Austrumukrainas iedzīvotāji protestē pret Krievijas atbalstītajiem teroristiem 1
Pirmdien Doņeckā bija sapulcējušies vairāki simti ukraiņu, kuri pieprasīja Krievijas atbalstītajiem teroristiem aizvākt no pilsētas apdzīvotajiem rajoniem raķešu palaišanas iekārtas un pārstāt provocēt valdības spēkus atklāt uguni uz viņu mājām.
Mazā, neierastā demonstrācija pie pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas tā dēvētās vadības ēkas liecina, ka galvenajā prokrievisko kaujinieku bastionā izplatās pret teroristu “varasiestādēm” negatīvs noskaņojums. Doņeckas un Luhanskas reģionos atsākušās intensīvas kaujas, kurās dzīvību šomēnes zaudējuši jau 50 cilvēki. Karadarbība atkal uzliesmojusi pēc trīs mēnešus ilga relatīva klusuma, kas sekoja Minskā februārī parakstītajam līgumam par pamieru.
Doņeckas iedzīvotāji, kas mīt pie lidostas, par kuru tika izcīnītas vienas no smagākajām kaujām, pārmet teroristiem, ka tie viņus izmanto par dzīviem vairogiem. “Jūs slēpjaties aiz mūsu mugurām,” sauca daži iedzīvotāji. Citi vienkārši skandēja: “Kauns!” “Šajos apstākļos dzīvot pēdējā gada laikā ir bijis neiespējami,” atzina kāda jauna sieviete, kura nosauca tikai vārdu – Ļena, baidoties no kaujinieku atriebības. “Pēdējo divu nedēļu laikā mēs gandrīz neesam varējuši iziet no pagrabiem,” savukārt norādīja cita protestētāja vārdā Irina. “Viņi ir pametuši mūs likteņa varā.”
Tā dēvētās Doņeckas Tautas Republikas medijos par pasākumu nekas nebija teikts. Iepriekš publicētos video, kuros redzama raķešu palaišana no bērnu rotaļu laukumiem un daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kaujinieki nodēvējuši par viltotiem.
Doņeckas kaujinieku līderis Aleksandrs Zaharčenko pēdējās sadursmēs vaino Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Rietumu atbalstīto valdību. “Ukrainai nevajag Minsku. Tā dara visu, lai izjauktu vienošanos,” kaujinieku mājaslapā apgalvoja Zaharčenko. “Mēs esam uz pilna mēroga kara robežas,” brīdināja viņa vietnieks Deniss Pušiļins.
Protesti Doņeckā notika pirms kārtējās Minskas sarunu kārtas. Līdz šim sarunas nav nesušas nekādus rezultātus, un tas licis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) delegācijas vadītājai Heidijai Tagliavini atteikties no viņai uzticētās lomas. Viņa gan vēl piedalīsies otrdien paredzētajās sarunās. Atlūgumu viņa iesniedza pēc smagajām sarunām pagājušajā mēnesī, pēc kurām Krievijas pārstāvis pēkšņi pameta telpu.
Ukraina uzstāj, ka vietējās vēlēšanas nevar tikt sarīkotas, kamēr Kijeva nav atguvusi kontroli pār robežu ar Krieviju un kaimiņvalsts karavīri nav pametuši karadarbības zonu. Kaujinieki vēlēšanas grib sarīkot daudz ātrāk un pēc saviem nosacījumiem. Maskava joprojām noliedz jebkādu līdzdalību karadarbībā. Tomēr tā apsolījusi līdz gada beigām atdot Kijevai 400 kilometru garās robežas kontroli, pār kuru kaujinieki saņem papildspēkus un bruņojumu, tostarp tankus un smago artilēriju. Saskaņā ar ANO datiem konflikts, kas ilgst nu jau 14 mēnešus, prasījis gandrīz 6500 cilvēku dzīvību.
