Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. maijs, 2012
Drukāt

Attīrīs Karostas kanālu


liepaja6_vs_8

Karostas kanāls Liepājā ir pēdējā no padomju armijas piesārņojuma vēl neattīrītā teritorija vēju pilsētā. Nākamo divu gadu laikā to paredzēts attīrīt, iegūstot papildu apbūvējamu teritoriju Liepājas ostas izaugsmei.


“Ne katrai ostai, kas atrodas pilsētas teritorijā, vēl ir vieta, lai paplašinātos, – mums tās pietiek,” uzsver pilsētas mērs Uldis Sesks un atklāj, ka Karostas pusē ostas attīstīšanai esot pieejami 25 hektāri, bet otrpus kanālam vēl tikpat, tādēļ kravu apjoma dubultošana neesot nekas neiespējams. To apliecinot fakts, ka šī gada martā un aprīlī kravu apjoms Liepājas ostā pieaudzis par 56% salīdzinājumā ar aizvadīto gadu.

Guntars Krieviņš, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks: “Vides ministrijā jau esam pieteikuši projektu “Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana”, lai no Latvijai jau apstiprinātā finansējuma ES Kohēzijas fondā šim nolūkam saņemtu naudu. Līdz gada beigām ceram konkursa kārtībā izvēlēties pretendentu, kas divu gadu laikā varētu sākt un pabeigt attīrīšanas darbus. Kopumā no kanāla jāizvāc aptuveni pieci tūkstoši kubikmetru piesārņojuma, kas jāizber aiz kanāla galā izbūvētās betona sienas. Kad piesārņotais ūdens tiks izfiltrēts, tam pievienos speciālus ķīmiskus līdzekļus, kas izgāzto piesārņojumu pārvērtīs cietā masā, ļaujot pēc kāda laika tajā iedzīt pat pāļus un radot papildu būvlaukumu ostas vajadzībām.” Kopējās šī projekta izmaksas ir 13 miljoni latu.

Nepilnu 20 gadu laikā Liepājas osta piedzīvojusi vērā ņemamu izaugsmi – no 100 000 pārkrautu tonnu 1992. gadā līdz pieciem miljoniem tonnu pērn. Pie sasniegtā liepājnieki apstāties negrasās un, īstenojot dažādus ostas infrastruktūras attīstības projektus, kravu pārkraušanas jaudas plāno palielināt teju dubultā.

Neraugoties uz krīzi, neliels pārkrauto kravu apjoma pieaugums Liepājas ostā bijis visu laiku, uzsver SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

 

“Arī šis gads izskatās cerīgs, jo pērn veicām lielas investīcijas, ekspluatācijā nododot vairākus termināļus, un rezultāts jau ir manāms – šī gada pirmajā ceturksnī ir 40% pieaugums salīdzinājumā ar aizvadīto gadu,” skaidro G. Krieviņš.

 

Lai šāda pozitīva attīstība turpinātos, plānots intensīvāk sadarboties ar uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”, lai dzelzceļa tīklus savienotu ar ostas iekšējiem tīkliem.

Atšķirībā no Ventspils ostas Karostas kanālā koncentrējušies naftas produktu konteineri, jo Liepājas ostā nestrādā ar apjomkravām, bet gan nestandarta kravām, ko apkalpo mazizmēra kuģi, – dažādām eļļām, mazuta frakcijām.

Runājot par nozīmīgākajām investīcijām pērn, pārvaldnieks izceļ privātā sektora ieguldījumu divu birstošo kravu termināļu izveidē, kas paredzēti lauksaimniecības produkcijas pārkraušanai – katrs aptuveni astoņu miljonu latu vērtībā. Savukārt ostas pašas ieguldījums, izmantojot arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ir ostas padziļināšana un dzelzceļa tīkla sakārtošana. Šim nolūkam tērēti aptuveni 30 miljoni latu. 
Liepaja3_VS_8

Ostas sekmīgā attīstībā būtiska nozīme ir arī aizvien jaunu investoru piesaistei. “Pirmais, kas nepieciešams, lai investors mūs izvēlētos, ir laba pieejamība ostai. Pie tā arī strādājam, jo investoram ir jājūt, ka mēs viņu šeit vēlamies un esam gatavi piedāvāt vislabākos apstākļus darbam,” norāda ostas pārvaldnieks.

Liepājas ostā paredzēta arī vieta kravas auto piegādāto kravu šķirošanai. Veiksmīgi ostā darbojas arī Ro-Ro tipa terminālis, ko apsaimnieko uzņēmums “Tera Balt”, strādājot ar prāmju līnijām. “Pirms diviem gadiem atsākām veiksmīgu sadarbību ar kompāniju “Scandlines”, četras reizes nedēļā nodrošinot prāmju satiksmi ar Lībeku Vācijā. Lai gan prāmji vairāk domāti kravu pārvadājumiem, tos izmanto arī pasažieri,” skaidro G. Krieviņš.

Liepājas osta tāpat kā Ventspils osta ziemā neaizsalst pat aukstākajā laikā. Tiesa gan, ostai ir savs ledlauzis, kas ilgstoša aukstuma gadījumā apbraukā piestātnes, atrisinot problēmas ar ledu, ja tāds izveidojies.

Šogad Liepājas osta sākusi strādāt arī ar “Handimax” tipa kuģiem, kas spēj pārvadāt pat līdz 30 tūkstošiem tonnu kravas. Tā kā tie ir krietni vien smagāki, iegādāti arī jauna tipa velkoņi, lai tos netraucēti varētu ievilkt ostā un izvilkt no tās ārā.

Osta izmanto arī bagāto vēsturisko mantojumu – daudzās noliktavu ēkas tiek pielāgotas dažādu uzņēmumu vajadzībām. Piemēram, bijušais padomju laika gaļas kombināts nu ir mājvieta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ražojošajiem uzņēmumiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+