Foto – Karīna Miezāja

Ar bankas “Citadele” valdes priekšsēdētāju Gunti Beļavski sarunājās “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!

Lasīt citas ziņas

– Runā, ka bankas nemaz neesot tas bizness, kurā jāiesaistās valstij, tam domātas komercbankas. Jau dzirdam par Hipotēku un zemes bankas pārdošanu, un droši vien tas pats būs ar jūsu, vai ne?

– Bankas “Citadele” pārdošana ir paredzēta Eiropas Komisijas apstiprinātajā restrukturizācijas plānā – tai jānotiek līdz 2014. gada beigām. Pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstu īpašumā ir vairāk nekā 40 bankas, kuras pēc šā plāna paredzēts pārdot. Tiesa, jaunākie satricinājumi finanšu pasaulē var novest pie tā, ka pārdošanas termiņi varētu tikt pārcelti uz vēlāku laiku. Ja bankā redzēsim, ka restrukturizācijas plānā pašlaik nospraustajā termiņā Eiropas un pasaules ekonomikas fons nebūs labvēlīgs bankas pārdošanai, tad aicināsim akcionārus uzrunāt Eiropas Komisiju par šā plāna grozījumiem.

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

“Publiskajā telpā notiekošais ļoti atgādina iestudētu realitātes šovu, kurā katru nedēļu ir jauna sērija,” “Jaunā vienotība” vēršas KNAB

– Vai pats esat par “Citadeles” pārdošanu?

– Atklāti sakot, par to es nelauzu galvu. Tāpat necenšos gudrot, vai banka, kurā pašlaik strādāju, jāpārdod tūlīt vai pēc dažiem gadiem un kam to vajadzētu pārdot. Tas nav bankas pārvaldības uzdevums. No savas puses vien gribētu, lai bankas pārdošanas brīdī tās vērtība būtu iespējami visaugstākā – ar to no mūsu nodokļu maksātāju pleciem tiktu novelts liels slogs.

Strādājot bankā, mēs pastāvīgi gatavojamies dažādiem, tostarp vissliktākajiem, notikumu attīstības scenārijiem finanšu tirgū. Tomēr ne es, ne kāds cits no maniem kolēģiem neesam centušies bārstīties ar kādiem pareģojumiem. Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans agrāk jau pareģoja, ka Latviju neizbēgami sagaida valūtas devalvācija un Argentīnas liktenis. Bet tā nenotika! Ja prognozēs rupji kļūdās ekonomikas spīdeklis, ko spēj pareģot, piemēram, bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs?

Strādājot bankā, mans darba uzdevums – pēc iespējas labāk pārvaldīt tās darbību. Manuprāt, tas mums izdodas pietiekami sekmīgi. Gan bankas padomē, gan valdē esam vienota komanda ar pieredzi uzņēmējdarbībā un finanšu jomā. Neviens no mums nav saistīts ar kādiem politiskiem spēkiem, kā pierasts domāt par vadību daudzos valsts uzņēmumos.

Pirms diviem gadiem bijām sabiedrības nemīlētākais uzņēmums valstī. Tagad esam atzīti par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijā.

Pašlaik banka kļuvusi par operatīvi strādājošu uzņēmumu, divos gados krīzes sekas esam veiksmīgi pārvarējuši. Par spīti finanšu satricinājumiem pasaulē un valstī mūsu bankas vērtība pieaug, var sacīt, ar katru dienu. To jūtam pēc klientu skaita pieauguma, naudas noguldījumu apjomiem un vēl citiem rādītājiem.

Esam nodrošinājušies pret dažādiem tirgus riskiem. Pašlaik banka pilnībā tiek finansēta no noguldījumiem, izsniegto kredītu apjomi nepārsniedz noguldījumu apjomus.

Es domāju, ka mūsu veiksmīgo darbību izskaidro akcionāru – Eiropas Reģionālās attīstības bankas (ERAB) un valsts – noslēgtais līgums, proti, ka bankas darbība balstīsies tikai uz komerciālās pārvaldības principiem. Šis līgums nodrošina to, ka bankas pārvaldē strādā profesionāļi. Un tā ir drošība arī mūsu klientiem.

– Arī citi baņķieri mums sacījuši: “Esam profesionāļi,” “Esam zinoši” un tamlīdzīgi. Reizē esam piedzīvojuši bankas “Baltija” sabrukumu, tam sekoja “Parex”, pavisam nesen Latvijas Krājbanka. Papildus tam ir simtiem miljonu neatmaksātu kredītu, tūkstošiem parādnieku, banku pārņemtu nekustamo īpašumu… Vai nešķiet, ka cilvēku uzticība bankām un jums, profesionāļiem, ir stipri saļodzījusies?

– Šo bēdīgo notikumu ietekmē sabiedrības attieksme, protams, nav nekāda rožainā. Citāda tā pat nemaz nevar būt, ja atskatāmies uz pēdējo četru gadu notikumiem, tostarp kreditēšanas politiku, iedzīvotāju milzīgajām parādu saistībām, pārņemtajiem īpašumiem. Neapšaubāmi arī bankām tur bijusi sava loma, kuru tās tagad ir atzinušas. Nesen Starptautiskā valūtas fonda konferencē “Swedbank” pārstāvji vaļsirdīgi atzina, ka rīkojušies aplam. Par šo atzīšanos biju pat mazliet pārsteigts. Protams, šis vērtējums vienlīdz attiecināms arī uz citu komercbanku darbību. Es domāju, ka pēc tās krīzes, kuru piedzīvojām 2008. gadā, un turpmākajiem notikumiem baņķieriem un Latvijas banku sistēmā strādājošajiem ir jāmainās.

Vienlaikus Eiropas dalībvalstu finansistiem ir jātiek skaidrībā, kā sakārtot kopējo finanšu sistēmu tā, lai kādā brīdī tā vēlreiz nesagāztos un tās glābšanā nebūtu jāiegrūž nodokļu maksātāju miljardi.

– Vai jums nešķiet, ka cēlonis “Parex”, vēlāk Latvijas Krājbankas sabrukumam tomēr bija nevis neapdomīga kreditēšana, bet kļūdainā pārvaldība?

– Jā, šo banku sabrukumam varēja būt dažādi cēloņi. Pašlaik šos notikumus, iespējams, es varētu komentēt vien ļoti sarežģītā profesionālā valodā. Savukārt par notikumiem citās bankās izteikties tautas valodā negribētos. Pieļauju, ka agri vai vēlu banku sabrukuma cēloņi tiks noskaidroti.

– Labi, nekomentējiet bankas “Baltija” vai Latvijas Krājbankas sabrukumu. Bet “Parex”, kur pats dažādos amatos esat pietiekami ilgi strādājis?

– “Parex” nedienas neapšaubāmi izraisīja pasaules ekonomiskā krīze. Protams, cēloņu meklējumos vienmēr jau var atrast vēl kādas vainas, piemēram, kļūdas bankas pārvaldīšanā, kreditēšanas politikā, kad izsniegto kredītu summas pārsniedz noguldījumus, un citas.

Atceros, ka 2005. gadā “Parex” viesojās kādas starptautiskās banku reitinga aģentūras pārstāvji, kuri skubināja vairāk piesaistīt starptautisko finansējumu, tad bankai būšot labāks bankas riska reitings. Akcionāri nosprieda: “Ja jau vajag, tad tas jādara.” Piesaistījām. Pēc kāda laika mums ieteica, ka vajagot vēl – reitings būšot vēl labāks. Piesaistījām. Pēc finanšu krīzes tagad banku reitinga aģentūrā runā citu valodu – labāk vajagot iztikt ar klientu noguldījumiem, bez starptautisko finanšu piesaistīšanas. Kad banka sabrukusi, tagad, protams, var meklēt vainīgos tās pārvaldīšanā. Bet tad pie kauna staba ir jāpakar arī puse no pasaules gudrākajiem finansistiem un banku pārvaldes starptautiskajiem speciālistiem, kuri deva šos gudros padomus.

– Varbūt viens no “Parex” nelaimju cēloņiem bija tas, ka ilgtermiņa kredītus izsniedzāt īstermiņā?

– Jā, pilnībā piekrītu. Tas ir neapstrīdams fakts.

– Vai tajā tad var vainot pasaules ekonomisko krīzi?

– Neapšaubāmi, ka pasaules ekonomiskā krīze stipri ietekmēja gan “Parex”, gan daudzas citas bankas pasaulē. Ja runājam par toreizējās bankas pārvaldīšanas kļūdām, tad šos jautājumus labāk uzdot toreizējiem “Parex” pārvaldniekiem. Tas lauks, par ko es atbildēju, bija saistīts tikai ar Latvijas privātpersonu sektoru, kas kreditēšanas apjomos nebija nozīmīgs.

– Cik “Parex bankas” klientu zaudēja ieguldīto naudu?

– Neviens! Noguldītāji nezaudēja ne santīma! Te jau ir tā lielā starpība, ja salīdzinām ar notikumiem bankā “Baltija” vai Latvijas Krājbankā. “Parex” bankas sadalīšanas un pārveidošanas procesa iznākumā tas bija viens no vislielākajiem sasniegumiem – klienti nezaudēja neko. Pusotra gada laikā, kopš tika izveidota “Citadele”, bankas klientu attieksme ir ļoti mainījusies uz labo pusi. Pašlaik bankai ir ap 250 000 klientu – privātpersonu un uzņēmumu.

– Varbūt kādu daļu klientu esat ieguvuši, kā saka, uz Latvijas 
Krājbankas drupām?

– Neapšaubāmi. Pērn novembrī Latvijas Krājbankas klientu tūkstoši bija spiesti meklēt citu banku, kurā noguldīt savus naudas uzkrājumus. Ka pāris desmiti tūkstošu cilvēku izvēlējās “Citadeli”, nevis kādu banku, kas varbūt strādā krietni ilgāk, – tas mums bija patīkams pārsteigums. Te vēl jāpiemin, ka “Citadele” bija tā, kas spēja jau četru dienu laikā pēc līguma noslēgšanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju sākt maksāt iedzīvotājiem likumā noteiktos valsts garantētos noguldījumus. Ar to augusi mūsu reputācija noguldītāju acīs.

Mums gribētos mācīties no pieredzes un izveidot tādu banku, kuras būtu stipra un droša ne tikai labos laikos, bet spētu pārciest arī dažādas krīzes. Pašlaik “Citadele” pilnībā tiek finansēta no noguldījumiem. Izsniegto kredītu apjomi nepārsniedz noguldījumu apjomus, mums nav starptautisko finansējumu.

– Mūsu lasītāji vairākkārt jautājuši, kāpēc, piemēram, pašvaldības, pašvaldību uzņēmumi nevarētu noguldīt naudu valsts bankā – nebūtu jāpiedzīvo zaudējumi kā vairākām pašvaldībām Latvijas Krājbankā?

– No iedzīvotāju skatpunkta raugoties, tā patiešām varētu šķist – nauda jāglabā vienā valsts bankā, tikai tad tā būs lielā drošībā. Manuprāt, valsts bankas risks ir tas, ka vienmēr var neizdoties nodrošināt tās darbību uz stingriem komerciāliem pamatiem. Grūti iedomāties, ka valsts pārvaldīta banka ilgstoši spētu sekmīgi konkurēt ar komercbankām. Cits risinājums varētu būt arvien stingrāka finanšu uzraudzība, stingrākas valsts prasības komercbanku darbībā.

– No dažiem Saeimas deputātiem atskan aicinājumi palīdzēt hipotekāro kredītu maksājumu grūtībās nonākušajiem: viņu nopirktie īpašumi jāatdod bankām, vienlaikus atbrīvojot viņus no jebkādām parādu saistībām. Vai tiesa, ka tā jau darot bankā “Citadele”?

– Ne gluži. Pirmo reizi Baltijas valstīs “Citadele” piedāvā hipotekārā kredīta līgumus, kuros kredīta ņēmējs par savām saistībām atbild tikai ar ieķīlāto nekustamo īpašumu. Šis jaunais hipotekārā kredīta veids dod iespēju cilvēkiem nepakļaut sevi riskam iedzīvoties milzu parādos, kurus pēc tam viņi nespētu samaksāt. Saskaņā ar šiem līgumam cilvēki grūtā dzīves brīdī pilnībā dzēš parādu saistības, nododot bankai tikai ieķīlāto īpašumu. Pēc tam citu parādu saistību viņiem vairs nav. Šādu līgumu mums gan nav daudz. Lai tos noslēgtu, aizdevuma saņēmējam ir vēl citi noteikumi, piemēram, lielāka pirmā iemaksa, jo bankai šāda kredīta risks ir lielāks par citiem. Līdztekus šim piedāvājam arī standarta hipotekāro kredītu. Tādējādi cilvēki var izvēlēties sev izdevīgāko risinājumu mājokļa iegādei.

– Vai jums ir daudz kredītu parādnieku pārņemto īpašumu? Ko pašlaik ar tiem darāt?

– “Parex” sadalīšanas laikā tā saukto slikto kredītu portfeli atstāja “Parex bankai”, savukārt uz “Citadeli” tika pārcelti tā brīža labie aktīvi.

Kopš “Citadeles” darbības sākuma šādu pārņemto īpašumu skaits ir mazāk par divdesmit. Ar to apsaimniekošanu nodarbojas mūsu meitas uzņēmums. Dažus izīrējam, citi tiek pārdoti tirgū. Vienlaikus jāatzīst, ka parādu problēma valstī ir ļoti smaga, no parādniekiem pārņemto īpašumu skaits sniedzas desmitos tūkstošu.

– Pavisam nesen jūsu bankas pārstāvis uzrunāja kādu mūsu kolēģi, aizrautīgi un daiļrunīgi piedāvādams hipotekāro kredītu. Vai tas neatgādina agrāko kredītu izsniegšanas buma laiku, kad bankas mudināja tos ņemt bez apdomas?

– Pašlaik par šādu bumu nevar runāt. Kredītu pieaugums tirgū ir ar mīnusa zīmi. Arī mums tas pašlaik svārstās ap nulli. Un noteikti nav vairs vecie laiki, kad kredītus dalīja pa labi un pa kreisi visiem, kuri tos prasīja. Mēs ļoti stingri vērtējam, vai cilvēks var atļauties ņemt kredītu. Mūsu produkts ir nauda. Kā ikvienai kredītiestādei, arī mums ir vajadzīgi labi klienti ar labiem ienākumiem un labu kredītvēsturi. Un mēs tos meklējam, lai turpinātu attīstīt biznesu un nodrošinātu bankas sekmīgu darbību.