Čekas pētījumu upuris? 0
Sevi ieskaitu kategorijā – ”cilvēki nemaz nezina, ka viņu vārds atrodams VDK arhīvā” (pēc bijušā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes teiktā “LA” rakstā ”Vai atvērs ”čekas maisus”?”, 21.01.2013.).
1994. gada 5. maijā uzzināju, ka uz mana vārda ir sastādīta VDK aģenta kartīte. Ziņa tika publicēta “LA”. Pēc ilgas un mokošas izmeklēšanas un tiesas lūdzu apsūdzību atsaukt, bet bez panākuma. Žēl, mani nosacīti attaisnoja pietiekamu pierādījumu trūkuma dēļ, tāpat kā vairākumu citu liktensbrāļu, bet ne kā nevainīgu. Joprojām uzskatu to par “LA” parādu. Gribu izcelt vēl vienu aspektu, kas tēmas sakarā maz tirzāts, proti, VDK socioloģiskos pētījumus. Varbūt es biju socioloģiskās aptaujas upuris? Izdevumā ”Baltijas brīvības ceļš” (izdots 2005. gadā) bijušais Latvijas PSR VDK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Trubiņš skaidroja, ka vietējā čeka uzmanīgi sekojusi atmodas procesiem nolūkā prognozēt, kontrolēt, novērst galējības. Spējīga sociologa vadībā ar dažādām, arī maskētām, aptaujām pētīts, kā Latvija un tās sabiedrība attīstīsies tuvākajā laikā. ”Šo aptauju veicām tādu cilvēku vidū, kurus uzskatījām par spējīgiem domāt, prognozēt un noteikt, kā sabiedrība attīstīsies tālāk” (248. lpp.). Lūdzu neuzskatīt mani par iedomīgu, bet man visa notikušā kontekstā ir pamats domāt, ka ir ”aģenti”, iespējams, to vidū es, kas nevilšus par tādiem kļuvuši, jo bijuši čekas pētījumu objekti. Kas zina…
