikai divas reizes – pa degunu un vēderu, jo Kaspars viņu esot nosaucis par “petuhu” un teicis, ka likvidēšot viņa tikko piedzimušo dēlu. Vairāk Jānis sist atteicies, kaut gan Laura to esot gribējusi.

Kaspars daudz dzēris un bijis agresīvs. Jānis palīdzējis Kasparu piesiet uz ledusskapja durvīm un pat pavilkt uz meža pusi, bet pie krūmiem teicis, ka kājas salstot, un gājis atpakaļ uz mājām. Vilkt Kasparu uz mežu Laurai palīdzējis jaunākais brālis Juris. Jānis tajā vakarā vispār nav dzēris. “Lilijās” bijis arī piektais cilvēks – vectēvs, bet viņš gulējis. Ap pusnakti no meža atskrējis Juris un teicis, ka Kaspars nosists.

Saskaldīja ar cirvi

Par Kaspara atrašanu ir divas versijas. Lauras vīrs man apgalvo, ka nākamajā dienā piecos pievakarē viņš teicis Laurai: “Likvidējāt manu brāli, tad nu zvani policijai!” Laura raudādama piekritusi.

Kaspara mātei gan cita versija: viņa dzirdējusi, ka noslepkavoto atraduši mežstrādnieki. Lietas materiālos Silvija lasījusi, ka, velkot Kasparu uz mežu, Laura viņam ar cirvi skaldījusi pa kājām, bet “riktīgi pastrādājusi” mežā, kur dēls bijis burtiski saskaldīts tā, ka bijušas redzamas ribas un smadzenes…

“Un Laura vēl sēdēja tiesā un smaidīja. Lūdza man piedošanu, bet es nepiedevu. Viņa būtu pelnījusi mūža ieslodzījumu,” pēc tiesas sēdes sacīja Kaspara māte. Viņa nevar piedot arī savam dēlam Guntim, kurš neko neesot darījis, lai palīdzētu brālim: ne notikumu laikā, ne arī pēc tam. Kaut vai ātrajai palīdzībai būtu piezvanījis, kaimiņi arī tikai piecdesmit metru attālumā dzīvojuši.

Cer, ka mainīsies

Saistītie raksti

Laurai Bukovskai tātad tika piespriests 11 gadu un sešu mēnešu cietumsods, tiesa arī nolēma, ka viņai valstij jāatmaksā 2150 eiro, ko valsts izmaksājusi cietušajai – Kaspara mātei.

Prokurore Zinaida Pančenko sarunā ar “Vaduguns” žurnālistu, vērtējot L. Bukovskai piespriesto sodu, sacījusi: “Bargs sods nav pašmērķis. Domāju, ja viņa labosies, pietiek ar šādu sodu. Uzskatu, ka šis sods ir adekvāts. Nevar teikt, ka tas ir bargs, bet nevar arī teikt, ka tas ir ļoti maigs sods. Jāuzsver, ka L. Bukovska ir apņēmības pilna pabeigt pamatizglītību, iegūt vidējo izglītību un arī apgūt arodu. Tas ir pozitīvi. Jācer, ka viņa, mainoties dzīves apstākļiem, sapratīs, ka turpmāk nevar turpināt dzīvot tāpat kā līdz šim.”

LA.lv