Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
19. septembris, 2013
Drukāt

“Biedre Zariņa” un solis pretī astoņdesmitajiem


ReklāmfotoReklāmfoto

Šovakar, 19. septembrī, Dailes teātra Karmerzālē debitē jaunais režisors Dmitrijs Petrenko. Viņa redzējumā tapusi jaunās dramaturģes Rasas Bugavičutes luga “Biedre Zariņa” – ironisks vēstījums par 80. gadiem. Stāsta centrā – vienkāršā cilvēka ikdienas dzīve, kas var pastāstīt vairāk nekā politiskie dokumenti.


 

Lugas rodošā komanda izrādi nodēvējusi par vingrinājumiem utopijā. Tās centrā – stāsts par vecāku kundzi, bijušo astronomijas skolotāju Ilgu, pie kuras ierodas viņas 20 gadus neredzētais mazdēls Pauls. Garās dzīves laikā ir piedzīvoti daudzi zaudējumi, un tādēļ Ilga savā prātā atgriežas pagātnē, kas visiem klātesošajiem dod iespēju aizceļot 80. gados. Mīļā miera labad un iekārotā vecmāmiņas dzīvokļa dēļ mazdēls ir gatavs pat imitēt dzīvi, kāda tā reiz bijusi..

Izrādē piedalās četri aktieri – Olga Dreģe, Lidija Pupure, Mārtiņš Počs un Inita Dzelme. “Man personīgi 80. gadi ir ļoti jauka bērnība, droši vien daudziem jaunajiem aktieriem tāpat. Bet Olgai un Lilitai tas ir ļoti nopietns dzīves posms. Tāpēc man kā režisoram bija ļoti svarīgi, lai katram no mums, sevišķi aktieriem, ir sava tēma, kas beigās savienojas vienā stāstā,” atklāj izrādes režisors.

D. Petrenko spriež: “Šobrīd ir pieņemts par 80. gadiem runāt kā par kaut ko ļoti melnbaltu – vai nu toreiz notika kaut kas ļoti pareizs, vai – nepareizs. Man šķiet, tas ir ļoti pretrunīgs laiks. No vienas puses – Rietumu demokrātijas vēji, nojausma par to, ka viss mainīsies, bet no otras – šobrīd mūsu paaudzei grūti saprotamas, politiski autoritāras lietas.

Mūsu izrādes mērķis nav teikt nedz labu, nedz sliktu, bet atstāt lielu jautājumu – domāt, apzināties šo savu pagātni. Katram savu, nevis vienu lielo, kopējo. Mums šķita, ka teikt kaut ko nostalģisku par 80. gadiem un vispār par padomju laiku Latvijā vienkārši nav pieklājīgi. Mēs gribam iet vienu soli tālāk.”

D. Petrenko ir socioloģijas maģistrs, kas aizvadītajā gadā beidzis Teātra režijas mākslas maģistra programmu Mihaila Gruzdova vadībā, bet pašlaik ir žurnālistikas pasniedzējs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kā arī ir Latvijas Televīzijas raidījuma “100 g kultūras” vadītājs un redaktors, iepriekš strādājis arī plašsaziņas līdzekļos krievu valodā.

Pēdējo divu gadu laikā viņš dažādos teātros gan iestudējis izrādes kā režisors “Dirty Deal Teatro” – V. Majakovska “Mākonis biksēs”, Tomasa Manna “Tonio” (2012, diplomdarbs), kā arī Sergeja Kozlova pasaku pieaugušajiem – “Sen jau tā vajadzēja, Zaķi” (2013). Petrenko arī piedalījies vairākās izrādēs kā aktieris – Tabakas fabrikā Jurija Djakonova iestudētajā “Genesis XP”, Vladislava Nastavševa iestudētajā Daniila Harmsa “Vecenē”, kā arī režisora Mihaila Gruzdova veidotajā izrādē “Piemiņas diena” Nacionālajā teātrī.

“Biedres Zariņas” tapšanu ietekmējuši gan dokumentāli 80. gadu kinožurnāli, gan filmas “Good Bye, Lenin”, “Citu dzīve”, arī “Vai viegli būt jaunam”. Režisors uzsver: “Stāstam ir ļoti spēcīgs vēsturiskais un politiskais fons, tomēr tas vairāk ir stāsts par cilvēku likteņiem. Par to, ko mēs varam darīt ar savu personisko pagātni un kā tālāk veidot dzīves scenāriju.”

 

VARBŪT NODER

Režisors – Dmitrijs Petrenko.

Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš.

Scenogrāfs – Artūrs Arnis.

Kostīmu māksliniece – Anastasija Golubeva.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+