Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Dūklavs: Abi ar Krievijas ministru vienojāmies, ka mēs būtu priecīgi, ja embargo atceltu (22)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jānis Dūklavs

Pagājšnedēļ Maskavā notika zemkopības ministra Jāņa Dūklava un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora Māra Baloža tikšanās ar Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministru Aleksandru Tkačovu un Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta vadības pārstāvjiem. Kādi ir vizītes rezultāti, stāsta ministrs J. Dūklavs.

J. Dūklavs: – Uz Maskavu braucām runāt par zivīm saistībā ar Krievijas inspektoru gatavoto mūsu zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudes pirmo aktu, kas sastādīts pēc viņu vizītes Latvijā. Tas nav gala dokuments. Krievijas inspektori raksta secinājumus par pārbaudē atklāto un dod termiņu to novērst. Patlaban ir uz laiku apturēta mūsu produkcijas ievešana Krievijas Federācijā. Krievijai ir šādas tiesības saskaņā ar noslēgto līgumu – inspektori atbrauc un, ja pārbaudē konstatē pārkāpumus, tad pasaka: kamēr tos nenovērsīsiet, mēs neļausim vest uz Krieviju konservus. Patlaban ir tāda stadija, ka esam atbildējuši uz visiem uzdotajiem jautājumiem saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem. Esam arī runājuši ar uzņēmumiem par trūkumu novēršanu. Pamatā bija identificēta benzpirēna problēma. Diemžēl tā ir identificēta arī citās Eiropas valstīs.


– Tātad jūs uzskatāt, ka 4. jūnijā piemērotais konservu importa aizliegums nav politisks lēmums?

– Patlaban nevaru pateikt. Ja mums nebūtu šo pārkāpumu, tad varētu teikt, ka ir politisks pasūtījums. Patlaban, ja arī tā, iespējams, ir, varu teikt, ka mums diemžēl bija pārkāpumi un tos, viņuprāt, atklāja viņu revīzijā. Līdz ar to – ja vēlamies uz Krieviju eksportēt zivju konservus, šprotes ir vissvarīgākais, tomēr ne vienīgais zivju konservu produkts. Mums ir jāveic Pārtikas un veterinārajam dienestam uzticētās pārbaudes visos šajos uzņēmumos. Ja ir jautājumi, tostarp par benzpirēnu – nedrīkst zivis kūpināt tā, lai to sastāvā benzpirēna īpatsvars pārsniegtu vairāk nekā piecus mikrogramus uz kilogramu. Ja būs vairāk, tad šādu produktu nedrīkst vest uz Krieviju. Arī mēs paši nedrīkstam tādu produktu laist Latvijas tirgū.

Attiecībā uz procedūrām, pārbaudēm laboratorijā – to varam nokārtot daudz vieglāk. Ir jāievēro kārtība, kādu PVD un Krievijas attiecīgie dienesti ir noteikuši. Par to arī bija daži aizrādījumi. Visi šie pārkāpumi ir novērsti, un par to Krievijai paziņojām.

Krievijas puse ļoti pamatīgi pēta šo jautājumu. Bez tā, ko bijām uzrakstījuši paskaidrojumos, mums prasīja pievienot reģistrācijas žurnālus, vēlējās noskaidrot, kādas ailes ir žurnālos. Tā teikt, pārbaudīt gandrīz līdz kaulam. Pavaddokumenti pie mūsu ziņojuma bija latviešu valodā, mūsu PVD uzskatīja, ka ir pietiekami, ja šie pavaddokumenti ir pievienoti. Krievijas puse pieprasīja tos visus pārtulkot krievu valodā. Mēs patlaban tos tulkojam, tad sūtīsim uz Maskavu. Savukārt Krievijas puse apņēmās nekavēties ar dokumentu gatavošanu par pārbaudes rezultātiem. Vajadzēs dažas nedēļas, un tad būs gala slēdziens. Mēs sarunas gaitā sapratām, ka mūsu īstenotos pasākumus uzskata par adekvātiem un pareiziem. Krievijas lauksaimniecības ministrs norādīja – ja būs pārliecība, ka šādi pārkāpumi neatkārtosies, tad viņi zivju konservu tirgu atvērs.

– Cik ilgā laikā tas varētu notikt?

– Būšu piesardzīgs ar prognozēšanu. Viens mēnesis gala secinājumu gatavošanai noteikti būs vajadzīgs. Protams, ņemot vērā mūsu sarunas, mūsu iesniegtos materiālus par to, ka esam sakārtojuši ne tikai “papīrus”, ja vēl tad teiks, ka nepatīk veikums, tad, protams, man radīsies domas par kaut ko citu.

– Nav noslēpums, ka lielākā daļa zivju pārstrādes uzņēmumu pieder Krievijas uzņēmējiem. Iznāk, ka viņi nepilda savas valsts prasības.

– Pieder, patiešām. Ja tā vērtējam, tad jau arī mēs varētu tirgus taisīt ciet. Apskatot Krievijas veikalus, Latvijā ražotos zivju konservus redz visos. Krievijas pārtikas uzraugi arī pateica, ka no tirgus produktu neizņem, tikai konkrēto partiju, kurā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atklāja pārkāpumu. Patērētāju aizsardzības dienestā runa bija par to, ka patlaban ļoti lielu uzmanību Krievijā pievērš uz produkta etiķetes rakstītajam par enerģiju, cik daudz kaloriju ir produktā. Pārbauda, cik daudz kaloriju ir zivīs. Viņi to dara visiem, tostarp Krievijas uzņēmumiem. Pat “Aeroflot” lidmašīnā katram ēdienkartē iekļautajam produktam ir pierakstīts kaloriju daudzums. Krievijā cilvēki aptaukojoties, ēdot par daudz enerģiju saturošus produktus. Patlaban visiem konserviem pārbaudīs atbilstību uz etiķetes norādītajam enerģijas daudzumam. Ne mēs ko varam iebilst, ne ko aizrādīt. Dzīvē ir ļoti vienkārši – vienas zivtiņas ir nedaudz treknākas, citas liesākas. Kā rēķināt kaloriju daudzumu? Nevar taču katrai kārbiņai, labi, partijai savu etiķeti drukāt! Un katrai kārbiņai enerģētisko vērtību noteikt arī taču nav iespējams.

Es domāju, ka atbilde par zivju konservu tirgus atvēršanu būs. Mana prognoze labvēlīgam rezultātam ir 50 : 50.

– Vai uz Maskavu doties rosināja zivsaimnieku lobijs?

– Kas nu par lobiju! Bija uzaicinājums no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta tikties un pārrunāt šo jautājumu. Tikai uz šo dienestu vien nebūtu devies. Bija gatavs mūs pieņemt arī lauksaimniecības ministrs, tāpēc pārrunājām arī citus jautājumus, tostarp pierobežas jautājumus. Piemēram, vēlamies tīrīt vienu robež­upi, gribējām noskaidrot Krievijas puses viedokli. Runājām par ražām. Krievijas ministrs lepojās ar rekord­ražu šajā sezonā. Man atlika pateikt, ka mums arī tāda būs. Gan viņi, gan mēs saprotam, ka embargo ļoti kaitē Latvijas lauksaimniekiem. Viņš ir Krasnodaras apgabala bijušais gubernators, ilgi strādājis agrokompleksā, saprot šos jautājumus. Abi vienojāmies, ka mēs būtu priecīgi, ja embargo atceltu. Latvijā ražotos pārtikas produktus aizvien uzskata par ļoti labiem produktiem, no pārtikas drošuma un garšas īpašību skatpunkta raugoties. Ministrs visu to atzina. Lielā politika ir lielā politika, mēs abi neesam tie, kas to var pielāgot.

– Vai zivsaimnieki ir pietiekami aktīvi jaunu tirgu meklējumos?

– Viņi aktīvi meklē jaunus tirgus. Ir jau nākušas klāt aptuveni 11 eksporta valstis. Eksporta daudzumu nevar tik ātri pieaudzēt. Tas ir process, kas turpināsies. Būs jau arī Ķīnas tirgus. Dzīvē gan nenotiek tā, ka to atver uzreiz otrajā dienā pēc ministra vizītes.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Redz kā, tātad paši savus trūkumus neredzam, Krievijai tie jāparāda Latvijas ministram ar pirkstu! Un, ja tie ir, tad pareizi vien sanāk, ka Latvijā pie kvalitātes vēl jāstrādā. Kaut gan prasības par to benzopirēnu tomēr ir mazliet pārspīlētas. Arī agrāk gaļu un zivis ēda žāvētas un veselības problēmu tādēļ nebija, tagad savienojumos ar pārējām ķīmijām ar kurām nonāk saskarē žāvējums, visticamāk, ir savādāk.
    Un kas no tā ražotājiem, ja divi ministri būs priecīgi? Pupu mizas!

    • Tas ir no pēdējo anekdošu sērijas, ka krievs mums sāks “ar pirkstu” rādīt, uz ražošanas kultūru. Atbraucis lai piebāztu pilnu bagāžnieku ar delikatesiem uz haļavu. Pēc tam atbrauks nakošie gudrinieki. Bet mūsu bāleļiņi slēdz muļķīgus līgumus. Līgums jāslēdz tā: ir prece, lūdzu, maksā ragā un prom. Negribi neņem. Bet mūseije “vadoņi” atstāj tur visādas šķirbas lai pēc tam varētu šmaukties uz nebēdu.

  2. viens putina palīga zvans,,,UN BENZOPIRĒNS PAZUDĪS ARĪ KONSERVĒTAJOS PRODUKTOS..TIK ĻOTI GAISTOŠA IR VIELA BENZOPIRĒNS

  3. Lai tas vecais komunists netaisa reketu pret savas valsts zemniekiem ar izdomatu ĀCM , Putnu gripām ,
    Q drudzi govīm ,lai nefinansē dīkdieņu armiju skābbarības tornī un zemniekus negrūž nabadzība,pēc Latvijas piena bankrota tā kā vajadzēja prasties un atkāpties no amata

  4. Nav problēmu – uz Dūklava k-ga ministrēšanas laiku vēlams iestāties Krievijas Federācijā , vai nu Krieviju jāpievieno Latvijas republikai , jo politisku motīvu visai šai spēlei apakšā dotais kungs nesaskatot.

  5. Kangaru vairāk kā latviešu, ak kungs, sods par streļķu noziegumiem

  6. bet atcelt ka krievija beidz okupet Donbasu un krimu.

  7. Man kauns! Nu cik ilgi vecie stagnāti vēl līdīs bez pašcieņas un politiskas stājas.Vai tiešām vēl aizsēdējušies Maskavas guberņas laikos. Bet ar komunistiem jau laikam tā ir – uz neatgriezšanos…Nesaprotu, kāpēc tā raud par krievu uzņēmējiem, ja tanī pat laikā Latvijas lauksaimniecība iet uz grunti, tās lietas pat netaisās sakārtot, nu protams, ar PSKP politekonomiju neatkarīgā valstī var taisīt tikai krahu. Neko jau nav citu iemācījušies, sēž un bremzē attīstību…

  8. Ļoti labi ,ka ministrs vismaz cenšas Latrvijas uznēmējiem palidzēt

  9. Maskavā strādā pie ārlietu ministrijas tāds Aivars Graudiņš – lauksaimniecības atašejs, Dūklava draugs. Blēdis. Kādreiz bija Privātā dzīvē aprakst’ts, kā bija apkrāpis novadnieci- smiltenieti, pievācot 6 baļķu kravas.. Amatu apšmauca par 20 000 latiem, kurus neatdeva. Tagad TĀDS ŠIVERĒ MASKAVĀ! Patriekt sen bija laiks! Beidzis Minskas augstāko PSKP partijas skolu. Darbu nMaskavā ieguva no Jāņa Kinnas, jo bija uzticības persona vēlēšanās masonam Jānim Kinnam.

  10. “Krievijai ir šādas tiesības saskaņā ar noslēgto līgumu” un tāds līgums ir no Dieva! Beidziet muļķoties kungi un taisīt muļķus no tautas! Vai nav laiks katram saņemt pelnīto.

    • Sen jau ir skaidrs kur meklējama vaina, ja notiek kaut kādas dīvainības, proti, naudā. Kungi pārdevuši visu kopā ar godu un tagad nekaunīgi pūš stabulītes visu priekšā.

    • Šroders noslēdzis neizdevīgu gāzes līgumu Vācijai uz četrdesmit gadiem un pats laimīgs sēž Gazpromā, saņemot miļonu gadā. Juļa, tā ukraiņu tautas meita, noslēdza laupošu gāzes līgumu uz vairākiem gadiem, piemēru gana daudz, ko tik nauda nepadara ar “godīgiem” cilvēkiem! Krievs apčakarējis visus, iemācijies tādus vārdus kā benzopiren, uzņēmumu pārbaudes un trūkumu novēršana, no kuram viņam nav nejausmas un ākstās uz nebēdu.

  11. Magonem tā čupošanās ar Krieviju beidzās visai bēdīgi. Vai tikai Dūklavs neiet viņa pēdās? Uzvedās kā tāds peramais zēns, kā nekā padomijas laikos iedzītais respekts laužas uz āru (“Ne mēs varam ko iebilst, ne ko aizrādīt!”). Ja neproti aizstāvēt savējos uzņēmējus, tad nav ko uz turieni braukt! Varbūt tie benzopirēna rādītāji krieviem aiz matiem pievilkti, bet Dūklavam jau nav pretargumentu.

  12. gadījumā abi nebūtu priecīgi, ja Latviju atkal iekļautu Krievijas satāvā?
    Idiots ne ministrs, tā vietā ,lai mudinātu uzņēmējus meklēt jaunus tirgus, tikai cenšas palielināt mūsu atkarību no neprognozējamās Krievijas.

  13. Ar cepuri rokās kā ubags lūdzas no kriminālas Krievijas…. lai tā turpmāk nākotnē mūs raustītu aiz naudas diedzińiem? Nekāda kolaborācija ar šo negodīgo iekārtu nav vajadzīga. Ir jāmeklē tirgi uz kuriem var pałauties un nebāzt galvu kārtejā slazdā. Krievija ir izcili slikts un loti riskants bizinis partneris. Visiem to sen jau bija jāzin.

  14. vai tieshaam muusu ministrs tam speej noticeet?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+