Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. augusts, 2016
Drukāt

Būtiski pieaudzis arābu valodas un kultūras studētgribētāju skaits

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Būtiski pieaudzis arābu valodas un kultūras studētgribētāju skaits – tā vērtē Latvijas Universitātē (LU) un Latvijas Arābu kultūras centrā.

Kā svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”, tik liels konkurss uz LU Humanitāro zinātņu fakultātes Arābu studijām kā šogad vēl nebija piedzīvots. Vēlmē mācīties arābu valodu un islāmu pieteicās 83 studētgribētāji. Uz vienu budžeta vietu pretendēja seši cilvēki.

“Pirmais – nāk prātā drošības prasības un nepieciešamība pārzināt šīs valodas drošības dēļ. Bet otrs – strādāt sociālo darbu ar cilvēkiem, kas šeit ierodas un ieradīsies arvien lielākā skaitā. Eiropa ir diezgan pilna,” vērtēja LU Āzijas studiju nodaļas vadītājs Jānis Priede.

Arābu valodas jauno speciālistu sagatavošanai pirmo reizi LU tik liels budžeta vietu skaits – 16. Tās ieguva, atņemot budžeta vietas ķīniešu un japāņu valodu studijām. Maksas vietas – 40.

“Lielā mērā uz nodaļas personāla iniciatīvas pamata mēs izveidojām šo grupu pēc vairākiem gadiem, jo redzējām, ka situācija valstī kļūst izmisīga,” atzina Priede.

Iestādes un privātais bizness prasa universitātei arābu valodas tulkus, bet nav ko piedāvāt. Pirmais metiens ar jaunajiem valodniekiem būs pēc trīs gadiem.

Agnese Tamoviča septembrī sāks studēt arābu valodu maģistrantūras otrajā kursā. Studētgribētāju lielo interesi tieši šogad sākt mācības bakalaura līmenī Agnese skaidro ar iespēju saskatīšanu.

“Sāk Latvijā ieplūst bēgļi, un laikam cilvēkiem tas saistās ar naudu. Uzņēmējdarbība ar Persijas līča valstīm. Kaut gan es nezinu, kāda būtu interese no viņu puses. No mūsu, protams, jo tur ir “dziļas kabatas”. Otrs variants būtu vēl diplomātiskā sfēra,” vērtēja Tamoviča.

“Mums ir ārkārtīgi maz speciālistu – nav, kas strādā tiesās, trūkst tulki, trūkst biznesa tulki, atveras šobrīd ne vien arābiski runājošās zemes, bet atveras arī Irāna,” teica Priede.

Jebkuras valodas mācīšanās ir sekmīgāka, ja to var praktizēt autentiskā vidē, taču drošības apdraudējuma dēļ LU ir pārtraukusi sadarbību ar partneruniversitātēm Sīrijā un Ēģiptē. Uz turieni studenti no Latvijas vairs netiks sūtīti. Taču netiek izslēgts, ka būs studenti, kas paši mēģinās nokļūt arābiski runājošās valstīs.

“Drošības policijai, protams, ir savas prioritātes. Lūkoties un meklēt radikalizētas personas ir laba nodarbe, bet es esmu pilnīgi pārliecināts un ceru, ka LU beidzēju vidū nebūs personas, kas savas muļķības, nezināšanas dēļ iekrīt šādu sludinātāju valgos, kā tas mēdz notikt,” norādīja Priede.

Arī studente Agnese Tamoviča atzīst, ka parādās bīstamības faktors, jo caur valodu notiek iedziļināšanās kultūrā un arābu valoda vispār ir ļoti saistīta ar islāmu. “Katrs, kas sāk par Tuvo Austrumu tēmu bīdīt, visu laiku ir jādzird par radikālismu, par islāmismu,” komentēja studente.

Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) norāda – Latvijas pārstāvniecības darbs Apvienotajos Arābu emirātos pierādījis, ka Latvijas uzņēmumu veiksmi sadarbībā ar arābu pasauli ne vienmēr nodrošina arābu valodas prasme.

“Biznesa pasaulē ar angļu valodu var ne tikai tikt uz priekšu, bet, es domāju, ka praktiski nav atšķirības, jo priekš pašiem arābiem mēs jebkurā gadījumā būsim cittautieši. Vērtība būs nevis radniecībai vai emocionālam tuvumam, bet vērtīgam un kvalitatīvam piedāvājumam. Un šis piedāvājums angļu valodā tiks perfekti saprasts arābu pasaulē,” uzskata LIAA vadītājs Andris Ozols.

LU gan pretargumentē – studenti ļoti daudz iemācās par islāma kultūru un tieši kultūrkompetence kā elements biznesa etiķetei ir ļoti būtiska.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+