Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. maijs, 2013
Drukāt

Brisele sola nodokļu iekasēšanas revolūciju


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Dalībvalstīm līdz gada nogalei būs jāiedibina iespējas automātiski apmainīties ar informāciju par banku kontiem nolūkā mazināt nodokļu nemaksātāju skaitu, tā pēc Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sanāksmes Briselē pavēstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

 

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanās ar tiem bija viens no šīs nedēļas dalībvalstu samita būtiskākajiem jautājumiem.

 

Aicina valstis sadarboties

Aprēķināts, ka ik gadu nenomaksātu nodokļu dēļ ES valstu nacionālajiem budžetiem garām iet aptuveni triljons eiro, bet, pēc Eiropas Parlamenta aplēsēm, katrs ES iedzīvotājs šādi zaudē ap 2000 eiro gadā. Tas ir gan tādēļ, ka pastāv pavisam sīkas krāpšanās, kreisās kases veikalos vai aplokšņu algas, gan tāpēc, ka daudzi bagāti uzņēmumi un privātīpašnieki izvēlas savu peļņu koncentrēt ārzonās jeb tā sauktajās nodokļu oāzēs un no šīs naudas netiek maksāti nodokļi nacionālajam budžetam.

Nodokļi ir joma, kuru ES neregulē, un to lielums un administrēšana ir dalībvalstu nacionālajā kompetencē, taču laikos, kad ES valstis piedzīvojušas krīzi un nacionālie budžeti cīnās ar naudas trūkumu, bet iedzīvotāji – ar bezdarbu un ekonomikas lejupslīdi, Brisele aicina dalībvalstis rūpīgāk pievērsties nenomaksāto nodokļu problēmai.

Dalībvalstu līderi vienojās pārskatīt daudznacionālo kompāniju reģistrēšanas, naudas atmazgāšanas ierobežošanas nosacījumus un savstarpēju sadarbību tirdzniecības un pievienotās vērtības nodokļu lietās.

“Mēs piedalīsimies visās šajās Eiropas Savienības iniciatīvās,” pēc Eiropadomes noslēguma sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, skaidrojot, kā Latvija pievienosies ES mudinātajā cīņā pret nodokļu nemaksāšanu. “Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversās samaksas kārtību, mēs to jau vairākās nozarēs piemērojam – būvniecībā, metāllūžņu iepirkšanā, bet jaunā sistēma ļautu to nepieciešamības gadījumā ieviest ātrāk un efektīvāk,” tā V. Dombrovskis.

Premjers uzsvēra, ka Eiropas Komisija gatavo priekšlikumus jaunām direktīvām, kas paredzētu stingrākus pasākumus, lai izskaustu nodokļu nemaksāšanu, kas, pēc V. Dombrovska teiktā, līdz nosacījumu ieviešanai dzīvē būs dažu tuvāko gadu jautājums.

 

Pretestība banku caurspīdīgumam

Ne visām dalībvalstīm ir pa prātam vienošanās apmainīties ar banku kontu informāciju nolūkā laikus pamanīt bagātos nodokļu nemaksātājus. Luksemburga un Austrija ir starp tām, kuras līdz šim iestājušās par rūpīgu banku informācijas glabāšanu noslēpumā. Abas valstis pieprasa, lai šādā gadījumā Brisele ieviestu arī lielāka caurspīdīguma nosacījumus valstīm, kas ir tuvu ES, bet pašā organizācijā nav, un ir pazīstamas kā nozīmīgas nodokļu oāzes un bagāto eiropiešu peļņas glabātājas – Monako, Lihtenšteina, Šveice, Andora un Sanmarīno.

Organizācija “Oxfam” lēš, ka ārzonās jeb no nodokļiem brīvajās ES teritorijās glabājas vismaz 10 triljoni eiro. Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir Lielbritānijas kroņa zeme Gērnsijas sala.

“Oxfam” pārstāve Katerīne Oljēra norādījusi, ka ES līderu solis sanāksmē Briselē ir atzīstams, taču pietrūkst stingrāku lēmumu, piemēram, izveidot ārzonu melno sarakstu un ieviest konkrētas sankcijas. “Godīgi sakot, es gaidīju precīzāku samita iznākumu,” atzinis arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu.

Eiropadomes priekšsēdētājs H. van Rompejs gan norādīja, ka sarunās izjutis lielu dalībvalstu politisko gribu, lai cīnītos pret nodokļu krāpšanos. Par spīti šīm diskusijām, Brisele gan negrasās pieprasīt ieviest nodokļu harmonizāciju, proti, visās dalībvalstīs nodokļus padarīt vienlīdz lielus, norādīja H. van Rompejs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+