Aug pozitīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto skaits 0
Pēdējo mēnešu laikā audzis pozitīvi par eiro ieviešanu noskaņoto skaits, kamēr negatīvi noskaņoto īpatsvars samazinājies, liecina pētījumu aģentūras TNS aptaujas dati.
Decembrī jautājumā par pāreju no lata uz eiro kopumā 31% iedzīvotāju bija “drīzāk pozitīva” vai “ļoti pozitīva” attieksme, janvārī pozitīvi noskaņoto īpatsvars audzis līdz 33%. Vienlaikus no 66% decembrī līdz 63% janvārī samazinājās “ļoti negatīvi” un “drīzāk negatīvi” noskaņoto iedzīvotāju daudzums.
Skatoties ilgākā laika perspektīvā – no 2012.gada oktobra līdz šā gada janvārim -, par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis – no 26% oktobrī līdz 33% janvārī. Negatīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto īpatsvaram samazinājies no 71% oktobrī līdz 63% janvārī.
Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojās iedzīvotāju vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem. Savukārt pret eiro ieviešanu tradicionāli negatīvi noskaņotajās grupās kā gados vecākie iedzīvotāji (65-74 gadi) un cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību augusi šaubīšanās par savu viedokli, jo janvārī viņu vidū ir kļuvis vairāk tādu, kam grūti formulēt savu noteikto viedokli “par” vai “pret” eiro ieviešanu.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī janvārī vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem jeb 15 līdz 24 gadus vecajiem iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, kā arī latviešu tautības pārstāvju vidū. Savukārt gados vecāko cilvēku, pensionāru un cilvēku ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, zemiem ienākumiem, kā arī cittautiešu vidū attieksme pret eiro ieviešanu biežāk ir noraidoša.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule tendenci pieaugt eiro atbalstītāju īpatsvaram Latvijā skaidro ar masu medijos arvien augošo informācijas daudzumu par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem. Iedzīvotāji ieklausās šajā informācijā un aktīvi to apspriež ar saviem tuviniekiem, tādējādi, iespējams, liekot šaubīties vai pat mainīt viedokli pret eiro ieviešanu agrāk negatīvi noskaņotajiem iedzīvotājiem, vērtē eksperte.
Viņa gan atzīmē, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu turpināt informēt iedzīvotājus par tiem eiro ieviešanas aspektiem, kas tiešā veidā attiecas uz katru iedzīvotāju. Jo, kā rāda aptaujas dati, tikai vidēji katrs piektais iedzīvotājs jeb 19% spēj pareizi un bez priekšā teikšanas nosaukt lata maiņas pret eiro kursu. Vēl 10% iedzīvotāju zina, ka latus pret eiro mainīs pēc pašreizējā kursa vai pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa (4%). Tomēr 35% atzīst, ka nav informēti par maiņas kursu, un vēl daļa aptaujāto satraucas par to, vai maiņas kurss būs godīgs un izdevīgs iedzīvotājiem.
Likumsakarīgi, ka par pareizo maiņas kursu labāk informēti ir tie iedzīvotāji, kas atbalsta eiro ieviešanu, un tie biežāk ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību, ar augstākiem ienākumiem un rīdzinieki. Savukārt neinformēti par maiņas kursu biežāk ir 15-24 gadus vecie jaunieši, attiecīgi skolēni un studenti, arī sievietes, pilsētnieki, izņemot rīdziniekus, kā arī iedzīvotāji ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Jaunieši ir mazāk informēti par eiro kursu, taču viņu vidū biežāk ir par eiro ieviešanu ļoti pozitīvi noskaņoto. Pudule norāda, ka tas varētu liecināt par to, ka, lai vai kāds būtu konkrētais kurss, protams, ja vien tas nav krasi neizdevīgs pašiem jauniešiem, jaunieši atbalstīs eiro ieviešanu, jo tam saskata vairāk ieguvumus, nekā pārējo paaudžu pārstāvji.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no šā gada 9. līdz 28.janvārim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1012 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.
Kā ziņots, Latvijas valdība izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai no nākamā gada janvāra.
