Ceļa vārdi. Ingrīda Edīte Saulīte 0
Kad 1988. gadā starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” pieskandināja Rīgu, bija redzams, kā ir sakuplojuši deju ansambļi un cik dažādos virzienos tie veido savas programmas.
Tad arī radās iecere – rīkosim savu festivālu –, lai kolektīvu vadītājus rosinātu pētīt sava novada folkloras materiālus, dejā saglabājot latvisko identitāti. Tiekoties ar daudzām deju grupām, festivālā ir iespēja izvērtēt, kā tautas deja attīstās. Jo folklora nav sastingusi, tajā katrs laikmets atstāj pēdas. Jā, festivāla nosaukumu – “Sudmaliņas” – izrunāt visiem tā viesiem nav pa spēkam, un viņi jautā – ko tas nozīmē? Tad nu skaidrojam – tā ir viena no populārākajām latviešu tautas dejām, kas vēl joprojām savā pirmatnējā veidolā tiek dejota arī sadzīvē. Un, papildināta ar atbilstošiem elementiem, tā kļuvusi arī par skatuves deju, ko dejo gandrīz vai visi Latvijas deju kolektīvi. Esmu teikusi, ka sudmaliņu spārni griežoties veido apli, kurā tad arī satiekas visi festivāla dalībnieki. Citiem tērpi košās krāsās, citiem, fliteriem izšūti, spīd un laistās, mums – vilna, lins, kā lai salīdzina? Bet labi var saprast, kas katrai tautai raksturīgs, kas saglabājies, ar ko var lepoties.
Ļoti svarīgi, ka festivāls turpinās, jo skatuviskā deja attīstās ļoti strauji. Tālab jābūt ļoti uzmanīgiem, attīstības procesu virzot tālāk. Varbūt tas ir arī šā festivāla nopelns, ka dejā no latviskā mantojuma neesam aizgājuši pārāk tālu. Festivāls palīdz meklēt saknes. Patīkamākais brīdis – šādos festivālos var gūt daudz jaunu draugu un jaunu iedvesmu. Lai festivālā pavadītais laiks ir atklājumu un piedzīvojumu pilns! Lai prieks gan dalībniekiem, gan skatītājiem!
Ingrīda Edīte Saulīte, Festivāla “Sudmaliņas” idejas autore, deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe
