Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

“Latvijas Avīze” – avīze skaidram, zinīgam prātam
 (2)

la0611

Mūsu ilggadējiem lasītājiem jautāju, kāpēc viņi izvēlas tieši “Latvijas Avīzi”.

 

Imants Līgotnis Rīgā: “Uzskatu, ka “Latvijas Avīzes” stiprā puse ir Egila Līcīša asprātīgie feļetoni un trāpīgie Māra Antoneviča un Voldemāra Krustiņa komentāri, kā arī lielās politiskās intervijas, kur jautāts tiek pēc būtības, nevis labvēlīgi intervējamajam, kā dažās citās avīzēs. Tagad, kad esmu brīvs pensionārs, varu cītīgi sekot politikai. Dažkārt tikai sev par prieku uzrakstu arī kādu pantu. Iepriecina arī “Latvijas Avīzes” atbalsts spēlfilmai “Dvēseļu putenis”. Man abi vectēvi cīnījās strēlnieku rindās Pirmajā pasaules karā un arī Kalpaka divīzijā. Savā bērnībā es bieži klausījos pārrunas par to, kā latvieši ir lējuši asinis kaujās pret vāciešiem. A. Grīna “Dvēseļu puteni” esmu lasījis un pārlasījis. Domāju, ka “Dvēseļu puteņa” ekranizācija būtu laikā un vietā. Tas būtu atgādinājums, kas ir latviešu tautas patiesās vērtības.”

Irma Vilupa Madonas novadā: “Man “Lauku Avīze” iepatikās no pirmā numura, kad biju sabiedriskā preses izplatītāja. Tagad avīzi pasūtu kā vienīgo. Parasti sāku lasīt ar 3. lappusi – ar M. Antoneviča, V. Krustiņa, U. Šmita komentāriem. Iepriecina arī novadnieces Andas Līces raksti. Vīrs par politiku lasa vēl cītīgāk. Interesē arī raksti par veselību, sadzīvi un izglītību, jo mācās taču mazbērni, arī par noziedzību, jo agrāk strādāju milicijā. Cītīgi lasu arī rakstus par vēsturi. Gribētos, lai vairāk būtu aculiecinieku stāstījumu. Vienmēr izlasu “Lasītāju balsis” pēdējā lappusē, jo tur ir lasītāju sāpes un prieks.”

Laimonis Ķuda Jūrmalā: “Parasti es saņemu “Latvijas Avīzi” ap desmitiem no rīta un sāku ar krustvārdu mīklas risināšanu. Kamēr neesmu to atrisinājis, man miera nav. Avīze ir ļoti daudzpusīga un, manuprāt, labākā Latvijā. Visvairāk mani interesē raksti par politiku un vēsturi, izgriežu visus romānu turpinājumus. Es lasu rakstus par makšķerēšanu un dabu, jo aizraujos ar makšķerēšanu un sēņošanu.”

Ināra Brasliņa Ikšķilē: “”Latvijas Avīze” ir man mīļa, jauka un patīkama avīze, vienīgā, ko pasūtu, par ko brīnās tie, kas zina, ka man ir viena no mazākajām pensijām. Bet kā lai nepasūtu, ja avīzei ir dažādi interesanti pielikumi, ko var pārlasīt atkal un atkal, vispusīga televīzijas programma? Politika ir mans jājamzirdziņš, un sevišķi man patīk jaunie politiķi – tādi kā Raivis Dzintars, un jaunie vēsturnieki, kuri uz Latvijas vēsturi skatās ar skaidrām acīm. Manuprāt, nekad nevarēs piedot ne Latvijas okupāciju, ne deportācijas. Šī baiļu ēna, ka kaut kas tāds var atkārtoties, mani vajā joprojām. No padomju gadiem man derdzās neīstums un liekulība. Tagad dzīve nebūt nav vienkārša. Dēlam pirmspensijas vecumā jau otro gadu nav darba. Nu dzīvojam vienā mājā, jo tā ir lētāk. Es smejos, ka dzīvoju garāžā, bet ar visām ērtībām – man ir izbūvēta sava ieeja, duša, virtuve, istaba un pat lasītava. Es lepojos ar dēla ģimeni, kur ir pieci bērni, un meitas ģimeni. Man ir seši mazbērni un jau arī mazmazbērni.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. LA gandē savu reputāciju, nemitīgi intervējot “bijušos”, kā, piemēram, Godmani. Turklāt intervējotr Godmani, nekad neviens no intervētājiem nepajautā Godmanim, kāpēc viņš ļāva izzagt Latvijas kopmantu savos premjerēšanas laikos – kā 0o. g. sākumā, tā Parex bankrota laikā.

  2. LA zaudēs ja tai nebūs plaša alternatīva- elektroniskā avīze.

Draugiem Facebook Twitter Google+