Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. decembris, 2012
Drukāt

Baldonē ir, ko redzēt!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Pusstundas braucienā no Rīgas esošā mazpilsēta šarmu nezaudē arī ziemā, kad slēpotājus pievelk Riekstu kalna un Mežkalnu trases. Taču šis stāsts ir par baldoniešiem, kuru darbs vairo svētku prieku arī citviet.

 

Eņģelis logā

Piecu bērnu (10 – 20 gadu vecuma amplitūdā) ģimenes galva savai saimei spējis sagādāt gaišu un skaistu mājokli, kur ievērojama platība ierādīta arī vaska izstrādājumu un biškopības piederumu ražošanai. Treknajos gados Normana uzņēmumam “BB Aģentūra” veicās reklāmas jomā, un Graustiņiem izdevās labi pārdot savu iepriekšējo dzīves vietu Mārupē. Pirms trim gadiem celto ģimenes ligzdu Baldonē rotā piekarami un uzlīmējami vaska dekori, kuru gatavošana “Skabāržos” rit trešo sezonu.

Pievēršanās biškopības produktiem ir krīzes diktēts turpinājums Vecbebros skolotam biteniekam. Apgūtā specialitāte nav bijis viņa pamatdarbs, taču kontakti ar dravniekiem uzturēti vienmēr, īpaši ar tehnikuma biedru Artūru Grudovski. No viņa z/s “Lielvaicēni” Normans pērk vasku figūriņu liešanai un mākslīgo šūnu plāksnes sveču tīšanai. Asprātīgās idejas iemiesojums līdzinās vienkāršam bērnu konstruktora komplektam: vaska plāksne, dakts un uzskatāma pamācība pievilcīgā ietērpā. Normans gandarīts par to noietu Jāņa Rozes un “Valters un Rapa” grāmatnīcās, taču sašutis par lielveikalu sadarbības noteikumiem. Tāpēc tur viņa produkcijas nav. Izvest tautās divatā ar sievu Aivu lietos gaismas eņģeļus, zvaniņus un tauriņus palīdzēja to dāvināšana paziņām un kaimiņiem. Saules vai elektrības izgaismotās figūriņas logos vai pie lampiņām piekārtas uzlabo omu gada tumšākajā laikā un noskaņo gaismas gaidīšanas svētkiem!

Šogad Normana sadarbība ar biškopjiem paplašinājusies krietni praktiskākā jomā. Konstatējot, cik ļoti viņiem nepieciešamas medus atsildīšanas kameras un cik mazs ir to piedāvājums, “Skabāržu” saimnieks pats uzsācis ražošanu. Ar viņa izdomāto un konstruēto putuplasta kasti, kurā ievietots sildelements, medus spaiņa atsildīšana notiek ar minimālu elektrības patēriņu, kas izmaksā vien 5 santīmus. Šādu efektu nodrošina izejmateriālam piemītošā siltumizolācijas spēja. Kameru dažādie izmēri un konfigurācijas ļauj dravniekiem izvēlēties sev piemērotāko variantu, izmantojot gan spaiņus, gan kāres. Ir kameras, kas atbilst stropu korpusa izmēram, un tad tās var likt tornī, kas biškopja darbu padara ražīgāku.

 

Vai bites mudina lidot? 
Baldone_076_VS

No tēva iedzimtās konstruktora dotības Normanam slīpējusi 2005. gadā uzsāktā lidošana ar paraplānu. Savukārt metālapstrādes iemaņas viņš apguvis, papildinot savu lidaparātu ar pašgatavotu motoru un ievelkamo vinču. Nu jau daudz pieredzējušais lidotājs un paraplanierisma instruktors Normans Graustiņš neņemas apgalvot, ka celties spārnos mudina bites, bet kaut kāda saistība ir. Iespējams, strādīgums un varēšana būt brīvā lidojumā, kas paver apvāršņus.

– Planējot virs Alpiem, Eiropā viss ir tepat, un attālumus mēra motorizēto ierīču nobrauktajos kilometros. Himalajos apzinies, ka cilvēks ir krislis, kura pārvietošanos un mērogus nosaka pēc kājāmgājēja noietajām stundām…

Vienā laidā ar motoru šogad nolidotajiem 140 km viņš Latvijā bijis 1. vietā, pasaulē – trīspadsmitais. Citos gados pievarēto kilometru bijis vairāk. Jaukākais ir tas, ka lidošanas entuziasts gaidāmajā pavasarī ieplānojis notvert kādu spietu, lai beidzot arī pats sāktu svētīgo biškopību.

 

 

VIP piparkūkas

Baldone_019_VSIlonas ceļu uz piparkūkām bruģējusi zīmēšanas un veidošanas dziņa, kurai nodoties liedza iesāktās jurisprudences studijas. Tās palika pusratā, kad ģimenē ienāca dēlēns Ingus un māmiņas rūpes. Vīra – sporta skolotāja un vietējās regbija komandas trenera – Kārļa Dilbo aldziņa atmodināja Ilonas radošo garu, proti, rosināja eksperimentus ar piparkūkām. Vispirms ar mīklu, līdz izkombinēja vislabāko sastāvu, sekoja perfektākās glazūras meklējumi. Pēc tam arī formu, krāsu, tēlu veidošana un, protams, gada darba rezultātu garantējošas tehnoloģijas izstrāde. Būtu jāpatentē – atzīst autore, kura šur tur jau manījusi savu piparkūku atdarinājumus…

Meitas mērķtiecību atbalstīja arī tēvs, atvēlot un iekārtojot mājā atbilstošu telpu. Līdz ar mājražotājas statusu iegūšanu 2010. gadā viņa sāka izstrādājumu gatavošanu un pārdošanu. Pašsaprotami, ka pirmie vērtētāji bija Baldones iedzīvotāji, kuri allaž priecājas par jaunumiem vietējā tirdziņā. Pieprasījums, tātad arī darba apjoms ievērojami audzis. Sākumā 7 dienās cepusi 200 piparkūkas, tagad veselu tūkstoti, kas sanāk no 60 kg mīklas. Apritē jau 50 formu cepumi trīs izmēros. Ļaudis Ilonas piparkūkas pērk kā suvenīrus, un šī eksporta galamērķi ir ne vien kaimiņvalstis, bet arī Rietumeiropā un Amerikā.

Iedzīvotāju rosību un uzņēmību veicina pašvaldība, kurā nav bezdarba un kas novada viesus un sadarbības partnerus iepazīstina ar vietējiem izstrādājumiem. Šogad Baldone pirmoreiz tikusi pie sava VIP – vietējās identitātes produkta. Šādu atzinību ieguvušas Ilonas glazētās piparkūkas, kuras attiecīgam konkursam izvirzījusi Latvijas Lauku foruma dalībniece – Baldones Partnerības biedrība. Saistošākais ir tas, ka oriģinālo piparkūku gatavošana jaunajai sievietei ir tikai līdzeklis, lai sasniegtu augstāku mērķi. Savu nākotni un personības izpausmi viņa redz rehabilitācijas centra izveidē bērniem ar īpašām vajadzībām. Zeme Baldonē jau ir, atliek vien sacept kapitālu ieceres īstenošanai! Latvijā trūkst stacionāru nometņu, kas cauru gadu varētu uzņemt rūpju bērnus. Ideju rosinājis Kārlis. Ar šādiem bērniem viņš devies braucienos uz citām valstīm, kur ar specializētiem rehabilitācijas centriem ir nodrošināti visi, kam tie nepieciešami. Lai tuvinātu ieplānoto, Ilonu atbalsta ģimene. Māsa un vīrs šajās pirmssvētku dienās, kad cepējai darba pāri galvai, krāso piparkūkas.

 

 

Sīpolu zapte mācītāja mājā

Taujājot pēc radošiem baldoniešiem, kuri gatavo neikdienišķus izstrādājumus, domes vadītāja Karina Putniņa un lauksaimniecības konsultante Inese Legzdiņa kandidatūru sarakstu saveidoja itin garu. Sak’ – pie mums gandrīz visi ir aktīvi, darbojas dažādās jomās, un katrs ar kaut ko izceļas! Tostarp Ulrika Morica, kuras sīpolu zapte iecienīta daudzās apkārtnes mājās. 
Baldone_032_VS

Neparastās ēdmaņas gatavotāja ir Vecumniekos, Vallē un Budbergā kalpojošā luterāņu mācītāja Jura Morica kundze. Mums paveicās ar namatēva un jaunākās meitas Emīlijas klātbūtni un ar to, ka nule vārītā “Ulrikas zapte” jau bija gatava. Smaržoja un skanēja svētki ar Emīlijas atskaņoto klaviermūziku fonā. Šie svētki viņiem būs īpaši, jo pienākusi 30. jubileja kopš Jura un Ulrikas iepazīšanās 1982. gada Ziemassvētkos. Tad viņš, arodskolu beidzis pavārs, topošajai sievai mācīja gatavot ēst un brīvajos brīžos muzicēja. Operas flautista dēls uzaudzis ar klasisko mūziku, ko apguva pašmācībā. Līdz tādam līmenim, ka kļuva par skaņu režisoru un strādāja ar populārajām grupām “Eolika”, “Vaidava”, “Opus”, “Opus Pro” un ar Zigmaru Liepiņu nodibināja pirmo privāto ierakstu studiju, vēlāk kļūstot arī par jaundibinātā SWH radio akcionāru. Dzīvē notiek neparedzamas lietas, un Latvijas brīvlaika Saeimas deputāta, zvērināta ateista sociķa mazdēls, Dieva uzrunāts, izstudējis Lutera akadēmiju, kļuva mācītājs.

Ne mazāk trauksmains ritums bijis grāmatvedei Ulrikai, audzinot trīs meitas. Papildus šim gandarījuma viņa radusi arī citus. Pašas organizētie sakrālā tūrisma braucieni pa Latviju kopā ar draugiem un domubiedriem devuši jaunatklājumus visnomaļākajās vietās. Pat dziļu mežu vidū vēl saglabājušies dievnami un draudzes! Īpaša bijusi arī iepazīšanās ar noslēgtajiem vecticībniekiem. Saskarsmē ar krievu sabiedrību viņa uzzinājusi par sīpolu ievārījumu kā efektīvu pretgripas līdzekli. Piedāvātais variants neapmierināja, tāpēc variēja sastāvdaļas, tās papildinot pēc savas izjūtas un garšas. Lai gan tagad viņai ir sava recepte, katrs vārījums iznāk savādāks. Pikanti saldenais virums ar čili ir ne vien aromātiska piedeva, kas papildina ikvienu cepeti vai rīsus, bet arī imūnsistēmu spēcinošs līdzeklis. Labās atsauksmes un apkaimes zemnieku dāvātie sīpoli liek Ulrikai domāt par zaptes patentēšanu un nopietnu pievēršanos oriģinālprodukta ražošanai.

Mācītājs, kuram katri kristiešu svētki prasa vislielāko atdevi kalpošanā, Ziemassvētkus uzlūko bez lieka patosa.

– Kad Dievs ap ziemas saulgriežiem pasaulei dāvināja Jēzu Kristu, bērna piedzimšana nebija nekas īpašs. Viņa precīzais dzimšanas datums nav dokumentēts, toties to iezīmējis jaunais gadskaites cikls. Skaistos svētkus gada tumšākajā laikā cilvēkiem dāvājusi baznīca, un labi, ka tie kļuvuši par ģimenes svētkiem, ienesot tajās mieru un prieku.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+