Bīstamā gredzenpuve 0
Vai pārtikas kartupeļu audzētājus pārbauda uz kartupeļu gredzenpuvi un citām slimībām? Kāpēc etiķetē, kas pievienota fasētiem kartupeļiem veikalā, nav uzrādīts saimniecības nosaukums; ir tikai izcelsmes valsts – Latvija (tāpat ir ar kartupeļu sēklu, ko var pavasaros nopirkt veikalos “K-rauta”)? Nesen nopirku pārtikas kartupeļus, bet daži no tiem ātri sāka bojāties. Kas par vainu? IVARS
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā eksperte Jevgeņija Kārkliņa informēja, ka dienests kontrolē fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā reģistrētas saimniecības, kas audzē kartupeļus vairāk nekā 1 ha platībā un tos tirgo. No katras saimniecībā izaudzētās kartupeļu šķirnes VAAD inspektori ņem kartupeļu bumbuļu paraugu, kas sastāv no 200 bumbuļiem, un sūta to uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju. Tur paraugus testē, lai noteiktu, vai audzējums nav invadēts ar kartupeļu gaišo gredzenpuvi, kartupeļu tumšo gredzenpuvi un kartupeļu spradzi. Ja kartupeļu paraugā tiek konstatēts kāds no šiem bīstamajiem organismiem, saimniecībai jāizpilda noteikti fitosanitārie pasākumi. Viens no tiem ir inficēto kartupeļu iznīcināšana.
Latvijā tumšā gredzenpuve un kartupeļu spradži pagaidām nav konstatēti. Pērn VAAD speciālisti pārbaudīja 325 kartupeļu audzēšanas saimniecības, noņemot kartupeļu bumbuļu paraugus, – to skaitā 25 kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības, 258 pārtikas un pārstrādes kartupeļu audzēšanas saimniecības un 42 nereģistrētās kartupeļu audzēšanas saimniecības. Izvērtējot tos, atklāja 17 kartupeļu gaišās gredzenpuves perēkļus visā Latvijas teritorijā. Pirmo monitoringu šīs slimības izplatības noteikšanai dienests veica 1998. gadā. Pērn VAAD veica 21 pārbaudi pārtikas kartupeļu tirdzniecības vietās, kurās noņēma trīs paraugus no tirdzniecībā esošajiem Latvijas kartupeļiem, 19 paraugus no citu Eiropas Savienības dalībvalstu (Dānijas, Polijas, Lietuvas, Itālijas, Zviedrijas, Francijas, Nīderlandes, Grieķijas, Igaunijas un Rumānijas) izaudzētajiem kartupeļiem, kā arī piecus paraugus no trešajām valstīm (Marokas un Ēģiptes ievestajiem kartupeļiem). Kartupeļu gaišo gredzenpuvi un kartupeļu tumšo gredzenpuvi šajos paraugos neatrada. Vissliktākā situācija joprojām ir Polijā un Rumānijā, bet Latvijā pēdējos divos gados gredzenpuves izplatība ir nedaudz mazinājusies.
– Ja veikalā iegādāti kartupeļi sāk ātri bojāties, pie vainas var būt puves, klimatiskie apstākļi audzēšanas laikā vai nepareizi glabāšanas apstākļi, bet ne kartupeļu gredzenpuve, – ir pārliecāta Jevgeņija Kārkliņa. – Protams, ja pircējam radušās aizdomas un viņš uz kartupeļiem redz konkrētus simptomus, tos var atvest uz laboratoriju analīzēm, bet tas jau būs maksas pakalpojums. Standarta paraugs sastāv no 200 bumbuļiem, bet analīzēm var izmantot arī vienu bumbuli ar slimību pazīmēm.
Uz pārdodamo kartupeļu etiķetes parasti tiek norādīts audzētāju reģistrācijas numurs (norādīt saimniecības nosaukumu nav obligāta prasība). Ja nepieciešams noskaidrot saimniecības nosaukumu, pēc šā numura to var atrast VAAD mājaslapā, sadaļā “Reģistri un saraksti”, “Augu karantīna”.
