Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. marts, 2012
Drukāt

Briesmīgi interesants stāsts par kāda zēna bērnību

apglabajiet_4

Dailes teātra Mazajā zālē vakar pirmizrādi piedzīvojusi režisora Regnāra Vaivara iestudētā Pāvela Sanajeva homēriskā komēdija “Apglabājiet mani zem grīdas”.

 

“Apglabājiet mani aiz plintusa” (1993) ir krievu rakstnieka, aktiera, scenārista, režisora un tulkotāja Pāvela Sanajeva (1969) autobiogrāfisks stāsts, kurā visu personāžu prototipi ir reāli cilvēki. “Briesmīgi interesants, gaišs un godīgs stāsts par kāda zēna bērnību,” vēstīts izrādes pieteikumā.

Mazais Saša dzīvo pie vecmāmiņas un vectētiņa, jo vecmāmiņa neuztic bērna audzināšanu savai izlaidīgajai meitai, kura atradusi sev jaunu vīru – “alkoholiķi asinssūcēju”. Tāds nu ir vecmāmiņas smagais krusts. Tā Saša no četru gadu vecuma “karājas viņai kaklā”. Vecmāmiņas mīlestība pret mazdēlu ir nepiesātināma un ātri draud pārvērsties mājas tirānijā.

Topošajā iestudējumā Vecāsmātes lomā iejutusies aktrise Indra Briķe (Vecāmāte), bet Mātes lomā – Ilze Ķuzule-Skrastiņa, citās lomās – Ērika Eglija vai Sarmīte Rubule, Andris Gross, bet mazā Sašas loma uzticēta zēniem – Markusam Rodrigo Rozentālam vai Artūram Dānielam Rižijam.

Vectēva, bijušā populārā tautas mākslinieka, bet mājās – nenovērtēta vīra – lomā aktieris Juris Bartkevičs.

 

“Situācija man kā aktierim ir interesanta. Ar Indru Briķi esam skatuves partneri ilgus gadus, tikai tagad no romantiskiem mīlētājiem esam nonākuši līdz vectētiņam un vecmāmiņai. Mēs mītam mājā ar dīvainu mikroklimatu – te nekad nevar zināt, kā beigsies viena vai otra darbība – ar skandālu vai tomēr kādu priecīgāku noti,” stāsta aktieris.

 

Kino mīlētājiem noteikti pazīstama krievu režisora Sergeja Sņežina 2009. gadā uzņemtā skarbā filma “Ap-glabājiet mani aiz plintusa”. “Filma ir daudz nežēlīgāka atšķirībā no izrādes,” atklāj I. Ķuzule-Skrastiņa. “Šī ir loma, kurai līdzīgas man līdz šim nav bijis. Nevaru teikt, ka mana varone ir briesmīga māte, tomēr, atzīšos, bija brīži, kad man kā mammai viņas neizlēmību bija grūti saprast, pieņemt. Savā mājas dzīvē esmu piešāvusies būt saimnieciska, visu izdarīt, atrast īstās zāles, piezvanīt dakterim, taisīt trīsreiz dienā ēdienu,” spriež aktrise. “Arī mana varone ir mīloša, taču attiecības ar pašas vecākiem, sevišķi māti, ir tik sarežģītas, ka viņa joprojām nespēj nostāties uz savām kājām, es teiktu, viņa ir psiholoģiski traumēta. Viņai ir ārkārtīgi grūti pieņemt izšķirošus lēmumus.”

“Mūsu stāsts būs par mīlestību,” turpina aktrise. “Par ļoti lielu mīlestību. Vienkārši dzīve tā izvērtusies – vecmāmiņa apzināti sarežģī dzīvi, lai būtu kur novirzīt viņas neprātīgo mīlestību, viņa izveidojusi veselu attiecību shēmu, kurā iesaistīti visi apkārtējie – meita, vīrs, mazdēls. Šādas situācijas nemitīgi varam sastapt daudzās ģimenēs.

 

Materiāls ir ļoti labs, tādēļ šo stāstu var uztvert vairākos līmeņos. Lai cik skumīgs būtu sižets, no malas raugoties, tā patiešām ir īsta komēdija.”

 

Lai arī autobiogrāfiskajā stāstā “Apglabājiet mani zem plintusa” autors pievērsies padomju bērnības reālijām, Dailes teātrī topošajā iestudējumā darbība pārcelta uz mūsdienām.

“Man jāsaka, ka Regnārs kā režisors varētu būt aktiera sapnis,” piebilst J. Bartkevičs. “Režisori tagad bieži nenodarbojas ar tādām lietām, kas palīdz aktierim dziļāk izprast tēlu, analizēt psiholoģiskas norises dialogā, bet Regnārs ir īsts darbarūķis, viņš varētu būt stiprs arī kā pedagogs. Viņš iet savu ceļu – šī izrāde patiesībā būs pamatīgs pētījums. Mazajā zālē, kur ir 200 skatītāju vietas, visam jābūt absolūti īstam.”

 

Uzziņa

Režisors un dramatizējuma autors – Regnārs Vaivars

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis

Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone

Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+