Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. septembris, 2012
Drukāt

Bērni mājās ēd gan cīsiņus, gan kečupu un frī kartupeļus

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Cīsiņi vai sardeles, kartupeļu frī un kečups ir produkti, kurus bērni ikdienā mēdz ēst mājās, – atšķiras vienīgi to ēšanas biežums, secināts aptaujā “Ko bērni ēd mājās?”, ko rīkoja Latvijas Diētas ārstu asociācija.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Pēdiņa aģentūrai LETA norādīja, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, skolēnus sagaidīja ne tikai jaunas mācību programmas, bet arī jaunumi skolu ēdnīcās. Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka enerģijas un uzturvielu normas izglītojamajiem, izglītojamo ikdienas ēdienkartē iekļaujamos un neiekļaujamos pārtikas produktus, piemēram, frī kartupeļus, kečupu un majonēzi, pelmeņus, cīsiņus, kuros gaļas ir mazāk par 70%, kā arī uzturam pievienojamā sāls un cukura daudzumu.

Noteikumi ir orientēti uz veselīgu ēšanas paradumi izkopšanu gan bērnudārzos, gan skolās. Lai noskaidrotu, kādi ir bērnu ēšanas paradumi ģimenēs, interneta portālā “calis.lv” tika veikta aptauja.

Aptaujā par bērnu uztura paradumiem mājās piedalījās 203 bērnu vecāki. 36% aptaujāto vecāku ir skolas vecuma bērni vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem, bet lielākajai daļai respondentu – 64% – ir gadu līdz sešus gadus veci bērni, kuri vēl skolu neapmeklē.

Aptaujas rezultāti liecina, ka cīsiņus vai sardeles mājās ēd 88% aptaujāto vecāku bērni – lielākā daļa ne biežāk nekā reizi nedēļā vai retāk. Tikai 12% aptaujāto ir atbildējuši, ka cīsiņus vai sardeles neēd nekad, un 11% ir atbildējuši, ka tie ir garšīgi un ātri pagatavojami, tāpēc šāda veida produktus lieto vairākas reizes nedēļā.

No tiem vecākiem, kuri bērniem kādā ēdienreizē mēdz piedāvāt cīsiņus vai sardeles, 66% respondentu tomēr cenšas izvēlēties augstvērtīgus produktus un skatās uz gaļas sastāvu šajos produktos. 20% aptaujāto vecāku uzskata, ka visi cīsiņi vai sardeles ir aptuveni līdzīgas kvalitātes. 14% respondentu ir norādījuši, ka, izvēloties šos izstrādājumus, svarīgāka par visu ir šo produktu cena un garša.

Valdības noteikumi pieļauj vienu reizi nedēļā iekļaut mācību iestāžu ēdienkartēs tikai tādus gaļas izstrādājumus, kuros sāls ir mazāk par 1,25 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta, kuri satur vismaz 70% gaļas, nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus (E620-E650) un krāsvielas, mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem.

Arī frī kartupeļus mājās ēd apmēram puse aptaujāto – lielākā daļa gan retāk kā reizi nedēļā. Bērniem patīk ēdienam pievienot kečupu – 67% to pievieno “šad tad pie atsevišķiem ēdieniem”, jo “kopā ar kečupu ēdiens šķiet garšīgāks”. Savukārt majonēze nav tik populāra piedeva – to ēdienam pievieno tikai 39% aptaujāto.

Sausos buljonus vai zupas koncentrātus vairāk nekā puse – 53% – aptaujāto mājas maltītes gatavošanā neizmanto, arī zivju pirkstiņi nav iecienīti bērnu maltītēs – 88% aptaujāto tos nelieto nemaz vai lieto retāk nekā reizi nedēļā. Lielākā daļa aptaujāto vecāku jeb 90% pieber sāli bērnu ēdienam, kaut gan mazākā daudzumā nekā pieaugušo ēdienam. Atbildot uz jautājumu par sāls daudzumu bērna ikdienas uzturā, nedaudz vairāk kā trešdaļa – 36% aptaujāto – ir atbildējuši, ka “sāls daudzums nav būtisks – galvenais, lai bērnam ēdiens garšotu”.

Lielākā daļa aptaujāto – 48% – uzturā lieto arī saldus kārumus – konfektes, cepumus, šokolādes, batoniņus, saldos gāzētos dzērienus – vairākas reizes nedēļā, 38% gandrīz katru dienu un tikai 1% aptaujāto vecāku ir atbildējuši, ka bērni saldumus neēd vispār.

Pozitīvi, ka vecāki cenšas bērniem gatavot veselīgas brokastis, uzsver aptaujas organizētāji. Vairāk nekā puse aptaujāto – 58% – bērnam brokastīs gatavo auzu pārslu vai kādu citu biezputru, 8% aptaujāto pārsvarā izmanto gatavās brokastu pārslas un mušļus. Savukārt 15% bērnu parasti neēd brokastis mājās.

Latvijas Diētas Ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis uzsver: “Tas, kādi ēšanas paradumi bērniem izveidojas ģimenē, neizbēgami iet līdzi tālākajā dzīvē. Svarīgi, lai vecāki saviem bērniem piedāvātu daudzveidīgu produktu un ēdienu klāstu, tādējādi bērns būs iepazinis dažādas garšas un tālākajā dzīvē būs ar mieru ēst teju visu, nepieprasot tikai kādas atsevišķas, konkrētas lietas. Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa vecāku pievērš uzmanību tam, ko uzturā saņem viņu bērni.”

Tas, ka ēdienkartē dažreiz parādās ātri pagatavojami gaļas ēdieni – cīsiņi, sardeles un frī kartupeļi -, nav nekas šausmīgs, protams, paliek jautājums – cik bieži tas notiek. Aptauja rāda, ka lielākā daļa šādus produktus ēdienkartē iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā. Tātad tas nav bieži, uzskata speciālists.

Par sāls izmantošanu pozitīvu atbildi sniedz 90% respondentu. Tātad ikdienā lielāku vai mazāku sāls daudzumu ēdiena gatavošanas procesā izmanto gandrīz visi aptaujātie.

Speciālistiem zināmas pārdomas izraisa iegūtie dati par našķu un saldumu izmantošanas biežumu. Gandrīz katru dienu šādus produktus, kam pienāktos svētdienu vai svētku reižu status, izmanto 38% aptaujāto. Vairāku pētījumu un aptauju dati liecina, ka liekā svara un aptaukošanās biežums bērnu un pusaudžu vecumā kļūst arvien izplatītāks, un, kā zināms, pārmērīgs saldumu patēriņš kombinācijā ar fizisko aktivitāšu trūkumu ir viens no cēloņiem minētajām problēmām.

“Baltic Restaurants” Latvijā un Igaunijā valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars atzīmē, ka aptaujas dati liecina, ka daudzi vecāki saprot veselīga uztura nozīmi un to, ka tieši ēšanas paradumi ģimenē nosaka bērna turpmāko izvēli par labu veselīgam ēdienam.

“Kā uzņēmumam ar vairāk nekā desmit gadu ilgu pieredzi ēdināšanas jomā Latvijā un Igaunijā mums ir bagātīga recepšu banka, kas atbilst visām jaunajos noteikumos izvirzītajām prasībām. Visās mācību iestādēs, kur sniedzam ēdināšanas pakalpojumus, ēdienkartes tiek izstrādātas sadarbībā ar medmāsu un ņemot vērā Latvijas Diētas ārstu asociācijas veselīga uztura ieteikumus. Tomēr jāņem vērā, ka bērnam garšas sajūta izveidojas līdz piecu gadu vecumam – ja bērns ir pieradis pie sāļa ēdiena mājās, tad ēdiens gandrīz bez sāls viņam šķitīs bezgaršīgs. Domāju, ka tikai visi kopā – ēdināšanas uzņēmums, bērnudārza skolotājas un medmāsa, vecāki, ārsti un dietologi, Veselības ministrija un arī žurnālisti – varam izglītot sabiedrību par sāls un cukura ietekmi uz veselību un pakāpeniski mainīt gan sabiedrisko domu, gan mūsu pašu garšas izjūtas,” uzskata Kaugurs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+