Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. augusts, 2015
Drukāt

Dace Bluķe: Piederība un lojalitāte savai valstij visbiežāk ir kultūras jautājums (19)

Foto - LETAFoto - LETA

Dace Bluķe, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja

Skandāls par kultūras nozares kapitālsabiedrību gūtās peļņas atmaksāšanu valsts budžetā satrauca ne tikai nozarē strādājošos, bet neatstāja vienaldzīgu arī lielu daļu sabiedrības.

Reaģējot finanšu ministrs apelē pie budžeta disciplīnas un valsts budžeta glābšanas, kaut arī šis pats ministrs neiebilda pret 8,78 miljonu eiro lielas peļņas atstāšanu a/s “Latvijas dzelzceļš” maciņā. Acīmredzot valdības, ministruprāt, “LDz” nopelnītie miljoni nebūs valsts budžetam tik noderīgi kā pāris simti tūkstošu, ko sametīs dažas kultūras organizācijas. Savukārt kultūras ministre skaidro valdībai un sabiedrībai kultūras nozares kapitālsabiedrību īpašo situāciju, Ministru prezidente sola lēmumu tomēr pārskatīt, Operas priekšnieks notikušajā saskata vienas partijas izrēķināšanos ar otru. Tā nu Leļļu teātra vecie krēsli, kurus no gūtās peļņas bija plānots kaut daļēji nomainīt, kļuvuši par savdabīgu kultūras nabadzības un valdības cinisma simbolu. Kapitālsabiedrību vadītāji guvuši mācību, ka strādāt čakli un ar peļņu nav jēgas, jo nopelnīto tāpat atņems. Kopumā jezga sanākusi ne pa jokam.

Lai arī kā risināsies tālākie notikumi ap kultūras iestāžu nopelnītajiem eiro, viens ir skaidrs, 11. augusta valdības sēdē tika iedegta spoža signāllampiņa, kas saka – nākamā gada budžeta veidošanas cīņas ir sākušās.

Nozarē strādājošie jau sen pieraduši, ka kultūra nekad nav bijusi valdības prioritāte un tāpēc katrs tēriņš un katra acīm redzamā vajadzība arvien no jauna kaut kā īpaši jāpamato un jāskaidro. Tā tas notika arī 2013. gadā, kad tika veidots budžets nākamo triju gadu griezumā, tas nozīmē – arī 2016. gadam. Visa nozare nāca talkā Kultūras ministrijai, lai diskutētu, skaidrotu un pierādītu problēmas un vajadzības. Pēc skandalozās kultūras ministru maiņas un bažām par budžeta tālāko virzību toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis publiski paziņoja: “No savas puses varu uzsvērt, ka pretēji dažādām spekulācijām, kas tiek izplatītas, tās vienošanās, kas ir panāktas budžetā attiecībā uz Kultūras ministrijas budžetu no “Vienotības” un manas puses paliek spēkā.” (“Premjers: Vienošanās par kultūras budžets paliks spēkā” (2013. gada 16. septembris, plkst. 18.19, Autori: lsm.lv ziņu redakcija).

Izrādās, nepaliek spēkā gan. Paiet laiks, iepriekš teiktais aizmirstas, arī Ukrainas krīze darījusi savu, un partija šoreiz cita premjera un finanšu ministra izskatā nespēj vienošanos ar kultūras nozari pildīt. Šajā pašā 11. augusta sēdē valdības vadītāja informēja, ka nākamā gada budžeta izstrādē būšot četras prioritātes – aizsardzība, iekšējā un ārējā drošība, veselība, izglītība. Pārējo nozaru ministriju budžeti tiks pakļauti izvērtēšanai un iespējamai tēriņu samazināšanai. Tas nozīmē samazināt arī tās summas, par kurām jau reiz tika nolemts. Uz šo prioritāšu fona kultūrai ir ārkārtīgi grūti pamatot savu nepieciešamību. Kaut arī, dziļāk skatoties, bieži vien tieši kultūras trūkums noved pie nestabilitātes un nedrošības. Piederība un lojalitāte savai valstij visbiežāk ir kultūras jautājums. Kultūras ministrija šoreiz dara visu, lai uzdotais samazinājums par 3% nenotiktu uz cilvēkresursu rēķina, bet gan uz laiku iesaldējot un sabremzējot attīstības projektus.

Jau izskanējis, ka ministriju vēlmju saraksts finansiāli daudzkārt pārsniedz iespējas. Kultūras nozarē papildus tiek prasīti līdzekļi Nacionālajam mākslas muzejam, kurš jāiekārto un jāatver pēc vairāku gadu ilga remonta, Operas ēkas nomai un informatīvās telpas aizsardzībai. Ir skaidrs, ka visam nepietiks. Iepriekšējā gadā Ukrainas konflikts licis kopējiem papildu pārdalāmajiem līdzekļiem sarukt par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Maz ticams, ka šogad tas varētu būt mazāk.

Saeima budžetu sāks skatīt un vētīt 30. septembrī. Meklējot labāko risinājumu un kompromisus starp visu ministriju vajadzībām, valsts vīriem un sievām derētu atcerēties, ka viņi strādā savai valstij un tās iedzīvotāju labā, nevis papīriem un grafiku ailēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Vai nebūtu laiks mainīt likumu par deputātu algām – iziet no minimalā groza + 1,1 %. Esmu visu mūžu strādājis, pensija – minimums;. Kaut kādi funkcionāri, iepriekš nozaguši, nāk pie varas un atkal zog! Kāpēc kaut kādi Bērziņi, kas nekad mūžā nav strādājuši, tagad saņem 4000 un vairāk? Ja nebūs taisnības, var gadīties revolūcija…

  2. KRA piekritam, 100% taisniba.

  3. Kāda jēga no kultūras, ja tā vājina latviešu identitāti.

  4. izglītības. Nemācītam lopam arī nav māju, saimnieku sakož…………

  5. piekrītu, ka neviens kultūrai nav ziedojis vairāk kā LDz. Tas ir nenoliedzami un paldies Magoņu ģimenei, kas tagad tiek tiesāti politisku iemeslu dēļ. Lai arī kāds būs tiesas spriedums, Dievs visu redz un tie, kam vara bieži pat neapjauš kas tā kultūra ir un kam tā domāta un paspert ar kāju kritušajiem nav kulturāli. Taisnību kādreiz jau uzzināsim, bet vai Jūs spēsiet to pieņemt tā būs Jūsu personīgā atbildība Nežēlīgi un tuvredzīgi ir Jūsu spriedelējumi.

    • troļļu brigadieris Atbildēt

      Ej nu ej? Visa Magoņu ģimene tik tiesāta politisku iemeslu dēļ vai varbūt tomēr viens pats Magonis par korupciju? Ja kremlins, tad tirliņš?

  6. Grafist! Ko nozīmē LDZ?

  7. А что это за нервный и истерический выпад в сторону ЛДЗ?! С чего это у мадам случилась такая истерика? Мало ЛДЗ спонсировало культурные мероприятия? Если ЛДЗ не будет вкладывать заработанные (!!!) деньги в развитие своей инфраструктуры, то она просто развалится, дорогу же надо содержать и ремонтировать. Неужели это так трудно понять. Не будет ЛДЗ, не будет налогов, в том числе на вашу культуру. Всё очень просто.

    • radiotelegrāfists Atbildēt

      Kremļa pakalpiņam grafistam nav ko teikt, bet komanda bļaut ir saņemta?

      • Вот сидел бы лучше у телетайпа своего, да помалкивал в тряпочку. Доносы в тихаря стучать подручней ведь…

  8. Valsts, kurā ir ačgārnas vērtības agri vai vēlu iet bojā.

  9. Un kāds ir šis kultūras jautājums?

    • priekš kam tad tiem “padomju tautas” pēcnācējiem un mūsdienīgajiem multi-kulturāļiem būtu vajadzīga tāda latviešu etniskā kultūra…? Tā varētu būt vajadzīga – ja nu vienīgi … pašiem etniski integrētajiem, bet ne jau visam šim – Latviešu valodu un vēsturi zinošajam – demokrātiskajam (!) vairākumam.

  10. Un vēl. Teiciens “Valsts – tas iesmu es!” piedras tikai absolūtisma monarhiem. Demokrātijā valdība eksistē tautai, nevis tauta – valdībai.

  11. Pati nerakstīšu, jo PALDIES JUMS krā un Nožēlojami – parakstos zem katra teiktā vārda!!! Vienīgi piebildīšu – VISAM PAMATĀ IR ĢIMENE!!!

  12. Man gan šķiet, ka piederība un lojalitāte savai valstij vairāk ir tikumības jautājums. To nevar iemīcīt nevienā nozares burciņā. Piederība un lojalitāte savai valstij nav finansējama no budžeta līdzekļiem. Ja tās nav cilvēka dvēselē, tad arī par tūkstošiem to nenopirksi. Bet, ja arī izdosies nopirkt, tad tikai uz laiku, kamēr kāds cits pārsolīs.
    Rakstā skarts jautājums par kultūras iestāžu peļņas atņemšanu budžeta vajadzībām. Tā ir cita dziesma. Mūsu valdīšana nevēlas ieviest veiksmīgo Eiropas valstu likumus un tikumus, jo kungiem negribas maksāt vairāk nekā nabagiem. Nabagiem vieglāk atņemt, viņiem nav ietekmes.
    Tas ir gan cilvēku, gan nozaru attiecībās.
    Interesanti, cik ilgi mūsu valdība čammāsies un turēsies pret loģikai. Kamēr arī nabago vairs nebūs? Stiprākie aizbrauks, veči apmirs, paliks valdība ar musulmaņiem? Ja vien krieviņi nepasteigsies…

  13. Dīvainākais ir tas, ka medijos neesmu nekad vēl dzirdējusi skaidrojumus, ka vērtīgākais kultūras nesējs ir cilvēks. Peļņas un budžeta dalīšana tiek saistīta tikai ar saimnieciskām darbībām. Tas, ka Latvijā mūziķi joprojām ir spiesti dzīvot nabadzībā , neskatoties uz sarežģīto studiju procesu un iegūto profesionālo līmeni, nevienu laikam neinteresē. Patiesībā šis raksts neattaisno problēmu , bet cilvēku ambīcijas.

  14. Sveša kultūra = lojalitāte svešai kultūrai tās uzturētājas valstij.
    Ko dotu kulturāla cilvēka lojalitāte, ja pie mazākā apdraudējuma viņš bēgtu?
    Kultūrai ir jāstiprina valsts iedzīvotāju pašapziņu, lai viņi labprāt kultūru uzturētu, būtu lepni par to, tā palīdzētu būt stiprākiem, gudrākiem!

  15. Dacei taisnība, ja valstī citas kultūras nav, tad par tādu jauzdod komercialās mākslas darbarūķu prece. Cits jautājums par šīs preces kavalitāti, ja bez valsts atbalsta tā nav nekas un pat tās radītājiem ir derdzīga.

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+