Latvijā
Vēsture

Briti atgādina par atbalstu Latvijas neatkarībai1


Vācu un britu pārstāvju tikšanās ainas inscenējums dokumentālajā filmā “Sabiedrotais. Lielbritānijas loma Latvijas cīņā par neatkarību 1918. un 1919. gadā”.
Vācu un britu pārstāvju tikšanās ainas inscenējums dokumentālajā filmā “Sabiedrotais. Lielbritānijas loma Latvijas cīņā par neatkarību 1918. un 1919. gadā”.
Publicitātes foto

Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara 100. gadadienu, Lielbritānijas vēstniecībā šogad plāno vairākus pasākumus ar mērķi atgādināt par britu politisko un militāro atbalstu Latvijai cīņā par brīvību un neatkarību.

Pavasarī pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma “Sabiedrotais. Lielbritānijas loma Latvijas cīņā par neatkarību 1918. un 1919. gadā”, bet rudenī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklās izstādi “Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918.–1920. gadā”, informēja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.

“Lielbritānija bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību, un ļoti drīz pēc tam Lielbritānijas karakuģi ieradās Rīgā, lai atbalstītu Latvijas valdību. Mēs vēlamies izcelt vairāku nozīmīgu personu ieguldījumu Latvijas atbalstīšanā tolaik,” sacīja vēstnieks.

Pirmkārt, ir runa par britu militārās misijas vadītāju majoru Ostinu Kīnanu, kurš 1919. gada marta sākumā ieradās Liepājā, un Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvi Herbertu Grantu-Vatsonu. Kīnans bija nozīmīga figūra 1919. gada 16. aprīlī vācbaltu virsnieku sarīkotā dumpja laikā, kad Kārļa Ulmaņa valdība Liepājā patvērās uz kuģa “Saratov”. Savukārt Grants-Vatsons krīzes apstākļos uzturēja regulāru kontaktu ar Ulmaņa valdību. Liepājā joprojām saglabājusies koka ēka, kurā 1919. gadā izvietojās britu misija.

Piemiņas pasākumi plānoti arī saistībā ar britu kreiseri “Dragon”, kas sabiedroto eskadras sastāvā sniedza atbalstu Latvijas armijai kaujās pret bermontiešiem, un šajās sadursmēs 1919. gada 17. oktobrī apšaudē ar vācu artilērijas bateriju zaudēja deviņus jūrniekus, bet pieci tika ievainoti.

Lielbritānijas aizsardzības atašejs, gaisa spēku majors Marks Sapsfords informēja, ka šogad oktobrī, kad tiks atzīmēti 100 gadi kopš minētās kaujas, uz piemiņas brīdi Daugavgrīvā aicinās arī kritušo jūrnieku radiniekus. Interesanti, ka karakuģis “Dragon” kā Polijas karaflotes kuģis piedalījās arī Otrajā pasaules karā un 1944. gadā tika izmantots sabiedroto izsēšanās operācijā Normandijā.

Divdesmit sešas minūtes garo studijas “Lokomotīve” dokumentālo filmu “Sabiedrotais” veidojuši jaunās paaudzes režisors Kārlis Lesiņš un producents Dominiks Jarmako­vičs. Ar padomu filmas tapšanā palīdzējis vēsturnieks Ēriks Jēkabsons. Filmu daļēji veido dokumentāli kadri, daļēji inscenējumi.

Tiesa, mūsdienās nav zināmi dokumentālie kadri, kas tiešām atainotu 1919. gada notikumus, tādēļ filmas veidotāji izlīdzējušies ar tiem, kas rāda laiku pirms un pēc tam. Toties filmā skanošie teksti ir transkripti no reālu personu tolaik teiktā vai rakstītā. “Mērķis ir piedāvāt šo filmu skolām, un esam runājuši arī ar televīziju,” bilda producents Jarmakovičs.

Tikmēr LNB ātrijā no 16. oktobra līdz 20. novembrim būs apskatāma izstāde “Nosargāt brīvību” – stāsts par Lielbritānijas iesaisti 1919. gada notikumos, īpaši par Lielbritānijas flotes atrašanos Baltijas jūras ūdeņos.

Kā izstādē, tā filmā tiks izmantoti oriģināli dokumenti no britu valsts arhīviem. Tāpat fotogrāfijas un materiāli no privātiem krājumiem, kurus vēstnieks Kīts Šenons, pats vēsturnieks būdams, sarūpējis, sazinoties ar to dienu notikumu dalībnieku pēcnācējiem, piemēram, majora Kīnana meitām un kuģa “Dragon” apkalpes locekļu radiniekiem. Vēstniecība arī ieplānojusi aicināt uz jūnijā paredzētajiem 1919. gada notikumu rekonstrukcijas pasākumiem Liepājā O.  Kīnana un H. Granta-Vatsona pēcnācējus.

LA.lv