Ikviena galerija lepotos ar V. Irbes pasteļiem. V. Irbes ”Mežmalā”, 1930. gadi, papīrs/pastelis, 51 x 72 cm . No galerijas ”Antonija”.
Ikviena galerija lepotos ar V. Irbes pasteļiem. V. Irbes ”Mežmalā”, 1930. gadi, papīrs/pastelis, 51 x 72 cm . No galerijas ”Antonija”.
Foto – Anda Krauze

Baskājīt Irbīte, uzaust dievišķā gaisma!
 0

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Reiz viņš skatījies, kā caur koku zariem vizuļo rīta saules stari. Sarunbiedrs rosinājis: – Nu, uzglezno tos! Mākslinieks atteicis: – Nē, es to nespēju, tā ir dabas dievišķā gaisma!

Voldemārs Irbe (1893 – 1944), tautā saukts par baskāji Irbīti, bija neordināra, tikai mākslai dzīvojoša personība, kas ieņēmusi paliekošu vietu Latvijas mākslas vēsturē ar brīnišķīgām ainavām un sadzīves žanra darbiem pastelī. Galvenokārt gleznoja pilsētas nomaļu skatus, žanra darbus, arī portretus. Viņa darbiem raksturīgs ekspresīvs kompozīcijas un krāsu risinājums. Bijušas personālizstādes (1923, 1932, 1934, 1936), nepārtraukti eksponējis darbus savā darbnīcā Brīvības ielā 103. Strādājis arī Pārdaugavā izremontētajā šķūnītī Akmeņu ielā 26.

CITI ŠOBRĪD LASA

Godinot mākslinieka piemiņu viņa 120. jubilejas gadā, 10. oktobrī, zīmīgajā datumā, kad viņu 1944. gadā nogalināja lādiņa šķemba, Rīgā, Sv. Miķeļa kapos iesvētīja Irbītes apbedījuma vietas krustu. Irbīte dzīvoja kā Dieva kalps, viņš bija pat pieņēmis mūka kārtu un piederēja pie latviešu pareizticīgo Debesbraukšanas draudzes Rīgā, Mēness ielā 2.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.