Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Cer uz Eiropas naudu meliorācijas atjaunošanai


melioracija2_Gatis_Bogdanovs_92

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes meliorācijas sistēmas sabrukuma novēršanai Zemkopības ministrijā (ZM) plāno vairāk izmantot Eiropas Savienības fondus.


 

Turpmākajos sešos gados valsts meliorācijas sistēmu atjaunošanai paredz 25 līdz 50 miljonus latu no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF). Savukārt viena atsevišķa zemes īpašuma, koplietošanas un pašvaldību meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai mēģinātu “pasmelt” ap 30 miljoniem latu no Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

 

Pēc papīriem un patiesībā

Pēc oficiāliem datiem, Latvijā no lauksaimnieciski izmantojamo zemju kopplatības (2,47 miljoniem hektāru) aptuveni 1,49 miljoni jeb 60 procenti ir meliorēti, to skaitā uzbūvēti 53 polderi 50 000 hektāru kopplatībā.

Taču gan meliorācijas speciālisti, gan ministrija atzīst, ka kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas jaunu nosusināšanas sistēmu būvniecība ir apstājusies. Ja kaut ko būvē, tad tie ir atsevišķi gadījumi, kas kopainu neuzlabo. Bet padomju laikā izbūvētās sagrauzis laikazobs vai ir iznīcinātas, pārdalot īpašuma tiesības uz zemi.

Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) ziņām, 2002. gada 1. janvārī nosusināšanas sistēmu remonts vai atjaunošana vajadzīga vairāk nekā 230 000 hekt-āriem lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību. Meža zemēs būtu nepieciešams veikt aptuveni 600 000 hektāru platībā.

Taču pēc meliorācijas speciālistu atzinuma, pašlaik stāvoklis ir vēl bēdīgāks nekā pirms desmit gadiem.

Tā kā zemes reformas gaitā lielas platības ir nonākušās privātās rokās un ir sadrumstalotas, savulaik izbūvētās vienotās meliorācijas sistēmas būtībā vairs nav. Nepietiekama augsnes mitruma regulēšana arvien vairāk kavē zemniekus iegūt labākas ražas.

Viens no turpmākās rīcības virzieniem, kuru ZM pasludināja šā gada sākumā – pēc pagājušā gada 10. oktobrī Valsts prezidenta Andra Bērziņa un zemkopības ministres Laimdotas Straujumas kopīgi parakstītā rīkojuma nr. 5 par priekšlikumiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, – paredz zemes auglības saglabāšanas veicināšanu.

Viens no veicinošajiem pasākumiem citu starpā – daudzviet sagruvušās meliorācijas sistēmas atjaunošana. Kā tai jānotiek un kuram tas jādara, ministrijai jātiek skaidrībā līdz šā gada 1. jūnijam.

 

Pēdējais laiks rīkoties

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka meliorācijas sistēmas sabrukuma novēršana ir neatliekama, valstiski risināma problēma. “Pēdējais laiks būtu no vārdiem pāriet pie darbiem. Stāvoklis ik gadu pasliktinās, ko pierāda nesen piedzīvotie plūdi,” viņš saka.

Pagājušajā nedēļā cita starpā par to viņš runājis ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Kā atklāj LOSP valdes priekšsēdētājs, valsts vadītājs gan atzīst šīs problēmas nozīmību, tomēr solījumos pagaidām ir atturīgs. Cik naudas no valsts budžeta varēšot piešķirt meliorācijai, to redzēšot, plānojot nākamā gada budžetu.

Kā izrādās, kaut kādu atbalstu meliorācijas sistēmu atjaunošanai no ELFLA valsts gan piešķir, tikai mazākos apmēros, nekā zemniekiem gribētos. LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietniece Karina Pavlova vēsta, ka par meliorācijas sistēmu atjaunošanu no zemniekiem saņemti 272 projekti par vairāk nekā 15 miljoniem latu.

Taču ar ZM pašlaik piešķirto finansējumu – 1,6 miljoniem latu – pietiek vien 17 pieprasījumu apmierināšanai.

Tā kā pieprasījumu ir vairāk, nekā sākotnēji bijis paredzēts, ministrija plāno citiem pasākumiem piešķirto neizmantoto naudu novirzīt meliorācijas pieprasījumiem.

 

Naudas var nepietikt

Edgars Treibergs domā, ka meliorācijas sistēmas atjaunošanai var nepietikt pat ar ZM plānotajiem 50 miljoniem.

“Ja patiešām gribam saglabāt zemi ilgstošai izmantošanai, tad meliorācijas sistēmu atjaunošana būtu pirmais un pats racionālākais pasākums,” domā bijušais Saeimas deputāts, valsts uzņēmuma “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters. Viņš uzskata, ka valsts pārziņā esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanai no ERAF jādabū vismaz divreiz lielāka summa.

Staņislavs Šķesters stāsta, ka Latgales un Austrumvidzemes puses zemniekiem izsenis vislielākās raizes sagādā Lubāna ezers – lielas lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības apdraud pārlieks mitrums. Viņaprāt, valstij steidzami būtu jātiek skaidrībā, kā un kurš atjaunos un uzturēs savulaik celtos aizsargdambjus.

Arī Latvijas Melioratoru biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāja Ilze Bergmane teic, ka valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanai un kopšanai ir nepieciešams ievērojami lielāks finansējums. “Ja tas nebūtu katastrofāli apcirpts kopš tā laika, kad savulaik izveidotās Meliorācijas pārvaldes pievienoja LAD, tad valsts sistēmas būtu daudz labākā stāvoklī,” spriež Ilze Bergmane.

 

Vispirms vajag inventarizāciju

“Lai plānotu nepieciešamās summas meliorācijas atjaunošanai, vispirms jātiek skaidrībā, kādi ir bojājumu apmēri un kāds remonts būtu nepieciešams. Diemžēl Latvijā šādi dati netiek vākti kopš 1987. gada,” stāsta LMB vadītāja, “agrāk Meliorācijas likumā bija noteikts, ka ar šādu inventarizāciju nodarbosies valsts. Bet pašreizējā likuma redakcija paredz šo pienākumu zemes īpašniekiem. Uz papīra mums gan skaitās aptuveni pusotrs miljons hekt-āru meliorētas, lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Bet, cik ir patiesībā, to neviens nezina. Reti kurš zemes īpašnieks iesniedz ziņas Meliorācijas kadastrā par veiktām darbībām, piemēram, iestādot mežu.” Zemgales pusē, kur darba gaitās pavērot laukus viņai izdodas biežāk, ir tādas zemes platības, kur meliorācijas sistēmas ir saglabātas un darbojas. Un līdzās ir tādas, kuras klāj ūdens.

Zemes īpašniekiem bieži nav sajēgas par grāvjiem un drenu akām. Daži iedomājas, ka tos var aizaudzēt ar krūmiem, lai iegūtu koksni apkurei. Citi ierīko aizsprostus, lai dzirdītu lopus vai laistītu dārzus. “Drenu akas dažs gudrinieks ir vienkārši aizbēris. Paskatās, ka ūdens tajā nav, un nospriež, ka tā nav vajadzīga vispār.

Topošajā Zemes pārvaldības likumprojektā, cita starpā paredzēts, ka ar meliorēto zemju inventarizāciju nodarbotos vietējās pašvaldībās. Pēc LMB vadītājas domām, pašvaldības vienas pašas ar to netiks galā. Pēc meliorācijas speciālistu atzinuma, tikai meliorācijas sistēmu inventarizācijai vien turpmākajos trīs gados būtu nepieciešami aptuveni trīs miljoni latu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+