Bijušais Ādažu mērs Breidaks plāno vērsties ECT 0
Bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks uzskata par nelikumīgu vakardienas Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts viņu notiesājošais spriedums krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Par savu taisnību Breidaks plāno turpināt cīnīties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Kā aģentūru LETA informēja Breidaks, kurš jau parakstījies kā Ādažu novada domes bijušais deputāts, iepazīstoties ar minēto Senāta lēmumu, viņam radusies “patiesa neizpratne par to, cik patvaļīgi var piemērot likuma normas un ignorēt gan konstitucionālo, gan cilvēktiesību principus”.
Breidaks uzskata, ka Senāta lēmums nav pietiekami motivēts. Viņu izbrīna AT nekonsekvence savos lēmumos. “Ja AT Senāta Civillietu departaments savos spriedumos norāda, ka darba slodzes palielināšana tiek atzīta kā papildus darbs un faktiski darba devējam par papildus darba izpildi ir jāvienojas ar darbinieku, tad AT Senāta Krimināllietu departaments šādu rīcību uzskata par noziedzīgu nodarījumu, par kuru pienākas sods,” komentē Breidaks.
Viņš uzskata, ka ar vakardienas lēmumu AT Senāta Krimināllietu departaments faktiski ir devis “zaļo gaismu” darbinieku nodarbināšanai bez viņu piekrišanas ārpus normālā darba laika, nemaksājot par to algu.
“Diemžēl arī man nu jāmeklē taisnība Eiropā, jo tik klaji starptautisko un konstitucionālo normu pārkāpumi nedrīkst kļūt par sistēmisku parādību un tos nedrīkst ignorēt. Pēc visa spriežot, šis varētu būt kārtējais gadījums, kad nekvalitatīvu spriedumu rezultātā Eiropas tiesas liek pārskatīt Latvijas tiesu instanču lēmumus,” prognozē bijušais Ādažu mērs.
Kā ziņots, AT Senāts vakar noraidīja Breidaka kasācijas sūdzību par spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodīts ar piecu minimālo mēnešalgu jeb 1000 latu naudassodu, atņemot tiesības ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs trīs gadus. No Breidaka arī tika nolemts piedzīt valstij nodarītā kaitējuma kompensāciju 11 740 latu apmērā. Minētais AT Senāta lēmums nav pārsūdzams, līdz ar to ir stājies spēkā arī notiesājošais spriedums.
Ņemot vērā minēto, Breidakam jāatstāj novada domes deputāta amats, aģentūrai LETA atzina Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, skaidrojot, ka ieņemt domes deputāta amatu Breidakam tagad liedz gan sodāmība, gan arī tas, ka ar tiesas spriedumu viņam noteikts aizliegums turpmākos trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs.
Ādažu novada domes priekšsēdētāja amata pienākumus Breidaks gan nepilda jau ilgāku laiku. Šie pienākumi patlaban uzticēti deputātam Pēterim Balzānam, liecina pašvaldības interneta mājaslapā pieejamā informācija.
Kā informēja Šēnberga, prokurors Mairis Mackēvičs ir apmierināts ar tiesas spriedumu, jo ir izdevies pierādīt personas vainu. “Būtiski pieminēt to, ka šajā procesā Ādažu novada dome atteicās būt par cietušo un nepieteica kaitējuma kompensāciju, kaut gan domei bija tiesības to darīt. Nodarītā kaitējuma kompensāciju pieteica pats prokurors, un tiesa to arī atzina,” pastāstīja prokuratūras pārstāve.
Kā ziņots, Breidaka lietu tiesai prokuratūra nodeva 2011.gada novembra beigās. Valsts apsūdzības vērtējumā Breidaks ar pretlikumīgām darbībām pašvaldībai nodarījis 11 740 latu zaudējumus. Viņš pats gan savu vainu neatzīst.
Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka saskaņā ar apsūdzību šajā lietā viena persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas, proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apsūdzētā persona laikā posmā no 2009.gada novembra līdz 2010.gada februārim nelikumīgi veikusi piemaksas pie darba algas desmit domes darbiniekiem, pārsniedzot likumā noteikto piemaksas apmēru. Kopumā pašvaldībai tikuši nodarīti zaudējumi 11 740 latu apmērā, uzskata prokuratūra.
Minēto kriminālprocesu pirms diviem gadiem sāka Ģenerālprokuratūra, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) iesniegumu par Ādažu novada domes darbībām. Konstatējot iespējamo pašvaldības mantas izšķērdēšanu Ādažu novada domē, FM lūdza tiesībsargājošās institūcijas vērtēt pašvaldības noslēgtos darījumus, kā arī atbildīgo amatpersonu rīcības likumību.
