Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. marts, 2012
Drukāt

Baltijā – pie dzīvniekiem, dziedātājiem un ūdens

Foto: LETAFoto: LETA

Visām Baltijas valstīm kopīga ir neskarta daba, bagātīgs kultūras mantojums un skaistas pludmales. Taču, ja vēlas izbaudīt tikai vienu no šiem elementiem, tad dabas mīļotājiem labāk doties uz Igauniju, ūdens prieku un kūrortu cienītājiem – uz Lietuvu, savukārt kultūras gardēžiem ieteicamāka ir Latvija, it sevišķi Baltijas metropole Rīga.

 

Tādu iespaidu radīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezentācijas Baltijas preses konferencē ikgadējā starptautiskajā tūrisma izstādē “ITB Berlin”.

Pērn tūrisms audzis visās trīs Baltijas valstīs, it īpaši palielinoties ceļotāju skaitam no Vācijas. Kā atzina Igaunijas Tūrisma padomes direktors Tarmo Mutso, Igaunijā pieaugumu veicinājis Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, kas pērn bija piešķirts Tallinai: “Igauniju apmeklēja daudz ārvalstu žurnālistu, kuri ar savām reportāžām ieinteresēja ceļotgribētājus.” Igaunija tūristus aicina apmeklēt jauno Jūras muzeju, paviesoties nesen renovētajā televīzijas tornī, apskatīt smilšu alas, aizbraukt uz Vihula muižu, kur aplūkojama vēsturiska degvīna brūvētava.

Tomēr galveno uzsvaru kaimiņvalsts liek uz dabas tūrismu. “Daba – tas ir pats svarīgākais,” nešaubīgi atbild Igaunijas izstādes stenda darbiniece, vaicāta, kas ir galvenie vācu ceļotāju intereses objekti Igaunijā. “Vai jūs zinājāt, ka Igaunija ir viena no mežiem bagātākajām valstīm pasaulē?” preses konferencē ārvalstu žurnālistus centās ieintriģēt arī T. Mutso. Mežos mīt vairāki simti brūno lāču, lūšu, tūkstošiem alņu, čivina visdažādāko sugu putni, turklāt dabas daudzveidība pieejama arī internetā – zvēru dzīvi var vērot no dabas parkos uzstādītajām vebkamerām. Arī tūrisma bukletos Igaunija valsti pieteic ar saukli: “Igaunija pārsteidz ar WLAN (bezvadu interneta tīkls) un mežu!”

“Mēs esam otra zaļākā valsts pasaulē, uzreiz pēc Šveices,” tā, atsaucoties uz Jēlas un Kolumbijas universitāšu “Environmental Performance Index” pētījumu, uzsvēra arī Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs. Preses pārstāvjiem izrādītajā Vācijas tūrisma tirgum paredzētājā īsfilmā “Silvio un Sabīne Latvijā” vācu ceļotāju pāris pastaigājas pa Rīgas ielām, apjūsmo arhitektūru, iegriežas baznīcā, austuvē, vizinās zirga pajūgā, brauc ar laivu, atpūšas pie jūras un bauda maltīti lauku mājas pagalmā gandrīz pilnīgi vieni – it kā Latvijā citu cilvēku bez viņiem nemaz nebūtu. Filmas sižets saskaņots ar Latvijas tūrisma saukli “Baudi nesteidzoties!” (Igaunijas sauklis: “Pozitīvi pārsteidzoša”, savukārt Lietuvai īpaša saukļa vispār nav), cenšoties ieinteresēt ceļotgribētājus, kuri meklē mieru nostāk no burzmas un pārsvarā pieder vecākajai paaudzei.

 

Atšķirībā no Igaunijas Latvijas tūrisma mārketings gan nekoncentrējas uz kādu vienu galveno elementu. Pilis un muižas, opera, jūrmala, Dziesmu svētki, Jāņu svinības, veselīga pārtika, veselības tūrisms, Līgatnes dabas parks, jūgendstils, festivāls “Staro Rīga” – tik dažādus Latvijā pieejamos tūrisma mērķus uzskaitīja A. Slokenbergs.

 

Ar tikpat saskaldītu piedāvājumu uzstājās arī Lietuva, kuras pārstāve gan centās īpaši uzsvērt vācu kultūras un arhitektūras mantojumu, kas iepazīstams Klaipēdā un Viļņā. Lietuvas stendā piedāvātajos bukletos gan uzkrītoši daudz vietas atvēlēts ūdens baudu tematam: SPA veselības kūres, Kuršu kāpa, ūdens atrakciju parki un jahtu tūrisms. Turklāt Lietuvu var apmeklēt jebkurā gadalaikā: pavasarī doties izbraucienā ar divriteni vai laivu, vasarā spēlēt golfu un atpūsties pludmales smiltīs, rudenī lidot ar gaisa balonu, bet ziemā karsēties saunā vai sēdēt pie kamīna lauku viesu namā.

Tiesa gan, kā atzīst Baltijas valstu stendos, vācu tūristi ļoti reti mēdz apmeklēt tikai vienu no Baltijas valstīm – tipisks ceļotājs no Vācijas vēlas pabūt visās trīs zemēs, savu ceļojumu sākdams no Lietuvas. Dažkārt gan tas ir apgrūtinoši, jo Lietuva gaisa satiksmes savienojumu ziņā ar Vāciju tālu atpaliek no Rīgas, tāpat gaisa satiksme ar Vāciju ir minimāla arī Tallinai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+