Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. marts, 2016
Drukāt

Igaunijas “Rimi” nevar nopirkt Latvijas pienu. Igauņu zemnieki ir pārliecinājuši pirkt vietējo (9)

Par to, kā dzīvot tālāk, kongresā spriež ZS "Vīnkalni" saimnieks Andris Felss (no kreisās), SIA "Joži" saimnieks Gunvaldis Sproģis, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un "Mežacīruļu" saimnieks Juris Cīrulis. Foto - Valdis SemjonovsPar to, kā dzīvot tālāk, kongresā spriež ZS "Vīnkalni" saimnieks Andris Felss (no kreisās), SIA "Joži" saimnieks Gunvaldis Sproģis, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un "Mežacīruļu" saimnieks Juris Cīrulis. Foto - Valdis Semjonovs

“Jāveicina vietējo produktu noiets, kas, iespējams, ļautu to puscentu vai centu uz piena litru iegūt,” piektdien biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) kongresā paziņoja tās valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Mums ir laba un kvalitatīva produkcija, bet pircējos trūkst tā patriotisma, kas ir citās valstīs. Tur 90% ir vietējās preces un tikai 10% importa, līdz ar to Latvijas ražotājiem iekļūt citu valstu tirgos var nebūt tik viegli,” sarūgtināts Lazdiņš.

ZSA priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz to, ka piena pārstrāde šobrīd ir ļoti neefektīva un visu smagumu uz saviem pleciem iznes piena ražotāji. Lai sasniegtu, piemēram, Lietuvas līmeni, būtu nepieciešama pārstrādes konsolidācija, un tas jau ir ZM stratēģijas jautājums. “Zemnieki iedod bonusā par 10% lētāku izejvielu, bet pārstrāde nespēj saražot konkurētspējīgu produkciju,” uztraucas Lazdiņš. Tāpat jādomā par protekcionismu, aizstāvot savas valsts ražotājus.

Latvijas lielākās ražojošās lauksaimnieku organizācijas dalībnieki piektdien diskutēja, kā saimniekot krīzes apstākļos globālo pārmaiņu kontekstā. Skaidrs, ka lauksaimniecībā pēdējā gada laikā lielas korekcijas ieviesis Krievijas embargo, kas graujošu ietekmi atstājis uz pašmāju ražotājiem – cenas sarukušas gan piena, gan cūkkopības nozarē. Pārtikas ražotājiem šobrīd aktīvi jāmeklē jauni noieta tirgi. Tāpat izaicinājums ir kļūt elastīgākiem un piemēroties mainīgajiem apstākļiem – to savā videouzrunā uzsvēra Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Maireda Makginesa, arī COPA prezidents Martins Merilds, kurš kongresā aktīvi diskutēja par gaidāmajām pārmaiņām.

“Drebulis ir, bet tā nav gripa”

“Latvijas ekonomika šļūc uz priekšu: kas notiek un ko (ne)gaidīt?” ar šādu retorisku pieteikumu lauksaimniekus uzrunāja “Swedbank Latvija” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņš uzvēra, ka šobrīd nav tā, ka pasaules ekonomikā būtu liela krīze. “Drebulis ir, bet tā nav gripa,” viņš rezumē. Labā lieta ir tā, ka mūsu galvenie eksporta tirgi Eiropā turpina izaugsmi, lai arī tā ir nevienmērīga salīdzinājumā ar ASV, kur izaugsme ir noturīga. Īpaši strauji ekonomika aug Zviedrijā, kas varētu interesēt mūsu pārtikas ražotājus. Šobrīd gan problēmas ir attīstības tirgos, tostarp Ķīnā, bet Krievijā ir pamatīga recesija.

Jārēķinās, ka izejvielu cenas pēdējo četru gadu laikā turpina samazināties, arī naftas cena pusotra gada laikā sarukusi par 70%. Tas nozīmē, ka inflācija ir zema, kas savukārt patērētājiem ir labi, bet ražotājiem ne, jo viņi iepriekš veikuši ieguldījumus, līdz ar to jāsedz dažādi maksājumi. Taču, lai aizņemtos, procentlikmes ir zemas, un tas ir izdevīgi ražotājiem. Tiesa, pastāv vairāki riski, un viens no tiem ir Krievija, kur ekonomikas kritums ir 4%, taču importa samazinājums ir 30%, bet investīciju – 20 līdz 40%.

“Kritumi ir ļoti dziļi. Viņu importa kritums ir mūsu eksporta kritums, un tas nav tikai sankciju dēļ, bet naftas cenas krituma dēļ, kas ir ap 70%. Ārvalstu preces kļūst dārgākas, inflācija pieaug, un mājsaimniecību patēriņš piedzīvo kritumu. Tas nozīmē, ka mūsu ražotājiem uz Krieviju pārdot preces būs ļoti grūti, jo tur nevar atļauties tās nopirkt. Pat ja Krievija atcels savas sankcijas pret Eiropas ražotājiem, neko būtisku tas nemainīs, jo viņi nevar nopirkt šīs preces,” iezīmē ekonomists. Turklāt prognozes liecina, ka šāda situācija saglabāsies ilgi. Pastāv arī politiskais risks, kas šobrīd ir galvenais. Kazāks nākotnē pašmāju ražotājiem rosina raudzīties uz ASV, Āzijas un Ziemeļāfrikas tirgiem. Uz kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītājas Edītes Strazdiņas vaicājumu par eksporta kreditēšanu Kazāks bija lakonisks: “Bankas ļoti grib izsniegt naudu, un, ja to var izsniegt eksportētājiem, vēl jo labāk. Bet katrs projekts tiks vērtēts atsevišķi.”

Gan Kazāks, gan ZM valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa uzsver, ka vēl viens liels izaicinājums tuvākajā nākotnē būs ražīguma kāpināšana. 2014. gadā pret 2004. gadu saražotās produkcijas izlaide augkopībā un lopkopībā pieaugusi par 200%, un liela loma bijusi ES atbalstam. Audzis arī eksports un ienākumi. Lai arī pasaulē palielinās pieprasījums pēc pārtikas, pircēji kļūst izlepušāki un vēlas ēst veselīgāk, un tas nozīmē iespēju bioloģiskajiem ražotājiem. Tomēr Eiropā piena nozarei neprognozē strauju pieaugumu, lai arī pasaulē pieprasījums pēc piena produktiem kāpj. Labas izredzes ir aitas un liellopu gaļas ražotājiem – šajā nozarē patērētāji pieprasa ekoloģisku un tīru produkciju.

Tāpat nāksies domāt par klimata pārmaiņu raisīto ietekmi uz ražošanu. No 2020. gada Latvijai lauksaimniecībā emisijas kvota būs jāsamazina līdz 10% pret 2005. gadu, un tas nozīmē, ka kopīgi nāksies domāt, kā to izdarīt. Tas gan nenozīmē, ka ražošanas apjoms jāatgriež 2005. gada līmenī, bet emisija jāsamazina gan. Pašlaik Latvijai uz kopējā ES fona ir viens no mazākajiem emisijas līmeņiem, bet, ja dala absolūto emisiju uz izlaidi, tad mums ir otrs lielākais rādītājs ES valstu vidū un tas raisa lielas pārdomas. Jau šobrīd Latvijas zinātnieki pēta iespējas, kas būtu vispiemērotākās Latvijas apstākļos. “Esam noskaņoti tā, lai mums nevajadzētu samazināt ražošanu un turēt mazāk lopu,” tā šo situāciju komentē zemkopības ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Jā, arī pērku igauņu pienu, jo GARŠĪGĀKS… nevis mūsu zilo

  2. Lauku fašisti visi bildēs redzami. Iznīcinājāt sīkzemniekus, tagad paši ejat skuju taku. Kretīni dejo….

  3. Vecie krekeri

  4. Protams, un poļu ar var nopirkt.

  5. Toties somu var nopirkt.

  6. Rimi tīkla veikalā, (kurš atbilst mūsu Superneto), piens par 39 centiem, kefīrs 45 centi litrā. Pamēģini Latvijā par tādu cenu atrast( arī garša laba).Pierobežā dzīve laba, tikai jāzina kur un ko pirkt.

  7. Pērku pienu no zināmas zemnieku saimniecības – bez starpniekiem!
    Tas ir lētāk, nekā veikalā.

  8. Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras direktors Romets Sormus: Tas, ka Igaunijas “Rimi” nevar nopirkt Latvijas pienu, nozīmē tikai to, ka igauņu zemnieki ir pārliecinājuši vietējos patērētājus (ar kvalitāti!!!), ka jāpērk vietējais, nevis importa piens…
    Es arī Latvijā pērku IGAUNIJAS pienu Maxima veikalā…

  9. 5 bilde Nasing special piena nozarei.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+