Ekonomika
Bizness

Baltkrievija ieinteresēta palielināt naftas tranzīta apjomus pa “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru0


LDz prezidents Edvīns Bērziņš (pirmais no labās) kopā ar Baltkrievijas kolēģiem.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš (pirmais no labās) kopā ar Baltkrievijas kolēģiem.
Foto: F64

Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumi ir ieinteresēti palielināt naftas un naftas produktu pārvadājumu apjomus, izmantojot VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūru, savukārt LDz ir gatavs uzņemt un sadarbībā ar ostām un termināļiem šīs kravas apstrādāt.

To aprīļa sākumā, tiekoties ar Baltkrievijas transporta ministru Alekseju Avramenko un Baltkrievijas naftas un ķīmijas koncernu pārrunāja LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Lai izpētītu Latvijas ostu un termināļu un dzelzceļa infrastruktūras piedāvātās iespējas, vizītē ieradušies arī Baltkrievijas naftas nozares pārstāvji. Baltkrievijas naftas un ķīmijas valsts koncerna vadītājs Andrejs Ribakovs atzina, ka naftas produktu pārvadājumu organizēšanā tiek domāts par ziemeļu virziena apgūšanu, un tam varētu izmantot Latvijas dzelzceļa, ostu un termināļu infrastruktūru.

Nozares pārstāvji sarunas laikā atzina, ka labs stimuls kravu pārvadājumu organizēšanai caur Latviju būtu kopīgi projekti ar termināļiem Latvijā.

Arī Latvija ir ieinteresēta sadarbībā ar Baltkrieviju naftas produktu tranzīta organizēšanā, un lai veicinātu iespēju to īstenot, tiek modernizēts dzelzceļa mezgla posms Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma, kas uzlabos kravu caurvedes spējas un termināļu iespējas uzņemt lielākus kravu apjomus. E.Bērziņš uzsver, ka termināļiem, ostām un dzelzceļa infrastruktūrai ir jābūt gataviem uzņemt naftas produktu kravas gan virzienā uz Baltkrieviju, gan arī virzienā no Baltkrievijas un citām Eiropas valstīm.

“”Latvijas dzelzceļš” un dzelzceļa infrastruktūra ir gatava naftas un naftas produktu pārvadājumiem satiksmē ar Baltkrieviju. Te saredzu iespēju izveidot labu piedāvājumu šajā jomā,” Baltkrievijas delegācijai pauda LDz prezidents. Lielākā daļa naftas un naftas produktu pārvadājumu pa LDz infrastruktūru notiek satiksmē ar uzņēmumu “Naftan”, taču vienlīdz svarīgi ir pārvadājumi satiksmē ar Mozirskas naftas produktu pārstrādātājiem, kas specializējies uz tādiem produktiem, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām, un līdz ar to šos produktus iespējams cauri Latvijas ostām eksportēt uz citām valstīm, uzsvēra E. Bērziņš.  

Viņš akcentēja, ka ļoti būtiska loma pārvadājumu organizēšanā ir 2018.gada rudenī Ministru kabinetā apstiprinātajam Indikatīvajam dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam un noslēgtajam daudzgadu līgumam starp LDz un Satiksmes ministriju, nodrošinot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas stabilitāti turpmākos piecus gadus. Savukārt tas garantē pārredzamību tranzīta nozares dalībniekiem un ļauj tiem slēgt piecu gadu līgumus ar kravu nosūtītājiem.

Vienlaikus tikšanās laikā pārrunāti jautājumi saistībā ar Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikāciju Daugavpils virzienā un no Daugavpils līdz Baltkrievijas robežai. Abas puses pauda gatavību īstenot pārrobežu sadarbības projektu gadījumā, ja tam būs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums.

Latvijai ar Baltkrieviju kravu pārvadājumos pa dzelzceļu ir laba pārvadājumu dinamika, taču iesāktie projekti ir jāturpina un jādomā, kā vēl vairāk tos uzlabot, tikšanās laikā pauda A.Avramenko, paužot cerību, ka izdosies arī kopīgi īstenot elektrifikācijas projektu.

Satiksmē ar Baltkrieviju svarīgi arī uzlabot kravu apstrādes kapacitāti. Šim nolūkam tiek modernizēti Daugavpils šķirošanas stacija un Daugavpils pieņemšanas parks, kas ļaus apstrādās ievērojami garākus vilcienu sastāvus, tādējādi palielinot kravu apgrozījumu, uzsvēra LDz viceprezidents Ēriks Šmuksts. Savukārt, lai sniegtu vēl labākus un ātrākus pakalpojumus klientiem, noris darbs pie elektroniskās dokumentu aprites ieviešanas saziņā ar Baltkrieviju.

2018.gadā satiksmē ar Baltkrieviju kopumā pārvadāti 30,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 30% vairāk nekā 2017.gadā, savukārt naftas produktu sektorā pārvadāti 7,3 miljoni tonnu, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums vērojams arī pasažieru pārvadājumu sektorā, kur pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 14%, sasniedzot 28,1 tūkstoti cilvēku.

Teicamus rezultātus uzrādījis arī pērn gada sākumā ieviestais kravas ekspresvilciena maršruts Minska-Rīga, kas izmantots, lai pārvadātu 173 sastāvus Rīgas virzienā un 439  Minskas virzienā.

 

LA.lv