Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. novembris, 2015
Drukāt

Ceļiem Eiropā jābūt drošākiem (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Autore: Violeta Bulca, ES transporta komisāre

Ceļu satiksmes drošība ES pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies: Eiropai 2001. – 2010. gadā izdevās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt par 43% un 2010. – 2014. gadā – par vēl 18%. Eiropā ir pasaulē zemākais mirstības rādītājs satiksmes negadījumos (2014. gadā). Tomēr mēs varam paveikt vēl vairāk; ļaujiet man paskaidrot, kāpēc.

2014. gada drošības ziņojumi liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir samazinājies tikai par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pagājušā gada dati par nelaimes gadījumos cietušo skaitu parāda, ka uz Eiropas ceļiem gāja bojā vairāk nekā 25 800 cilvēku. Lai gan šis bojāgājušo skaits ir par 5700 mazāks nekā 2010. gadā, tas joprojām ir ļoti satraucošs.

Ir ļoti grūti pieņemt, ka katru dienu uz mūsu ceļiem iet bojā 70 cilvēki, neskaitot tos, kuri guvuši nopietnas traumas negadījumos, pēc kā viņu dzīve ir neatgriezeniski mainījusies. Mēs visi zinām, ka tie nav tikai skaitļi – aiz tiem ir sērojošas ģimenes un cilvēku ciešanas. Mēs apzināmies arī ekonomiskās sekas: letāli ceļu satiksmes negadījumi katru gadu izmaksā 1 – 2% no ES IKP.

Piecās Eiropas valstīs nelaimes gadījumos cietušo skaits ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju: Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā ir vairāk nekā 80 bojāgājušo uz miljonu iedzīvotāju. Tas ir apbēdinošs fakts.

Latvijai 2001. – 2010. gadā izdevās būtiski samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu – par 61% un 2010. – 2013. gadā par vēl 18%. Tomēr Latvija ir tā ES dalībvalsts, kurā 2014. gadā reģistrēta visaugstākā mirstība ceļu satiksmes negadījumos – 106 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju (ES vidējais rādītājs bija 51). Tas nozīmē, ka šis rādītājs ir palielinājies par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Latvijai joprojām ir daudz jāpaveic, lai panāktu dalībvalstis, kurām ir labāki rādītāji; tas jādara, galvenokārt uzlabojot satiksmes dalībnieku uzvedību, ieviešot drošākus transportlīdzekļus un attīstot drošāku infrastruktūru.

Lai palīdzētu Latvijai tās centienos uzlabot ceļu satiksmes drošību, mēs organizējam mērķsadarbības pasākumu ar Slovēniju un Nīderlandi. Šonedēļ Rīgā notiek darbseminārs, kurā piedalās abu minēto valstu un Eiropas Komisijas eksperti un kurā īpaša vērība tiek pievērsta ātrumam un drošības jostu lietošanai. Šī ir lieliska iespēja sekmēt Latvijas sniegumu ceļu satiksmes drošības jomā.

Tas ir arī labs piemērs tam, kā mēs varam sadarboties ar valstu valdībām un pilsonisko sabiedrību, lai īstenotu mērķi līdz 2020. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Ceļu satiksmes drošība nepārprotami ir kopīga atbildība. Dalībvalstis veic lielāko daļu ikdienas darbību – kontrolē Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, rīko izglītojošas kampaņas un attīsta un uztur labā stāvoklī infrastruktūru.20151106200907_4211

Viens no mūsu galvenajiem mērķiem vienmēr ir bijis visā Eiropā uzlabot satiksmes dalībnieku uzvedību. Tādējādi drošības jostu un bērnu sēdeklīšu obligāta lietošana ir lielā mērā palīdzējusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo vai smagas traumas guvušo cilvēku skaitu. Vienotā Eiropas vadītāja apliecība, kas tika ieviesta 2013. gadā, ES autovadītājiem nodrošina reālu pārvietošanās brīvību un mazina krāpšanās iespējamību. Pateicoties ES tiesību aktiem par ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpildi, autovadītājus par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, piemēram, braukšanas ātruma pārsniegšanu vai transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, tagad var saukt pie atbildības pat tad, ja pārkāpumi izdarīti ārvalstīs.

Tajā pašā laikā mēs strādājam pie tā, lai uzlabotu transportlīdzekļu drošību, ieviešot jaunas drošības tehnoloģijas un izstrādājot viedākus transportlīdzekļus. Vēl viens jautājums, kam pievērsta īpaša uzmanība, ir ceļu drošuma uzlabošana. Šajā sakarā Eiropa strādā pie ceļu konstrukcijas un tuneļu drošības uzlabošanas.

Turklāt mēs esam sākuši pievērst īpašu uzmanību ceļu satiksmes negadījumos gūtām smagām traumām, par kurām dalībvalstis šogad pirmo reizi sniedza salīdzināmus datus. Mums jāpanāk, lai neaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, velosipēdistiem, motociklistiem, kas iesaistīti ļoti lielā daļā negadījumu un bieži gūst smagas traumas, jo īpaši uz pilsētu ceļiem, būtu nodrošināts tāds pats drošības līmenis kā transportlīdzekļu vadītājiem.

Minētie fakti ir nepārprotams brīdinājums: mums jādara vairāk, lai sasniegtu vērienīgos mērķus. Tas izdosies tikai tad, ja mēs viens otram palīdzēsim. Šī gada vasarā un rudenī Rumānijā, Polijā, Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā rīkotās sanāksmes sniedz vērtīgu iespēju ekspertiem apmainīties ar viedokļiem un paraugpraksi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tātad Latvija ir ātrgaitas šosejas kā Francijā ,Austrijā u.c. Kā tad ar Garkalnes riteņbraucēju treneri un maziem bērniņiem šosejas vidū ar 20-30km /st.?

  2. Jā, ceļus vienozīmīgi vajag drošākus un dizaineriem jādod uzdevums – tos projektēt tā, it kā nepastēvētu ātruma ierobežojumi un braukšanas ātruma kontrole.

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+