Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Borisa Bērziņa, Barbaras Gailes un Brigitas Zelčas-Aispures darbi Gaismas pilī

Publicitātes foroPublicitātes foro

Piektdien, 5. decembrī, plkst. 17 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā tiks atklāta izstāžu cikla “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” trešā ekspozīcija, kas veltīta Borisa Bērziņa, Barbaras Gailes un Brigitas Zelčas-Aispures mākslas darbiem, portālam LA.lv pastāstīja LNB komunikāciju speciālists Augusts Zilberts.

Boriss Bērziņš (1930–2002) ir mākslas profesionāļu un mākslas mīļotāju pulkā iecienīts mākslinieks, kurš kļuva par klasiķi jau savas dzīves laikā. Sākotnēji B. Bērziņš iekļāvās tā sauktā “Skarbā stila” mākslinieku grupā, kura idejiski noformējās 20. gs. 50. gadu otrajā pusē, taču jau 70. gados viņš izkopa savu neatkārtojamo rokrakstu un darbu tēmas. Meistara veikumu skatītājus aizrāva gan mākslinieka glezniecības stilistika – plaknē risinātas, formas ziņā lakoniskas kompozīcijas –, gan izteikti latviskās tēmas. B. Bērziņš gleznoja sadzīves priekšmetus klusajās dabās, līgotājus, cūku galvas, apaļīgu sievu muguras, brunčus un citus latviešiem atpazīstamus motīvus. Vienlaikus viņš radīja arī pilnīgi abstraktus darbus, kas atstāja ietekmi uz vairākām gleznotāju paaudzēm.

Barbara Gaile (1968) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu ar pirmajiem abstraktajiem darbiem nodaļas pastāvēšanas vēsturē. Viens no viņas karjeras izciliem sasniegumiem bija 2010. gada personālizstāde “Pērles” LNMM Baltajā zālē. Viņas darbi, lai arī šķietami bezpriekšmetiski, unikālā veidā atspoguļo cilvēka jūtu telpu. Māksliniece gleznas rada līdzīgi kā juvelieris veido dārgakmeni – ilgā, meditatīvā formas izslīpēšanas procesā, kurā krāsu slāņa audzēšana ir pakļauta ikviena darba konceptuālajam virsuzdevumam.

Brigita Zelča–Aispure (1986) absolvējusi LMA Vizuālās komunikācijas nodaļu. Līdzīgi citiem talantīgiem šīs nodaļas beidzējiem, viņas mākslu raksturo skaidrs konceptuāls kodols un daudzu paradoksu izpēte. Cita starpā B. Zelča-Aispure veidojusi suvenīru līniju LNMM pēc B. Bērziņa darbu motīviem. Kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Sandi Aispuru, māksliniece veido lielformāta darbus, atspirdzinot mākslas vēstures labi zināmās tēmas ar mūsdienu pasaules vēstījumiem. Viņas “Villendorfas Venēra 21. gadsimtā” atrodas pie LMA un tematizē mākslas vēsturē labi pazīstamo skulptūru kā mūsdienu rotaļīgo, taču reizē mākslīgo sievišķību.

Projekta “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu ciklā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata “Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi” (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

Izstāžu cikla ietvaros tiks demonstrētas studijā “Platforma Film” nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laikmetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu “Mākslai vajag telpu”. Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+