Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. novembris, 2013
Drukāt

Kurzemē būs desmitiem jaunu darba vietu ūdeļu fermās (26)

Foto - LETAFoto - LETA

Straujais cenu kāpums pasaules zvērādu tirgū vidēji par 20% gadā rosinājis arī Latvijas kažokzvēru audzētāju izaugsmi.

“Nozare pēc ekonomiskajiem rādītājiem ir peļņu nesoša, tāpēc tajā ir jāiesaistās. Būvēšu fermu 1500 ūdeļu mātēm. Vienlaikus turpināšu darboties arī zvejniecībā,” teic Gramzdas pagasta uzņēmējs Ivo Bergmanis. Grobiņas novadā patlaban darbojas a/s “Grobiņa”, kur gadā ražo aptuveni 100 000 ūdeļādu. Uzņēmums patlaban būvē jaunu fermu un lielas jaudas virtuvi Vērgales pagastā, kas dos iespēju barību piegādāt arī citiem ražotājiem.

Darbs krīzes laikā


“Pasaulē pieprasījums pēc kažokzvēru ādām pārsniedz piedāvājumu. Mūsu uzņēmējdarbībai rentabilitāte ir 50 procenti gadā,” teic a/s “Grobiņa” valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. “Ūdeļu fermu būvniecību mūspusē jau ir sākuši vai drīz sāks būvēt četri uzņēmēji, kas pavasarī no citām valstīm vedīs vaislas materiālu. Vēl vairāki saimnieki patlaban vērtē šīs uzņēmējdarbības iespējas,” piebilst uzņēmējs. Arī “Grobiņa” būvē jaunu ūdeļu fermu Vērgales pagastā.

Vērgales pagasta lauku attīstības speciāliste Rudīte Bērziņa teic, ka šī ferma ir liels ieguvums pašvaldībai. Aizvadītajā nedēļā Vērgales pagastā pie veikaliem parādījies aicinājums sākt darbu jaunajā ūdeļu fermā. “Sabiedriskās apspriešanas laikā bija neapmierinātie par iespējamo smaku no fermas, tomēr ferma atrodas pietiekamā attālumā no cilvēku mītnēm. Patlaban dzirdami vien atzinīgi vērtējumi,” tā R. Bērziņa.

Krietns pulciņš vērgalnieku jau patlaban darbojas “Grobiņas” 30 km tālajā fermā, lai apgūtās prasmes vēlāk izmantotu Vērgalē. Īpašnieki Latvijā pirmajā šāda veida fermas būvniecībā ieguldīs 3,3 miljonus latu un sola darbu vairāk nekā 20 cilvēkiem. “Latvijā dažkārt kliedzam, ka nav darba vietu! Šā iemesla dēļ ir jāpriecājas, ka krīzes laikā īsteno tik vērienīgu projektu. Turklāt mašīnu nokļūšanai jaunajā fermā uzklāja asfalta segumu grantētam lauku ceļam no fermas uz Grobiņas–Ventspils šoseju, lai transporta līdzekļi nebrauktu cauri pagasta centram,” tā R. Bērziņa.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZA) vadītājs Andris Upenieks uzsver – ļoti svarīga ir vietējo uzņēmēju iesaistīšanās. Pērn astoņi LZA uzņēmumi nodokļos samaksāja 2,6 miljonus eiro, eksportēja produktus par 13,5 miljoniem eiro un nodarbināja aptuveni 500 darbiniekus. Svarīgi arī, ka Latvijas zvēr-audzētāji ik dienu no vietējiem ražotājiem iepērk pārtikai nederīgus produktus, tostarp 49 tonnas subproduktu, 17,5 tonnas zivju un deviņas tonnas lopbarības graudu.

10 tūkstoši pret 


Latvijā ražotās ūdeļādas pasaules tirgos to augstās kvalitātes un pieprasīto šķirņu dēļ kotējas augstu, vidējā cena izsoļu namos ir 65 eiro (Ls 45,5). Lai gan Zemkopības ministrija (ZM) uzsver – pārmetumu par labturības prasību ievērošanu zvēru audzētajiem nav un nav lietderīgi pārskatīt valsts politiku attiecībā uz kažokzvēru audzēšanas nozari, tomēr zvēraudzētāji patlaban ir norūpējušies. Iemesls ir cilvēku savāktie 10 000 paraksti par nozares likvidēšanu, kas patlaban atrodas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. ZM teic, ka iesniegtie paraksti Saeimā nozares likvidēšanai, visticamāk, ir saistīti ar konkurences cīņu.

Bizness pārceļo 
uz Baltiju


Vairākās Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Lielbritānijā un citās valstīs, kažokzvēru audzēšana patlaban ir aizliegta, vēl citās, tostarp Slovēnijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, aizliegums stāsies spēkā pēc vairākiem gadiem. Tad audzēšanas aizliegums būs desmit pasaules valstīs. Šīs nozares eksperti norāda uz saistību starp zināšanām par zvēraudzēšanu un sabiedrības atbalstu nozarei. Tā aptaujās Nīderlandē, kur līdz 2024. gadam likvidēs kažokzvēru audzēšanu, cilvēkiem zināšanu ir ļoti maz, savukārt Dānijā, kur nozare ir ļoti attīstīta, tās ir labas.

G. Jaunsleinis paredz – vēlākais, divu gadu laikā Latvijā naudu ieguldīs Nīderlandes kažokzvēru audzētāji. Aizvadītajā mēnesī Londonā kažokzvēru audzētājiem prezentētajā kompānijas “CAG” pētījumā redzams, ka Latvijā un Lietuvā ir vispiemērotākie nosacījumi šīs uzņēmējdarbības veidošanai no nulles punkta jeb tā saucamais zaļā lauka projekts. Tā 3000 ūdeļu māšu fermas izveidē Latvijā būs vajadzīgi 700 000 latu, bet, piemēram, Īrijā – 980 000 latu un Dānijā – 910 000 latu. Savukārt darbības izmaksas, rēķinot uz vienu ādu Latvijā un Lietuvā, ir 31 eiro, bet Īrijā – 42, Dānijā 46 – eiro.

Šajā gadā veiktais SKDS pētījums rāda – 64% Latvijas cilvēku uzskata, ka kažokzvēru audzēšana nebūtu jāaizliedz. Savukārt 65% no vairāk nekā 1000 aptaujātajiem cilvēkiem ir pieņemams dabisko ādu lietojums apģērbu, apavu un aksesuāru izgatavošanā. Dzīvnieku audzēšana ādu ieguvei pieņemama šķiet 73% respondentu, bet 35% uzskata, ka dzīvnieki tiek turēti pietiekami labos apstākļos.

Uzziņa 


Ūdeļādu ražošana


* Eiropas valstīs ik gadu ražo vairāk nekā 30 miljonus ūdeļādu, tostarp visvairāk Dānijā – 17 miljonus, Polijā – septiņus miljonus, bet Nīderlandē – četrus miljonus ūdeļādu.

* Nozare strauji attīstās Lietuvā, kur ražo aptuveni 1,5 miljonus ūdeļādu, un arī Latvijā, kur pērn ražoja 523 000 ūdeļādu, šogad pieaugums varētu būt par 20%.

* 2012. gadā nozares apgrozījums Latvijā bija 10,3 milj. latu, nodokļos samaksāti 1,8 milj. latu, bet rentabilitāte esot 15 – 23% liela.

* Ūdelēm salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem ir vislētākā barība (mājdzīvnieku barība ir piecas sešas reizes dārgāka).

* Viena šķirnes ūdele maksā no 85 līdz 105 latiem.

* Viena būra vidējās izmaksas (kopā ar nojumi būriem, betona celiņiem, automātisko dzirdināšanas sistēmu un 
palīgēkām) ir 40 lati.

* Vidējā kažokādas cena izsoļu namos ir 65 eiro (Ls 45,5).

Viedoklis 


Jānis Ozoliņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs: “Kažokzvēru nozarei Latvijas izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un dabas apstākļu dēļ ir labi izaugsmes nosacījumi. Nozare nodrošina un arī rada jaunas darba vietas, kas lauku novados ir īpaši svarīgi. Mūsu komisija ir saņēmusi biedrības “Dzīvnieku brīvība” savāktos parakstus atbalstam par nozares likvidāciju. Deputāti nākamajā gadā ir gatavi skatīt šo iesniegumu kontekstā ar labturības prasību ievērošanu. Jāsaprot, ka daudziem cilvēkiem nepatīk arī cūku vai liellopu fermu būvniecība, tomēr darba vietu radīšana tiek atbalstīta. Mums ir jāsaglabā līdzsvars starp dažādām interesēm.”

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Nav jaaizliedz audzesana, bet jakontrole ka ta tiek veikta,lai dzivnieki justos komfortabli. Ja ta saksim visu aizliegt, tad jaaizliedz ari cuku un citu galas dzivnieku audzesana- jo tos mes kopjam,bet beigas apedam. Tas ir murgs un absurds. Ka ari vel viens arguments ne mazak svarigs- ta ir nisa,kuru varam ienemt, ta radot jaunas darba vietas un izbeidzot tautas aizplussanu no Latvijas. Jo ja ta turpinasies, tad pec 100gadiem latvietis Latvija bus liela eksotika un bus jaieraksta sarkanaja gramata.

  2. Protams, ka atkal sarosīsies visādi komentētāji ar visādiem viedokļiem – par kažokzvēru audzēšanas sliktajām pusēm, par smirdoņu, par to, ka labāk cilvēkiem nevis strādāt, bet saņemt pabalstus. Ar vārdu sakot, būs visādi iegansti “pret”, lai Latvija arvien vēl būtu starp nabadzīgākajām Eiropas valstīm.

  3. Žēl pūkaino… 🙁 Viņi taču nevienam ļaunu nedara.

  4. Kauns Gramzdas pagasta vadītājai Vijai Jablonskai! Četru (!!) darbavietu vārdā (pati Kurzemes TV to teica) ielaist savā pagastā to šmuci! Tagad tik pērkat gāzmaskas un pārdodat dārziņus- jūs gaida smakas, putni un sašmucēti ūdeņi!

    • Vājprāts ir tad, ja cilvēks meklē visādus ieganstus, lai tikai nebūtu jāstrādā, lai varētu saņemt pabalstus un dzert mierīgi ļergu. Vājprāts ir tad, ja Latvijā trūkst darba vietu, ir liels bezdarbs un masā kliedz, ka nevajag mums ne darba vietu, ne strādāt. Man ir kauns, ka Latvijā cilvēki zaudējuši vēlkēšanos strādāt un ilgojas tik vien kā pēc pabalstiem. Pretīgi!

  5. Man “patīk” SKDS pētījums, ZM atbilde un Jāņa Ozoliņa teiktais. Tas liecina, ka apziņas līmenis vēl ir zemā līmenī un cilvēki ir jāizglīto. Noskatieties filmu Baraka (1992), varbūt izsauks kādas izjūtas un pārdomas, par to kas mēs patiesībā esam.

  6. Kurzemē būs desmitiem jaunu darba vietu ūdeļu fermās (12) un 20tiem darba vietu zaļajiem lohiem

  7. Foršs fotoattēls, ar ņirdzīgu izteiksmi sejā sagrābis ūdeli.

  8. Sapiens, Homo Sapiens Atbildēt

    Nožēlojami, kā šie biznesmeņi kārpās pāri dzīvnieku līķiem, lai tikai saglabātu savu amorālo bodīti. Mūsdienās nevienam vairs nav nepieciešams staigāt dzīvniekiem nodīrātās kažokādās. Jā, to var saistīt kopā ar ādas izstrādājumu ražošanu un lietošanu, bet ir būtiska atšķirība: apavu un somu ādu neviens neražo speciāli turot zvērus būros ar skaidru mērķi – noplēst no miesas šo ādu, kad ūdele vai lapsas sasniegusi pāris mēnešu vecumu.

    Protams, ir lieliski, ja cilvēki aizdomājas tālāk un izvēlas īstas dzīvnieku ādas vietā citus materiālus (kas kļūst labāki un pieejamāki), bet ir muļķīgi teikt un domāt, ka visiem, kam mājās ir jebkas no ādas, vajadzētu paklusēt arī par kažokzvēru mocīšanu.

  9. esmu pret Latvijas padarīšanu par ūdeļu ciešanu zemi!!!!

    • Ūdeles necieš dzīvojot, bet tiek audzētas konkrētam mērķim tāpat kā cūkas, govs, kazas, truši, aitas… Mirst vienreiz un tiek kopbarotas tā, lai neciestu badu.
      Cieš citi dzīvnieki, tie, kurus visas dzīves garumā dresē un moka cirkā. Tos – ūdens plašumu, dzungļu, savannas ekzotiskās dabas klimatā dzīvojošus tur šauros krātiņos un izrādot vadā pa nesaderīga klimata joslām.

    • Ūdeles necieš dzīvojot, bet tiek audzētas konkrētam mērķim tāpat kā cūkas, govs, kazas, truši, aitas… Mirst vienreiz kā mēs visi, tiek koptas, barotas tā, lai neciestu badu, būtu veselas, spīdētu un laistītos akots.
      Cieš citi dzīvnieki, tie, kurus visas dzīves garumā dresē un moka cirkā. Tos – ūdens plašumu, dzungļu, savannas ekzotiskās dabas klimatā dzīvojošus tur šauros krātiņos un izrādot vadā pa nesaderīga klimata joslām.Paskataties video, ka cirkā moka zilonēnus! Kad par šīm šausmam runāsiet skaļi?

      • Taisnība gan ir. Ja aizstāvji uz cirku neiet, tad arī nezina, kas tur notiek. Ja problēmu neredz, tas nenozīmē ka tās nav. Paskataties, uz mūsu cirku brauc dresētāji, kuriem Eiropā vairs nav darba, tur cirki strādā bez dresūras. Pie mums tiešām atklāti moka dzīvniekus, par to cirkā priecājās un maksā naudu. Radina jauno pāaudzi būt cietsirdīgiem un ciniķiem. Ko audzinām, to arī saņemam!

      • vai ūdeles netur būros? vai ūdeles nav savvaļas dzīvnieki? vai ūdelēm nav dabīgas vēlēšanās skriet, peldēt, medīt, vairoties? vai ūdeles labprātīgi dodas uz gāzes kameru / elektrošoku? vai ūdeles priecātos zinot, ka pēc nāves tiks iešūtas kažokā?

        • Jaja! Tev ir tikai daļēja taisnība. Jēzus dzima silītē starp dzīvniekiem, kurus pēcāk ēda pats un zvejoja zivis. Dzīvniekus audzē cilvēka iztikaii, to starp arī apģērbam. Svarīgi, lai dzīvnieku dzīve nebūtu mocība. Ūdelītei gan ir vienalga dzīvojot, vai pēc nāves no tās ādas pašūs kažoku, vai ādiņa vienkārši sapūs. Padomājiet par tiem savvaļas dzīvniekiem CIRKA būros, kuri sevi nevar aizstāvēt visas savas GARĀS dzīves laikā, saņem sitienus, dzīvo pastāvīgā stresā.

  10. Bez visas slaktiņbūšanas, kas neapšaubāmi ir zemisks bizness (cilvēks bez ūdeles kažoka VAR dzīvot, ūdele bez sava kažoka- nevar…) kurzemnieki varētu aizbraukt paskatīties uz Lielvārdi- Lāčplēsis ZF- tur esošo šmuci, putnu barus, kas nokopj visu dārzus, padzert akas ūdeņus ar amonjaku…. Tad izlemt par labu pāris (!) darbavietām… Kauns pašvaldībām, kas negrib iedziļināties SAVU VĒLĒTĀJU problēmās, domājot tikai par dažiem nodokļu latiem vairāk. Paskatieties “Lielvārdes ferma” jutūbā…

  11. interesanti,no kurienes biedriba ”Dzivnieku briviba”sanem finansejumu,kas apmaksa vinu darbibu?

  12. Ko nu stasta par konkurenci…tie 10000 paraksti ta ari bija – AUDZESANAS UN SLAKTESANAS AIZLIEGSANAI….EIROPA CILVEKI HUMANU APSVERUMU DEL AIZLIEDZ AUDZET KAZOKZVERUS….TACU LATVIJA – NAUDAS DEL SLEPKAVOSIM TALAK….ETIKAS,LIDZJUTIBAS UN IECIETIBAS LIMENIS VEL MUMS LOTI ZEMS….NEESAM IZAUGUSI LIDZ EIROPAS LIMENIM…..

    • Jā un vēl savākt parakstus par gaļas pārstrādes rūpnīcu un piena fermu likvidēšanu un grauzīsim zāli un pērnās lapas no kokiem. Interesanti cik mēs savā idiotismā tālu aiziesim?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+