Iekšlietu ministrs Dragans Lukačs.
Iekšlietu ministrs Dragans Lukačs.
Ekrānšāviņš no youtube.com

Bosnijas serbi pārtrauc sadarbību ar centrālās valdības policijas un tiesu iestādēm 0

Bosnijas Serbu Republikas valdība, reaģējot uz kratīšanām, kuras veikuši kara noziegumu izmeklētāji, ceturtdien apturējusi jebkādu sadarbību ar centrālās valdības policijas un tiesu iestādēm.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Spriedze Bosnijā-Hercegovinā pieņēmusies spēkā jau vairākus mēnešus, serbu iestādēm draudot izsludināt referendumu par visu centrālo tiesu iestāžu neatzīšanu. Serbu Republika uzskata, ka centrālās tiesu iestādes ir “nelikumīgas” un pret serbiem izturas aizspriedumaini.

Ceturtdienas lēmums ir reakcija uz kratīšanām Novi Gradas policijas iecirknī un mērijā, centrālajām varasiestādēm meklējot piecus serbus, kas apsūdzēti kara noziegumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Serbu Republikas (RS) valdība un visas institūcijas aptur jebkādu sadarbību ar Valsts tiesu un Bosnijas prokuratūru,” RS parlamenta ārkārtas sēdē paziņoja iekšlietu ministrs Dragans Lukačs.

Viņš piebilda, ka sadarbība tiek pārtraukta arī ar Valsts izmeklēšanas un aizsardzības pārvaldi (SIPA), kuras funkcijās ir arī pilsoņkara laikā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšana.

SIPA veiktās kratīšanas Novi Gradā bija “ļoti provokatīvs un nepiemērots žests”, norādīja Lukačs.

“Serbu Republikas valdība uzdevusi Iekšlietu ministrijai nepieļaut nekādus mēģinājumus iekļūt un pārmeklēt šīs institūcijas,” uzsvēra ministrs.

Savukārt RS prezidents Milorads Dodiks brīdinājis, ka šāda centrālo varasiestāžu rīcība var “pat izraisīt bruņotu konfliktu”.

Viņš piebilda, ka vardarbība novērsta, pateicoties RS lēmumam netraucēt kratīšanu veikšanu, bet vēlāk apspriest šo rīcību parlamentā.

Bosnija-Hercegovina pēc pilsoņkara ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Serbi aktīvi pretojas jebkādiem Bosnijas musulmaņu un starptautiskās sabiedrības centieniem nostiprināt centrālās institūcijas un ierobežot valsts sastāvdaļu autonomiju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.