Augstskolās aicina ieviest grāmatas krievu valodā 0
“Dot iespēju studentiem apgūt krievu valodas kursus, kā arī ieviest vairāk grāmatu un izdevumu krievu valodā” – tādu rekomendāciju Banku augstskolai attiecībā uz ekonomikas studiju virzienu īstenošanu sniegusi Studiju virzienu akreditācijas komisija, ko izveidojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Tā kā pēdējā gada laikā IZM vairākkārt tapuši likumprojekti, kas paredzēja ieviest studijas krievu valodā arī valsts augstskolās, šis ieteikums liek domāt, ka IZM turpina izmantot visas spraugas, lai iestumtu krievu valodu augstākās izglītības iestādēs.
IZM komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļā gan man skaidroja, ka šāds ieteikums tapis, tikai pamatojoties uz pirms akreditācijas notikušo studiju virzienu izvērtēšanu.
Tajā pieci eksperti (viens no Čehijas, viens no Lietuvas un trīs no Latvijas) jau pauduši viedokli par to, ka studentiem studiju procesā derētu uzlabot krievu valodas zināšanas, kas pieprasītas darba tirgū.
Kā uzzināju Banku augstskolā, tā par šādu rekomendāciju pārāk neuztraucas un arī atzīst, ka krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba tirgū. Augstskolas pārstāve Lineta Mikša sacīja, ka ekspertu vizītes laikā augstskolā gan tikai viens no ekspertiem teicis, ka nepieciešams studiju procesā plašāk izmantot krievu valodu. Viņa uzsvēra, ka augstskola pirmkārt nodrošina Eiropas Savienības valstu valodu lietojumu, taču krievu valoda jau četrus gadus tiek piedāvāta kā izvēles studiju kurss vai kā otra svešvaloda. Tādā gadījumā gan nav skaidrs, kāpēc ekspertiem un akreditācijas komisijai šķitis, ka BA krievu valodas ir par maz.
“Starptautiskā biznesa un finanšu nozarē pasaulē tiek izmantota angļu valoda kā starptautiski lietota svešvaloda un pieejamā literatūra lielākoties ir angļu valodā,” piebilda L. Mikša.
Vai arī citas Latvijas augstskolas akreditācijas procesā saņēmušas līdzīgas rekomendācijas par krievu valodas lomas paplašināšanu?
Valsts lielākās augstskolas Latvijas Universitātes Akadēmiskā departamenta sektora vadītāja Ginta Tora stāsta, ka par krievu valodas plašāku mācīšanu ieteikumus snieguši darba devēji, taču akreditācijas laikā šādas rekomendācijas nav saņemtas. Dažās studiju programmās jau iekļauta krievu valodas kā svešvalodas apguve.
Kaut neoficiāla informācija liecina, ka citas mazākas augstskolas, ja arī nav saņēmušas rakstveida rekomendācijas par krievu valodas izmantošanu studiju procesā, tad par to, ka šīs valodas loma jāpaplašina, ar augstskolu pārstāvjiem runāts mutiski, ārpus protokola, bet apstiprinājumu šīm ziņām neizdevās gūt.
Piemēram, Vija Daukšte, kura vēl nesen bija Vidzemes Augstskolas rektore, sacīja, ka akreditācijas procesā ne reizi “ne oficiāli, ne neoficiāli ar mums nebija sarunu par krievu valodu”. Vidzemes Augstskolā gan arī studentiem jau ir iespēja apgūt krievu valodu, jo sevišķi, ja viņi studē ar tūrismu saistītās studiju programmās.
Pārskatot augstskolām sniegtās rekomendācijas attiecībā uz dažādiem studiju virzieniem, redzams, ka lielākoties tām ieteikts bibliotēkas papildināt ar izdevumiem angļu valodā.
