Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

Baznīcas priekšstāvju skaudrā vēsture


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Romas katoļu baznīca tuvākajā laikā izraudzīs sev jaunu priekšstāvi. Vēstures gaitā pāvesta amatā atradušies arī ļoti skandalozi cilvēki, kurus pavadījusi varmākas, naudas rausēja vai atriebēja slava. Šoreiz – par desmit vispretrunīgāk vērtētajiem Romas katoļu baznīcas pāvestiem.


 

1. Notiesā mirušo priekšgājēju

Pāvesta Stefana VI (amatā no 896. līdz 897. gadam) vārds vēsturē iegājis, jo viņš sarīkojis tiesas prāvu, kas tiek dēvēta par vienu no “dīvainākajām un briesmīgākajām cilvēces vēsturē”. Viņš tik ļoti ienīda savu priekšgājēju pāvestu Formozu, ka lika atrakt viņa kapu un tur deviņus mēnešus trūdējušo līķi ieģērbt garīdznieka tērpā, lai nosēdinātu tiesas sēdē, kur viņu varētu notiesāt par virkni nepamatotu apsūdzību. Formoza līķim piesprieda pirkstu nociršanu. Pēc tiesas līķi iemeta Tibrā, kur pāvesta mirstīgās atliekas beidzot varēja atdusēties mierā.

 

2. Dārgu mantu fetišists

Pāvestam Leonam X (1513 – 1521) patika dārgas mantas, un viņš neslēpa savu kāri uz tām. Būdams tipisks renesanses laika cilvēks, viņš atjaunoja Vatikāna bibliotēku, paātrināja Svētā Pētera bazilikas būvi un izveidoja dāsnus fondus mākslas atbalstam. Taču viņa centieni atjaunot Romas pozīcijas kultūras dzīvē prasīja daudz naudas. Tik daudz, ka divu gadu laikā viņš bija pilnībā iztukšojis ne tikai Vatikāna kasi, bet arī paša ietaupījumus. Lai segtu iztrūkumu, Leons X sāka izpārdot Vatikāna pils īpašumus, tostarp mēbeles, traukus, dārglietas un apustuļu statujas. Viņš arī izdeva indulgences, grēciniekiem dodot iespēju izpirkt savus grēkus.

 

3. Pasūta priekšgājēju nāvi

Sergijs III tiek uzskatīts par vienīgo pāvestu, kurš pasūtījis cita pāvesta nāvi. 904. gadā viņa uzdevumā tika nogalināti bijušie pāvesti Kristofers un Leons, un augsto amatu ieņēma Sergijs III. Tiesa, ar to viņa noziegumi nebeidzas. Viņam arī esot bijis romāns ar kādas ietekmīgas itāliešu ģimenes meitu, kura pasaulē laidusi pāvesta dēlu. Viņš vēlāk kļuva par pāvestu Jāni XI.

 

4. Pievēris acis uz holokaustu

Visnotaļ populārs un cienīts sava pontifikāta laikā no 1939. līdz 1958. gadam, Pijs XII kritiku izpelnījies pēdējos desmit gados, starptautiskajām ebreju kopienām apgalvojot, ka viņš, būdams katoļu baznīcas galva, pārāk maz darījis, lai Otrā pasaules kara laikā nepieļautu holokaustu.

 

5. Piesaka īpašumtiesības uz cilvēkiem

Pāvests Bonifācijs VIII (607. gada februāris – novembris) bija viens no kaismīgākajiem Svētā Krēsla varas atbalstītājiem. Ar toreizējo Francijas karali Filipu IV sācis strīdu par garīdznieku nodokļiem, Bonifācijs VIII pēdīgi izdeva dekrētu, kurā paziņoja, ka “katra cilvēciska radība ir Romas pontifikāta īpašums”. Viņš izsūtīja algotņu vienības, kam tika uzdots iznīcināt citiem piederošās pilis. Būdama neapmierināta ar šādu pāvesta rīcību, kāda bagāta itāliešu ģimene pamanījās Bonifāciju VIII nolaupīt un gūstā turēt vairākas dienas. Pāvests atteicās atsaukt savu dekrētu. Viņš nomira mēnesi pēc atbrīvošanas no gūsta.

 

6. Ļaunākais no ļaunākajiem

Korumpēts, grēcīgs un ļauns, Aleksandrs VI (1492 – 1503) bieži tiek dēvēts par vienu no sliktākajiem pāvestiem. Būdams bagātas itāliešu ģimenes atvase, viņš katoļu baznīcas spicē nokļuva, dāļājot dāsnus kukuļus. Kļuvis par pāvestu, Aleksandrs VI augstos amatos iecēla arī savas ģimenes locekļus. Tāpat baumoja, ka savas valdīšanas laikā viņš pāvesta rezidencē esot rīkojis baisas orģijas.

 

7. Pārdod pāvesta amatu
krusts

Kāds Romas katoļu baznīcas kardināls savulaik pāvestu Benediktu IX (1032 – 1044) nodēvēja par “elles dēmonu, kurš maskējies kā priesteris”. Savukārt pāvests Viktors III par Benediktu rakstīja, ka viņš savu kalpošanas laiku vadījis “tik neģēlīgi, tik mānīgi, tik pretīgi, ka man uznāk drebuļi, par to vien iedomājoties”. Benedikts IX bijis viens no jaunākajiem pāvestiem, viņš šajā amatā ticis iecelts uz trīs termiņiem, turklāt Benedikts IX kļuva par pirmo pāvestu, kurš savu amata vietu pārdeva. Pircējs bija kāds priesteris, kurš vēlāk kļuva par pāvestu Gregoriju VI.

 

8. Stiprina ģimenes varu

Pāvests Nikolajs III (1277 – 1280) amatā pavadīja trīs gadus, taču to laikā pamanījās augstos amatos iecelt savus ģimenes locekļus – brāļus un brālēnus, kam baznīcas pārvaldītajās teritorijās piešķīra zemi un politisko varu.

 

9. Kārs uz naudu

Pāvests Jānis XV amatā bija no 985. līdz 996. gadam. Šajā laikā viņš iemantoja ārkārtīgu iedzīvotāju nepatiku, jo nekautrējās atklāti izdāļāt baznīcas īpašumus un naudu saviem ģimenes locekļiem. Viņš ticis raksturots kā “kārs uz netīru peļņu un korumpēts visās savās darbībās”.

 

10. Spīdzināšanas aizstāvis

Inkvizīcija ir viena no tumšākajām lappusēm Romas katoļu baznīcas vēsturē. Bet pāvests Inocents IV (1243 – 1254) bija tas, kurš atļāva izmantot spīdzināšanu, lai panāktu “ķeceru atzīšanos”. Viens no slavenākajiem cilvēkiem, kurš nonāca baznīcas inkvizitoru rokās, bija Galileo Galilejs – viņš apgalvoja, ka Zeme griežas ap Sauli…

 

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+