Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. marts, 2012
Drukāt

Cik bieži izjūtat stresu un kā tiekat ar to galā?

Ance Brāzma, strādā mediju monitoringā: “Uzskatu, ka manā dzīvē ir maz stresa, jo es vienkārši nepadodos liekiem uztraukumiem. Ja laiks ļauj, stresu uzveicu ar garākām pastaigām, dodos izbraukumā vai sportoju.

 

Vislielākos uztraukumus manī raisa tuvojošies darbu nodošanas termiņi augstskolā vai darba vietā. Tomēr ir arī pozitīvi satraukumi, piemēram, gatavojoties tālākam ceļojumam. Vislielākās raizes ir situācijās, kad nezinu, kā atrisināt kādu pro­blēmu. Ja zinu, kas darāms, vai, gluži pretēji, ja kādā lietā nekas vairs nav līdzams, neuztraucos, bet pieņemu situāciju. Diemžēl, lai gan dzīvoju visai mierīgi, arī es izjūtu stresa ietekmi uz savu veselību. Visbiežāk ciešu no miega un kuņģa darbības traucējumiem.”

Katrīna Frickope, floriste: “Stresa situāciju man netrūkst ne darbā, ne mājās. Darbojos ziedu tirdzniecībā, tāpēc atkarībā no gadalaika un svētku dienām gadās, ka vienlaikus ir vai nu ļoti daudz klientu pasūtījumu, vai arī to trūkst, un ir jādomā, piemēram, kā izmantot neizpirktos ziedus. Mājās uztraukumu cēlonis nereti ir mazā dēlēna palaidnības vai slimošanas reizes. Bieži raizes man sagādā arī naudas trūkums. Nomierināties un gūt pozitīvas emocijas man nereti palīdz labas mūzikas klausīšanās vai grāmata. Citkārt no stresa atbrīvojos, ejot svaigā gaisā un spēlējoties ar dēlu, jo viņa pozitīvās emocijas vienmēr sagādā prieku arī man. Diemžēl jūtu, ka uztraukumi nenāk par labu manai veselībai, jo ietekmē gan miegu, gan apetīti un kuņģa darbību, gan imunitāti. Tomēr vissliktāk, ka saspringtos brīžos kļūstu nomākta, zaudēju savaldību un no tā cieš manas attiecības ar līdzcilvēkiem.”

Skaidrīte Ancāne, pensionāre: “Diemžēl jāatzīst, ka ar uztraukumiem nemaz nespēju tikt galā, un tie krājas. Stresu manā dzīvē parasti rada veselības problēmas un niecīgā iztikšana. Uztraukums vienmēr negatīvi atsaucas uz veselību, īpaši uz sirdi, tāpēc cenšos iespējami daudz pastaigāties svaigā gaisā, regulāri un veselīgi ēst, bet, galvenais, vairāk smaidīt.”

Lāsma Freimane, biroja darbiniece: “Vislabāk tieku galā ar stresu, jau laikus izvairoties no situācijām, kas to varētu provocēt. Veidoju darba plānu, cenšos to laikā pildīt, neko neatstājot uz pēdējo brīdi. Visbiežāk stresa situācijas manā darbā veidojas, kad kolēģi pēdējā brīdī attopas, ka kaut kas nav izdarīts, un tad skrienam pa galvu, pa kaklu. Neesmu manījusi, ka stresa situācijas ietekmētu manu veselības stāvokli. Vismaz pagaidām man nav uztraukuma radītu veselības problēmu, par ko būtu vērts satraukties. Tomēr reizēm stresa apstākļos man sāp galva un kļūstu viegli aizkaitināma.”

 

Uzziņa

* 80% eiropiešu uzskata, ka cilvēku skaits, kuri izjūt stresu saistībā ar darbu, turpmākajos piecos gados viņu valstī būtiski palielināsies; 12% domā, ka dzīve nekļūs stresaināka; tikai 3% eiropiešu cer, ka nākotnē dzīve kļūs mierīgāka.

* 63% Latvijā aptaujāto cilvēku uzskata, ka turpmākajos gados darbā būs vairāk jārēķinās ar stresa situācijām.

* 79% vadītāju visā Eiropā uzskata, ka stress rada sarežģījumus viņu uzņēmumos, ka stress ir tikpat svarīga problēma kā nelaimes gadījumi darbā.

Avots: “Ipsos MORI”/Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras pasūtīts pētījums

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+